Likuma grozījumi paredz, ka tautību "latvietis" nevarēs iegūt pilsoņi bez latviskas izcelsmes.
Viļums skaidro, ka likuma projekta otrā lasījuma redakcija paredzēja papildu iespēju mainīt tautības ierakstu uz latviešu tautību tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem neviens no vecvecākiem nav latvietis, bet kurš vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, un "kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai". Neraugoties uz to, ka iepriekš Juridiskā komisija šo normu atbalstīja, un arī Saeimas deputāti otrajā lasījumā to atbalstīja, Saeimas deputātu vairākums trešajā lasījumā nobalsoja par šīs normas izslēgšanu no minētā likumprojekta.
"Šis princips ir vitāli svarīgs, ja vēlamies kaut nedaudz mazināt pēdējo 25 gadu laikā pieļautās kļūdas Latvijas sabiedrības integrācijas jomā," norāda Viļums.
Viņš vērš uzmanību uz to, ka Vējonis savā 12. septembra vēstulē Saeimai norādīja, ka viņam līdz šim ir nācies vairākas reizes prasīt Saeimā pieņemtu likumu otrreizēju caurlūkošanu sasteigtu, nepārdomātu un līdz galam neizstrādātu priekšlikumu dēļ, kas iesniegti trešajā lasījumā.
Jau vēstīta, ka Saeima 15. septembrī galīgajā lasījumā nolēma no likuma izslēgt iepriekš atbalstīto normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".
Saeimā otrajā lasījumā pieņemtajos grozījumos Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā tika paredzēta iespēja Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu, ir piederīgi latviešu kultūrai un apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, tiesības mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".
