Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) nosūtījis vēstuli iekšlietu ministram, Valsts policijas priekšniekam un ģenerālprokuroram saistībā ar slepkavību Krāslavā. Deputāta ieskatā policijas rīcība, neizvēloties aizdomās turētajiem kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu, ir neprofesionāla.
Pirmdienas vakarā TV3 raidījums "Bez tabu" vēstīja par sevišķi cietsirdīgi pastrādātu slepkavību Krāslavā. 24. jūlijā pēc kautiņa pie kafejnīcas "Todes" mira 28 gadus vecais Andris Olehno, taču trīs jaunieši, kurus tur aizdomās par slepkavību, ir uz brīvām kājām.
Kā ziņoja raidījums, kautiņš izcēlies it kā par cigareti. Sitēji bijuši trīs radniecīgām saitēm saistīti jauni vīrieši, kuri aizrāvušies ar cīņas mākslu. Olehno tuvinieki "Bez tabu" klāstīja, ka uzbrucēji situši pa galvu vīrietim, kā arī triekuši viņu pret asfaltu.
Krāslavas kriminālpolicijas pārstāvis Jevgēnijs Ščukins raidījumam norādīja, ka uz aizdomu pamata par noziegumu tika aizturēti trīs cilvēki, taču nu palaisti vaļā, piemērojot viņiem maigākus drošības līdzekļus.
Pēc sižeta noskatīšanās Rancāns ar vēstuli vērsies pie iekšlietu ministra, Valsts policijas priekšnieka un ģenerālprokurora. Viņš uzskata, ka ka policijas rīcība, šajā situācijā, neizvēloties aizdomās turētajiem kā drošības līdzekli apcietinājumu ir neprofesionāla gan no izmeklēšanas taktikas, gan no juridiskā viedokļa.
"Ir pilnīgi nepieņemami, ka policija konkrētajā gadījumā ar neprofesionālu rīcību vietējos iedzīvotājos ir radījusi nedrošības sajūtu un šaubas ne tikai par tās spēju izmeklēt un novest līdz taisnīgam atrisinājumam slepkavības lietas, bet arī šaubas par tās spēju aizsargāt sabiedrību no atsevišķu bīstamu elementu realizētas vardarbības," norādījis Saeimas deputāts. "Nav normāli, ka vardarbībā cietušie ir spiesti griezties pēc aizstāvības televīzijā tāpēc, ka policija nespēj vai nevēlas kvalitatīvi pildīt savus pienākumus."
Rancāns aicina nekavējoties uzsākt dienesta pārbaudi un nodot liektu izmeklēšanai citā Valsts policijas struktūrvienībā.
Savukārt ģenerālprokurors tiek aicināts izvērtēt arī uzraugošā prokurora īstenotās uzraudzības kvalitāti šajā lietā un, nepieciešamības gadījumā, izlemt arī jautājumu par citas piekritības noteikšanu šajā lietā.
