Guļāns paskaidroja, ka prokuratūras likumā noteikts, ka tiesnesi var norīkot pēc vismaz trešdaļas deputātu ierosinājuma, bet tajā jābūt norādītam arī kādam no likumā noteiktajiem atlaišanas pamatiem, kas īpaši pilnvarotajam tiesnesim būtu jāpārbauda.
Šajā gadījumā deputātu iesniegumā, kas parakstīts 16. decembrī, pamatojums nav minēts, sacīts vienīgi, ka jāsāk pārbaude. Iespējams, ka tāds ir minēts parakstu vākšanas iniciatora Jāņa Ādamsona nosūtītajā pavadvēstulē, taču tā parakstīta 21. decembrī.
"Tātad tie deputāti, kas parakstījās, faktiski nav norādījuši vai nav zinājuši, kāds tad ir atstādināšanas iemesls," pauda Guļāns.
Viņš neņēmās dot padomus, kā šādā situācijā būtu jārīkojas iesniedzējam Ādamsonam, kā arī nevēlējās komentēt pavadvēstuli, jo tai pašlaik nav nekādas nozīmes.
Guļāns pauda, ka viņš negrasās vilcināt pārbaudes uzsākšanu, un īpaši pilnvarots tiesnesis tiks norīkots, ja deputāti sagatavos iesniegumu, izpildot visas likuma prasības. Taču pašlaik viņam jāpilda likumā noteiktais.
Jau ziņots, ka 23.decembrī AT priekšsēdētājs pa kurjerpastu saņēma 52 deputātu parakstīto vēstuli, kurā pieprasīts sākt pārbaudi. Tā varēja būt sākums Skrastiņa atlaišanas procedūrai, ja īpaši pilnvarots tiesnesis konstatētu kādu no likumā noteiktajiem ģenerālprokurora atlaišanas pantiem.
Šādā gadījumā atzinums par to būtu jādod Augstākās tiesas plēnumam, un tad Saeima var atlaist ģenerālprokuroru.
16. decembrī, Saeimas izmeklēšanas komisijai publiskojot starpziņojumu pedofilijas lietā, tās priekšsēdētājs Jānis Ādamsons arī sāka vākt parakstus pārbaudes ierosināšanai un dažu stundu laikā vajadzīgo 34 parakstu vietā savāca pāri par 50.
Deputāti uzskata, ka Ģenerālprokuratūras darbība pedofilijas lietas izmeklēšanā radījusi labvēlīgus apstākļus pierādījumu slēpšanai un iznīcināšanai, kā arī liecinieku tiešai ietekmēšanai. Dokumentā minēts, ka Ģenerālprokuratūras darbības dēļ radīts kaitējums prokuratūras iestāžu darba organizācijai un šo iestāžu kā tiesu varas sastāvdaļas prestižam.
Pamatojot pārbaudes nepieciešamību, minēts, ka ģenerālprokurors ir pārkāpis vairākas prokuratūras likuma normas — nav spējis veikt prokuratūras iestāžu kontroles funkcijas, nav spējis izvērtēt nepamatotus prokuroru lēmumus, nav savlaicīgi ziņojis Valsts prezidentei par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.
Tāpat Skrastiņš nav spējis disciplināri sodīt virsprokurorus Birutu Ulpi un Oļģertu Šabansku par prokuratūras likuma un prokurora ētikas kodeksa normas pārkāpumiem.
Ādamsons žurnālistiem iepriekš paskaidroja, ka virsprokurori ir pieļāvuši informācijas noplūdi, kā arī publiski pauduši paziņojumus, ka krimināllietas pavedieni ved uz prezidenta kanceleju.
Deputāts uzsvēra, ka komisijas starpziņojumā ir konkrēti minēti prokuratūras likuma pārkāpumi un nolaidības pazīmes, kā arī pārkāpumi un nolaidības fakti, kuru dēļ iestājušās būtiskas sekas. Komisija nolēmusi sagatavot īpašu papildu informāciju par konkrētajiem pārkāpumu un nolaidības faktiem un apkaunojošas rīcības pazīmēm, kuru iesniegs īpaši pilnvarotajam tiesnesim, kas veiks pārbaudi.