Lielās viedokļu dažādības dēļ darbs ar Operatīvās darbības likuma grozījumiem iet lēnāk, nekā domāts, atzina jaunizveidotās Saeimas Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (V).
"Noteikti jādomā par darba organizēšanu, jo šādi turpināt ir grūti. Ir dažādi deputātu viedokļi, priekšlikumi, institūciju ieteikumi, un to visu kopā ir salikt grūti," sūrojās Judins.
Apakškomisijas priekšsēdētājs norādīja, ka joprojām tiekot runāts par konceptuāliem jautājumiem un likuma mērķiem. Daži pat apšaubot operatīvās darbības nepieciešamību kā tādu, proti, ka visu varētu risināt kriminālprocesos, savukārt citi vēloties pilnveidot operatīvās darbības.
Tagad saistībā ar Saeimā paredzēto starpsesiju pārtraukumu apakškomisiju sēdes kādu laiku nenotiks, un deputāts solījās šo laiku izmantot, lai domātu par labāku darba organizēšanu.
Kā ziņots, pirmajā apakškomisijas sēdē deputāti tā arī neķērās pie konkrētu priekšlikumu izskatīšanas, lielāko sēdes daļu aizvadot strīdos par to, kā būtu jāorganizē apakškomisijas darbs un kādas problēmas jārisina.
Lielākās grūtības darba organizēšanā deputātiem sagādāja fakts, ka paralēli par šā likuma uzlabošanu spriež arī Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa. Tāpēc deputāti ilgu laiku nespēja vienoties, kā strādāt, lai apakškomisijas un darba grupas izdiskutētās lietas nepārklātos un nebūtu "jāskrien vienam otram pakaļ", kā arī jāatgriežas pie jau izrunātām lietām.
Kā ziņots, bijušais advokāts, tagad Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) iesniedza priekšlikumus grozījumiem Operatīvās darbības likumā, kas atvieglotu dzīvi aizdomās turētajiem.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienojās, ka šie priekšlikumi netiks virzīti izskatīšanai Saeimā un tiks skatīti darba grupā. Vēlāk tika panākts, ka tiek izveidota speciāla apakškomisija, kaut arī Iekšlietu ministrijas paspārnē jau izveidota speciāla darba grupa šī likuma vērtēšanai.
Elksniņš savos iesniegtajos grozījumos Operatīvās darbības likumā piedāvāja noteikt, ka izmeklētājiem pusgadu pēc kriminālprocesa izbeigšanas ir jāinformē personas, kuru sarunas ir noklausītas, kurām sekots vai pārbaudīts pasts. Elksniņš arī vēlas, lai būtiskākās operatīvās darbības sankcionētu ne vairs Augstākā tiesa, bet apgabaltiesas.
Deputāts vēlas ierobežot dienestu iespējas veikt operatīvo darbību pret nacionālā naida kurinātājiem un aicinātājiem vardarbīgi gāzt valsts varu.
Elksniņš apgalvo, ka rūpējoties tikai par cilvēktiesību ievērošanu un cīnoties pret pārāk plašu sarunu noklausīšanos.
Iekšlietu ministrija un prokuratūra Elksniņa priekšlikumus asi kritizēja.