Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputāts Andris Kazinovskis otrdien, 26. maijā, izstājies no partijas Saeima frakcijas, jo nav saņēmis partijas atbalstu administratīvi teritoriālās reformas jautājumos, ziņo sabiedrisko mediju portāls "lsm.lv".
Deputāts rosinājis atbalstīt priekšlikumu par administratīvajiem reģioniem, taču frakcijas atbalstu nav saņēmis. Kazinovskis sarunā ar Latvijas Televīziju uzsvēris, ka viņam ir svarīga visu reģionu attīstība, tādēļ, nesaņemot savas partijas atbalstu, viņš izlēmis no frakcijas izstāties. Kazinovskis paliks strādāt Saeimā kā neatkarīgais deputāts.
"lsm.lv" norāda, ka priekšlikums par administratīvajiem reģioniem paredzēja divu līmeņu pārvaldes, kur administratīvais reģions ir otrā līmeņa pārvalde - tam ir specifiskas funkcijas, vairāk stratēģiskas par visu reģionu, nevis tikai vienā novadā. Koalīcija gan norādīja, ka par 2. līmeņa pārvaldi lems pēc reformas likuma pieņemšanas.
Kazinovskis uzskatījis, ka par to nepieciešams lemt jau tagad, reizē ar novadu reformu, lai pēc tam neveidotu citādi nosauktus plānošanas reģionus, kuriem nebūtu nekādas reālas funkcijas, tā būtu vienīgi novadu sadarbība.
Kazinovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņš tika aicināts kandidēt Saeimas vēlēšanās, jo kopš 1996. gada nodarbojies ar teritoriālās reformas jautājumiem, tostarp rakstījis par tiem zinātniskas publikācijas.
"Man šīs lietas ir zināms un es pārstāvēju partijas viedokli. Reģionālās reformas kontekstā manam viedoklim bija atbalsts, bet tagad, kad bija jābalso, atbalsts nesekoja ne tikai koalīcijā, bet arī manis pārstāvētajā frakcijā. Tādējādi es nevaru izpildīt vēlētājiem doto solījumu," teica deputāts.
Kritizējot reformā neiekļauto regulējumu attiecībā uz reģionālo līmeni, Kazinovskis cer, ka šis jautājums vēl varētu tikt noregulēts. Ja JKP Saeimas frakcijas deputāti būs pārdomājuši radušos situāciju un nākamajā Saeimas sēdē atbalstīs viņa priekšlikumus Kazinovskis varētu mainīt savu attieksmi pret tālāko darbību frakcijā. Atstājot frakciju, politiķis neplāno pamest pašu partiju.
Jau ziņots, novadu reformas likumprojekts paredz pēc reformas nākamā gada vasarā Latvijā izveidot 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Desmit pilsētas būs valstspilsētu statusā – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
Saskaņā ar likumprojektu pēc reformas Latvijā iecerēti šādi novadi un to centri – Aizkraukles novads (Aizkraukle), Alūksnes novads (Alūksne), Ādažu novads (Ādaži), Balvu novads (Balvi), Bauskas novads (Bauska), Cēsu novads (Cēsis), Augšdaugavas novads (Daugavpils), Dobeles novads (Dobele), Gulbenes novads (Gulbene), Jelgavas novads (Jelgava), Jēkabpils novads (Jēkabpils), Krāslavas novads (Krāslava), Kuldīgas novads (Kuldīga), Ķekavas novads (Ķekava), Dienvidkurzemes novads (Liepāja), Limbažu novads (Limbaži), Līvānu novads (Līvāni), Ludzas novads (Ludza), Madonas novads (Madona), Mārupes novads (Mārupe), Ogres novads (Ogre), Olaines novads (Olaine), Preiļu novads (Preiļi), Rēzeknes novads (Rēzekne), Ropažu novads (Ulbroka), Salaspils novads (Salaspils), Saldus novads (Saldus), Saulkrastu novads (Saulkrasti), Siguldas novads (Sigulda), Smiltenes novads (Smiltene), Talsu novads (Talsi), Tukuma novads (Tukums), Valkas novads (Valka), Valmieras novads (Valmiera), Ventspils novads (Ventspils), kā arī septiņas atsevišķas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Jelgava un Ventspils.
"Delfi" jau ziņoja, ka, administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai tuvojoties noslēguma taisnei, bija iespējami pēdējā brīža pārsteigumi jaunveidojamā novadu kartē. Tāpēc notika iekšēja diskusija ar mērķi panākt vienošanos par dažiem strīdīgajiem jautājumiem.
Koalīcijas mērķis bija vienoties par kompromisiem pirms trešā lasījuma Saeimas sēdē, lai plenārsēdē pēdējā brīdī, koalīcijas frakciju viedokļiem daloties, ar opozīcijas atbalstu netiek iebalsoti pēdējā brīža "pārsteigumi" novadu kartē. Kuluāru sarunās politiķi atzīst, ka trešajā lasījumā iespējama neparedzama notikumu gaita, jo šīs piecu partiju valdošās koalīcijas nepilna pusotra gada vēsturē ir virkne balsojumu, kad koalīcijas domas dalījušās un talkā ar savām balsīm nākusi opozīcija.
Jau ziņots, ka pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.
Par zināmu politisku un īpaši neafišētu piekāpšanos opozīcijas prasībām Ventspils un Jelgavas jautājumā valdošā koalīcija tagad, pirms trešā lasījuma, izšķīrās, saprotot, ka pretējā gadījumā tā nespēs īstenot savu plānu pieņemt reformas likumu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas 2021. gada jūnijā. Tas nozīmētu, ka reformu varētu nākties atlikt uz vēl četriem gadiem.
"Delfi" jau ziņoja, ka novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.
