"Deputāti atbalsta detalizētāku kritēriju noteikšanu personām, kas var pretendēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatam. Tomēr prezidenta iesniegtais likumprojekts komisijā tiks uzlabots, ņemot vērā Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Tieslietu ministrijas viedokļus," norādīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
"Likumprojektā jāprecizē piedāvātā norma par kandidāta izglītību, profesionālo pieredzi un politisko darbību. Iespējams, vienlaikus jādebatē arī par pašu kandidātu izvirzīšanas procesu, lai tas būtu profesionāls un politiski neitrāls. Pretendentu varētu izvērtēt speciāla komisija, līdzīgi kāda tika izveidota, lai vērtētu [nesen atlaistā KNAB šefa] Normunda Vilnīša atbilstību amatam. Šādā komisijā būtu jāiesaista ģenerālprokurors, pārstāvji no Augstākās tiesas, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un arī kāds pretkorupcijas jomas eksperts," pauda Latkovskis.
Zatlers iesniegtajā likumprojektā piedāvā kritēriju, ka amata kandidātam jābūt vismaz divu gadu pieredzei operatīvajā un izmeklēšanas darbā. Taču saskaņā ar šādu formulējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam nevarētu pretendēt ne tiesneši, ne prokurori, skaidroja Ģenerālprokuratūras un Tieslietu ministrijas pārstāvji.
Atsevišķi komisijas deputāti atzina, ka ļoti precīzu kritēriju noteikšana likumā sevi var neattaisnot, tādējādi samazinātos iespējas atrast patiesi piemērotu KNAB vadītāju.
Deputātiem un iesaistīto institūciju pārstāvjiem bija dažādi viedokļi, vai likumā kā vienu no kritērijiem noteikt labu pretendenta reputāciju. Šī ir juridiski nekonkrēta prasība, taču ir ierakstīta likumos kā kritērijs vairāku amatpersonu atlasei, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve.
Komisija rosinās likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" Saeimā skatīt kā steidzamu divos lasījumos.
Savukārt "Sabiedrība par atklātību - Delna" vērsusies pie premjera Valda Dombrovska (V) ar priekšlikumiem uzlabot KNAB šefa izraudzīšanas procedūru. "Delna" iesaka likumā stingri noteikt, ka KNAB vadītāju meklē atklāta konkursā, jo šobrīd likums paredz šādas tiesības, bet ne pienākumu rīkot konkursu.
Tāpat "Delna" iesaka kandidāti atlasi un izvērtēšanu uztic lietpratējiem un izstrādāt konkursa nolikumu, kurā noteikti skaidri vērtēšanas kritēriji un procedūra. Vērtēšanas komisijas sastāvā jābūt profesionāļiem, kas spētu vispusīgi izvērtēt KNAB priekšniekam nepieciešamās zināšanas un prasmes - korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumos, uzskata "Delna". Savukārt, lai veicinātu sabiedrības pārliecību, ka process ir objektīvs un to neietekmē politiskas iejaukšanās, kā novērotājiem atlasē būtu jāpiedalās nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, piemēram, no KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes.
"Delna" arī uzskata, ka prezidenta piedāvātā operatīvās darbības pieredze nav obligāts kritērijs veiksmīgai priekšnieka darbībai, tomēr KNAB priekšniekam ir jābūt spējīgam orientēties šajos jautājumos. "Delnas" skatījumā būtiskākie kritēriji ir juridiskā izglītība, amatam atbilstoša profesionālā pieredze, kā arī vadoša darba, tai skaitā kolektīva vadīšanas, pieredze.
Jau ziņots, ka Zatlers jūnijā iesniedza Saeimā solītos likumu grozījumus naudas varas mazināšanai politikā, tostarp, likumā par KNAB prezidents ierosina noteikt stingrākās prasības KNAB priekšnieka amata kandidātiem, paredzot, ka tiem būs nepieciešama ne tikai augstākā izglītība un amatam atbilstošu darba pieredze, kā tas ir pašlaik, bet tieši juridiskā izglītība, desmit gadu pieredze juridiskajā specialitātē un vismaz divu gadu pieredze operatīvajā un izmeklēšanas darbā. Tāpat Zatlers ierosina liegt biroja priekšnieka amatam izvirzīt personu, pret kuru sākta kriminālvajāšana, kā arī partiju un politisko organizāciju biedrus.