Foto: LETA
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma sākumdeklarēšanas likumu, kas paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.

Par likumu nobalsoja 85 deputāti, nevienam neesot pret un neatturoties.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) uzsver, ka "kopā ar Saeimas Juridisko biroju un atbildīgajām institūcijām ir paveikts apjomīgs darbs, un sākumdeklarēšanu nākamajā gadā varēs uzsākt". Jaunais likums uzliek pienākumu iedzīvotājiem deklarēt savu mantu un fiksēt skaidras naudas apjomu, tādējādi ierobežojot pelēko ekonomiku, kas kropļo konkurenci un traucē korupcijas apkarošanai," uzsvēra Reirs.

Jaunais Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00. Deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz vienu reizi - no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam, un to varēs iesniegt personīgi, elektroniski, izmantojot VID deklarēšanās sistēmu vai sūtot pa pastu ierakstītā vēstulē.

Tas būs jādara, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat būs jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Nebūs jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.

Likumā noteikts, ka personai deklarācijā uzrādītā skaidrā nauda, kas pārsniedz 10 tūkstošus latus, būs jāiemaksā kredītiestādē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā. Attiecīgi noteikumi Ministru kabinetam būs jāizdod līdz nākamā gada 1.februārim.

Tāpat likumā paredzēta iespēja fiziskām personām legalizēt ienākumus, kas gūti laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim un par kuriem nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šādiem iepriekš nedeklarētiem ienākumiem tiks piemērota iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme 15% apmērā, kas būs jāiemaksā valsts budžetā. Nodoklis būs jāsamaksā 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas, un maksājumu varēs sadalīt trīs maksājumu reizēs, ja nodokļa kopsumma pārsniegs 1500 latus.

Saskaņā ar jauno regulējumu legalizēt varēs tikai tos ienākumus, uz kuriem attiecas likums par iedzīvotāju ienākumu nodokli, un deklarēt negodīgi vai noziedzīgi iegūtus līdzekļus, piemēram, no narkotiku tirdzniecības, nebūs iespējams.

Sākumdeklarēšana attieksies uz Latvijas rezidentiem – pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kam izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā. Sākumdeklarēšana neattieksies uz valsts amatpersonām, kas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz ikgadējo deklarāciju, taču šīm personām būs saistošs nosacījums par skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, iemaksu kredītiestādē.

Par nepieciešamību ieviest "nulles deklarāciju" politiķi spriež jau aptuveni desmit gadus. Vistuvāk ieviešanai šī iecere bija 2008.gadā, kad Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā tika pieņemti Ministru kabineta lēmumi par sākumdeklarēšanos, taču to tā arī neieviesa līdzekļu trūkuma dēļ.

2009.gada vasarā toreizējais finanšu ministrs Einars Repše (JL) atzina, ka "nulles deklarācija" atlikta "uz labākiem laikiem".

Sākumdeklarēšanās būtiski atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Daži no iepriekš izstrādātajiem projektiem paredzēja, ka cilvēkiem nebūtu jādeklarē īpašumi, kas ir pieejami dažādos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā, bet viss pārējais. Dažādos variantos bija paredzēti arī dažādi "sliekšņi", piemēram, savulaik kā minimālo summu "nulles deklarācijai" piedāvāja noteikt 16 000 latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!