AFI

Satversmes tiesa šodien atzina par neatbilstošiem Satversmei noteikumus par kārtību, kādā Saeimas deputātiem tiek izmaksātas kompensācijas par dzīvojamās platības īri un transporta izdevumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Satversmes tiesas spriedums nosaka, ka šis normatīvais akts tiek atcelts no sprieduma pasludināšanas brīža. Pieteikuma iesniedzējs Ivars Silārs pēc sprieduma žurnālistiem sacīja, ka ir pilnībā apmierināts ar tiesas lēmumu un noteikti turpināšot vērot, kādu kārtību Saeima turpmāk noteiks kompensāciju izmaksāšanai. Kā sacīja Silārs, ir diezgan dīvaini, ka tikai tad, kad sāka strādāt tiesa, Saeima beidzot sasparojās un sāka apspriest iespējamo kompensācijas kārtību maiņu. "Divus gadus mēs cīnījāmies, lai kompensāciju izmaksas kārtība tiktu sakārtota, bet Saeima to visu ignorēja," teica Silārs. Jautāts par to, vai šis lēmums varētu būt pamudinājums Silāram atgriezties aktīvajā politikā, viņš atbildēja: "Laiks rādīs."

Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs Juris Dobelis sacīja, ka turpmāko rīcību noteiks Saeimas Kārtības rullis, kam jau ir sagatavoti grozījumi. Dobelis pieļāva, ka pēc kompensāciju izmaksas sistēmas maiņas pieprasījumi pēc kompensācijām samazināsies. Pēdējā mēneša laikā divi deputāti - Modris Lujāns un Māris Vītols - jau esot atteikušies no īres izdevumu kompensācijām. Kā apgalvoja Dobelis, viņam patīkot fakts, ka tagad "mēs atklāti spriedīsim" par izmaiņām šajā kārtībā.

Satversmes tiesa savā spriedumā norāda uz nevienlīdzību deputātu starpā, jo no deputātu vienlīdzības viedokļa nav attaisnojams, ka tie deputāti, kuru rīcībā nodots dienesta mobilais tālrunis, saņem tādas pašas kompensācijas par sakaru pakalpojumiem kā deputāti, kuri savas mobilās dienesta sarunas apmaksā no kompensācijām.

Pēc tiesas domām, nav objektīvi pamatotas un samērotas arī kompensācijas par transportu. Kā savā atbildes rakstā tiesai norādījis Saeimas prezidijs, fakts, ka deputāts īrē dzīvojamo platību Rīgā un saņem kompensāciju par šiem izdevumiem, nav pamats, lai deputāts nesaņemtu paaugstinātu kompensāciju par transporta izdevumiem, ja viņa dzīvesvieta pirms ievēlēšanas Saeimā bijusi ārpus Rīgas.

Tiesa norāda, ka šādas kompensācijas par transporta izdevumiem saņem arī deputāti, kuri pieprasījuši kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un kuri pastāvīgi dzīvo Rīgā. Tādējādi minētie deputāti ir vai nu labākā situācijā nekā citi parlamenta locekļi, jo var atļauties lielākus izdevumus par transportu, vai arī iegūst iespēju izmantot šo naudu citiem mērķiem, tas ir - kā papildu ienākumu, norāda tiesa.

Sprieduma motivācijā norādīts, ka kompensāciju kārtības noteikumos paredzētais īres maksas kompensācijas apjoms - Ls 200 - nav balstīts uz precīziem, ekonomiski pamatotiem aprēķiniem. Saeimas pārstāvis tiesā sacījis, ka konkrētu dokumentu pieprasīšana par īres izdevumu apjomiem palielināšot Saeimas darbinieku darba apjomu, taču tiesa uzskata, ka, pievienojot kompensāciju pieprasījumam kvītis par īres maksu un īres līgumu, tas nemaz neprasītu nesamērīgi lielu darba un laika patēriņu salīdzinājumā ar izmaksājamo summu.

Kā uzskata Satversmes tiesa, prezidijs apstrīdētajā aktā nav noteicis deputātiem vienlīdzīgas iespējas pildīt ar mandātu saistītos pienākumus gan Saeimā, gan ārpus tās. Turklāt absolūti nepieļaujama esot situācija, ka deputātam rodas materiāls stimuls nepildīt savus pienākumus, piemēram, transportam vai sakaru pakalpojumiem domātu naudu saņemt arī tad, ja tā netiek tērēta paredzētajiem mērķiem.

Tiesa spriedumā norāda, ka prezidija noteiktā kārtība neļauj kontrolēt deputātu pieprasījumu pamatojumu. Veidlapā, ko aizpilda deputāts, pieprasot kompensāciju, tikai jānorāda summa un jāuzliek savs paraksts. Revīzijas komisijai gan ir tiesības prasīt deputātiem izdevumus apliecinošus dokumentus, taču vairāki deputāti atteikušies to darīt, jo šāda kārtība nav paredzēta noteikumos par kompensāciju piešķiršanu.

Tiesu varas un izpildvaras līdzekļu izlietojumu pārbauda Valsts kontrole, bet Saeima ir ārpus šīs institūcijas kontroles. Līdz ar to sabiedrībai nav iespējams kontrolēt Saeimas līdzekļu izlietojumu, konstatē tiesa.

Kā ziņots, lieta tika ierosināta pēc bijušā Latvijas vēstnieka Izraēlā Silāra konstitucionālās sūdzības, kurā viņš apstrīdēja noteikumu par kompensāciju izmaksas kārtību deputātiem atbilstību Satversmei.

Uzstājoties tiesu debatēs, Silārs sacīja, ka šāda Saeimas rīcība, nosakot kompensāciju izmaksas bez atskaišu pieprasīšanas, aizskar viņa pilsoņa tiesības, jo šī norma neliecinot par demokrātiju. Silārs lūdz tiesu apmierināt viņa sūdzību.

Savukārt Saeimas pārstāvis Eduards Ikvalds sacīja, ka tiesas sēdes laikā viņam tā arī neesot tapis skaidrs, vai būs vairāk atklātības kompensāciju maksāšanā, ja pašlaik spēkā esošā norma tiks atcelta. Ikvalds arī norādīja, ka valstī nav vienotas sistēmas, kā valsts pārvaldes iestādēs tiek izmaksātas dažāda rakstura kompensācijas. Saeimas pārstāvis lūdz tiesu sūdzību noraidīt.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form