Deputāti skeptiski par Krājbankas kraha izmeklēšanas komisijas veikumu  (1)

"Pārsvarā nodarbojamies ar informācijas vākšanu par to, kas notika Krājbankas maksātnespējas procesā, kādus lēmumus atbildīgās amatpersonas pieņēma, kādas šiem lēmumiem bija sekas attiecībā uz valsts un pašvaldības uzņēmumiem, kā tie ietekmēja pašas bankas likteni. Ievācam šo informāciju no iesaistītajām pusēm, ministrijām, banku asociācijas pārstāvjiem un tamlīdzīgi, pēc tam sāksim to apkopot un paralēli strādāsim pie konkrētiem likumu grozījumu priekšlikumiem," informēja komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Grozījumi varētu skart Kredītiestāžu likumu, maksātnespējas regulējumu, administratora atalgojumu un viņa izvēles kārtību. Komisijas vadītājs atzinis, ka līdz šim iegūtā informācija nav atklājusi kādus jaunus, iepriekš nezinātus faktus. Taču viņš nedomā, ka darbs bijis veltīgs, jo tagad "vismaz komisijas deputātiem ir plašāka izpratne par Krājbankas notikumiem".  Taču vairākas komisijas sēdes nav varējušas notikt kvoruma trūkuma dēļ.

Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu plānots, ka Krājbankai veltītā komisija strādās deviņus mēnešus - līdz šā gada augustam. Taču Lāčplēsis prognozē, ka gala ziņojumu varētu sagatavot pat agrāk.

"Es pat negribētu šajā sakarā lietot vārdu "strādājam"," lūgts komentēt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, laikrakstam atteica Kārlis Seržants (ZZS). Viņaprāt, komisija līdz šim nav izdarījusi neko paliekošu - tikai saņēmusi dažādus ciparus un summas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas. Taču tam neesot lielas jēgas, jo deputāti jo­projām nezinot, kas un kādēļ šo naudu saņēma, jo kontu īpašniekus parlamentārā izmeklēšanas komisija nedrīkst pieprasīt. Arī daudzi dokumenti par administratora izvēli un citu kandidātu atmešanu deputātiem neesot pieejami.

"Līdz ar to joprojām nav izkliedētas aizdomas par "Vienotības" ieinteresētību konkrētā administratora apstiprināšanā un par to, ka lielas summas saņēmuši ar šo partiju saistīti uzņēmumi," laikrakstam paudis deputāts.  

Deputāts Andrejs Elk­sniņš (SC) "Latvijas Avīzei" norādījis, ka komisija bieži vien nevar iegūt informāciju - gan par kontu īpašniekiem, gan par uzņēmumiem, kas saņēma naudu no bankas, gan par administratora izvēli. Viņaprāt, komisijas darbība nav lietderīga, jo opozīcijas deputāti, kuri pieprasīja tās izveidi, ir palikuši mazākumā un nespēj apstrīdēt valdošās koalīcijas nostāju.

"Es jau no paša sākuma uzskatīju, ka šādu izmeklēšanas komisiju nevajag dibināt," paudis komisijas deputāts Jānis Reirs ("Vienotība"). Viņš arī neuzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijām būtu jāļauj uzzināt kontu īpašniekus: "Priekš tam ir tiesībsargājošās institūcijas. Nedomāju, ka tiesiskā valstī būtu pieļaujami, ka deputāti rakājas pa citu cilvēku kontiem."

Krājbankas kraha parlamentārās izmeklēšanas komisija tika izveidota pagājušā gada decembrī, pēc SC un ZZS deputātu pieprasījuma. Taču par komisijas vadītājiem tika ievēlēti valdošās koalīcijas pārstāvji, kuriem komisijā ir vairākums. Toreiz pašreizējie "Vienotības" deputāti, vēl būdami opozicionāri, panāca parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 8.maijā nolēma uzsākt maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas bankrotu. Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.

Ar "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības.

FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vadītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar "Snoras" bankrotu, tomēr Lielbritānijas tiesa pagaidām nav apmierinājusi Lietuvas valdības lūgumu izdot baņķieri.