Deputātiem bijuši iebildumi pret Judina pieredzes trūkumu tiesneša amatā
Foto: DELFI

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijās iepriekš izskanējuši iebildumi pret krimināltiesību eksperta Andreja Judina iecelšanu Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā, kas bijuši saistīti ar viņa pieredzes trūkumu tiesneša darbā zemākās tiesu instancēs.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka šis neesot bijis galvenais skatāmais jautājums frakcijas sēdē, jo bijuši daudz svarīgāki jautājumi, kas saistīti ar budžetu. Izskanējuši viedokļi, ka Judinam trūkst tieslietu prakses, tādēļ frakcijai bijis brīvais balsojums.

Arī SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs stāstīja par iebildumiem pret Judina pieredzes trūkumu tiesneša amatā, tādēļ SC frakcijā bijis brīvais balsojumu.

Savukārt apvienības "Vienotība" frakcijā Judina iecelšana AT tiesneša amatā atbalstīta, pastāstīja frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Kā pastāstīja deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), viņa frakcijā iebildumu pret Judinu neesot bijis. Savukārt apvienības "Par labu Latviju" frakcijā šis jautājums neesot īsti skatīts, atzina deputāts Māris Kučinskis.

Saeima ceturtdien aizklātā balsojumā neatbalstīja Judina apstiprināšanu par AT tiesnesi. Par Judina apstiprināšanu tiesneša amatā balsoja 40 deputāti, pret bija 27, bet atturējās 22 tautas kalpi, līdz ar to viņa kandidatūra tika noraidīta.

Tas vēlreiz apliecina, ka Saeimai par tiesnešu iecelšanu amatos vajadzētu balsot atklāti, šodien žurnālistiem atzina Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ("Vienotība").

Čepāne norādīja, ka viņas vadītajā komisijā Judina apstiprināšana par tiesnesi atbalstīta gandrīz vienbalsīgi, tikai viens deputāts esot atturējies. Tomēr tagad esot panākta kaut kāda "vienošanās pa kaktiem" un panākts nelabvēlīgs balsojums.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja atzina, ka Judins esot kompetents un būtu bijis piemērots AT tiesneša amatam, bet viņa neapstiprināšana varētu būt saistīta ar viņa publiskajiem viedokļiem par dažādiem aktuāliem jautājumiem tieslietu jomā.

"Tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka nepieciešams atklāts balsojums," uzsvēra Čepāne.

Judins sacīja, ka piekritis AT piedāvājumam pretendēt uz tiesneša amatu, jo līdz šim jau 10 gadus darbojas krimināltiesību jomā, aktīvi sniedzis komentārus un ir bijis iesaistīts krimināllietu pētīšanā. Pretendējot uz amatu AT Senātā, viņš saskatījis iespēju tiešā veidā piedalīties labas prakses veidošanā.

Vaicāts, kāpēc Saeima viņam nav izteikusi uzticību, Judins jokojot atteica: "Droši vien deputātus vairāk interesē mani komentāri, nevis spriedumi."

Viņš piebilda, ka līdz šīsdienas Saeimas balsojumam runājis ar vairākiem parlamentāriešiem, kuri neko sliktu par viņu neesot teikuši, solot balsojumā atbalstīt viņa virzīšanu amatā AT, taču, kad balsojums noticis, situācija izrādījusies gluži pretēja.

Judins atzīmēja, ka, piekrītot pretendēt uz AT tiesneša amatu, viņam bijusi doma mainīt savu dzīvi, taču, tā kā tas nav izdevies, viņa dzīvē nekas nemainīšoties. "Dzīvosim tālāk," sacīja Judins.

Likums par tiesu varu noteic, ka uz AT tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Uz AT tiesneša amatu var pretendēt arī cita persona, kurai ir vismaz 15 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

Kā liecina internetā pieejamā publiskā informācija, Andrejs Judins kopš 2003.gada strādā sabiedriskās politikas centrā "Providus" kā krimināltiesību politikas eksperts, no 1994.gada viņš bijis Latvijas Policijas akadēmijas krimināltiesību katedras lektors (kopš 2000.gada - docents).

No 1991. līdz 1994.gadam strādājis par izmeklētāju Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas Departamenta izmeklēšanas pārvaldē.

Viņš ir beidzis Latvijas Policijas akadēmijas doktorantūru juridiskās zinātnes krimināltiesību apakšnozarē.

Pērnā gada oktobrī Saeima AT tiesneša amatā neapstiprināja tiesnesi Māri Vīgantu. Tolaik tika norādīts, ka tas ir pirmais precedents vismaz pēdējos piecos gados, kad Saeima amatā tiesnesi neapstiprina amatā AT.

Tieslietu jomas speciālisti tolaik varēja atminēties vien divus gadījumus vēl 5.Saeimas laikā, kad amatos augstāka līmeņa tiesās netika apstiprināti rajona tiesas tiesneši.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Deputātiem bijuši iebildumi pret Judina pieredzes trūkumu tiesneša amatā

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus