Dabiskās kustības un migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā no 1991. līdz 2001.gadam samazinājās par 321 tūkstoti. 2002.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 345 768 cilvēki. Tas ir par 12% mazāk nekā atbilstoši 1989.gada tautas skaitīšanas datiem.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā sāka kristies jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados - no vidēji septiņiem cilvēkiem uz 1000 iedzīvotājiem līdz vienam cilvēkam - 70.gadu beigās. Astoņdesmitajos gados dabiskais pieaugums kļuva nedaudz lielāks, bet 1991.gadā tas kļuva negatīvs, un tāds ir joprojām, teikts CSP izdotajā "Latvijas Demogrāfijas gadagrāmatā 2002".
2001.gadā mirušo skaits par 13,3 tūkstošiem pārsniedza dzimušo skaitu un dabiskais pieaugums bija mīnus 5,7.
Deviņdesmitajos gados arī būtiski mainījās migrācijas virziens - emigrācijas apjoms vairākkārt pārsniedza imigrāciju.
Samazinoties migrācijas negatīvajam saldo, iedzīvotāju skaita samazinājuma tempi pēc 1995.gada kļuvuši lēnāki. 2001.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās par 0,8% (1995.gadā - par 1,2%), tai skaitā dabiskās kustības dēļ - par 0,6% un migrācijas - par 0,2%.