Deputāti uzsver nepieciešamību palielināt atbalstu audžuģimenēm
Foto: Shutterstock

Lai nodrošinātu iespēju bērniem, kuri palikuši bez savu vecāku gādības, uzaugt ģimeniskā vidē, ir jāpalielina atbalsts tām ģimenēm, kuras vēlas un ir gatavas savā pulkā audzināšanā pieņemt vēl kādu bērnu, otrdien uzsvēruši Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA).

“Visā šajā procesā, kamēr tiek nokārtotas formalitātes un ģimene uz savām mājām var vest vēl kādu bērnu, ir daudz pilnveidojamu lietu. Pozitīvi, ka pagājušajā gadā pieņemtajā Labklājības ministrijas (LM) koncepcijā par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanu paredzēti pasākumi, lai ģimenēm, kas pieņem vēl kādu bērnu, sniegtu lielāku atbalstu, tostarp raitāk organizētu apmācības audžuģimenes statusa iegūšanai un sniegtu sociālo nodrošinājumu. Šiem un citiem pasākumiem jāparedz finansējums nākamā gada valsts budžetā. Galvenais uzstādījums - katram bērnam uzaugt ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē,” akcentējis Parādnieks.

LM Ģimenes politikas departamenta direktore Līga Āboliņa deputātus informēja, ka pagājušajā gadā apstiprinātā koncepcija paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt pabalstu bērna uzturam gan audžuģimenē, gan arī aizbildnībā, līdz tas sasniegs divkāršu valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Tāpat paredzēts pārskatīt atlīdzības apmēru par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, uzsākt specializēto audžuģimeņu veidošanu, kā arī no nākamā gada nodrošināt psiholoģisko palīdzību audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, ka arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

LM aprēķini liecina, ka nākamajā gadā plānoto pasākumu īstenošanai būs nepieciešami 4,8 miljoni eiro, 2018. gadā – 5,3 miljoni eiro, bet 2019. gadā – 10,8 miljoni eiro.

Tāpat Āboliņa informēja, ka šai iecerei līdz 2020. gadam paredzēts finansējums no Eiropas Savienības fondiem kopumā 93 miljonu eiro apmērā. Projekta ietvaros plānots ievērojami samazināt bērnu skaitu ilgstošās aprūpes iestādēs, nodrošināt sociālos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pārveidot bērnu sociālās aprūpes centrus, kā arī sociālo dienestu darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai.

Otrdien sēdē savu vērtējumu par situāciju bērnu namos un citās institūcijās sniedza Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas pārstāve Zanda Rūsiņa, norādot uz nepilnībām sistēmā kopumā, tostarp uzsverot, ka valsts un pašvaldības tērē lielu naudu bērnu namiem un internātskolām, tā vietā, lai to izmantotu ģimeniskas vides radīšanai bērniem, kuri palikuši bez savas ģimenes.

Savukārt kādas audžuģimenes tēvs Jānis Grantiņš no Talsu puses, daloties savā pieredzē par četru audžubērnu uzņemšanu ģimenē, vērsa uzmanību uz sociālo garantiju trūkumu laikā, kamēr tiek iegūts audžuģimenes statuss, pašvaldības niecīgo atbalstu, kā arī uz sociālā dienesta un bāriņtiesas rīcību, lemjot par bērnu dzīvošanu audžuģimenē.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Demogrāfija Ģimene Imants Parādnieks Labklājības ministrija Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form