'Deutsche Welle' Rīgā meklēs dažādus ceļus Krievijas auditorijas sasniegšanai
Foto: LETA

Vācijas raidsabiedrība "Deutsche Welle" (DW) pēc sava Maskavas biroja pārcelšanas uz Rīgu meklēs dažādus ceļus, kā sasniegt auditoriju Krievijā, jo tas pašlaik ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra DW ģenerāldirektors Pēters Limburgs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēs pašlaik neizslēdzam nevienu no iespējām, kā sasniegt krievu auditoriju. Tā pašlaik tiešām ir pati svarīgākā lieta, ko darīt, jo Ukrainai pašlaik vajag ieročus, bet Krievijai vajag informāciju," uzsvēra Limburgs.

Februāra sākumā Krievijas valdība uzdeva slēgt DW biroju Maskavā, anulēja raidsabiedrības žurnālistu akreditāciju un bloķēja piekļuvi DW mājas lapai. Savukārt martā DW Krievijā tika atzīta par "ārvalstu aģentu".

DW Krievijas birojs tagad pārcēlies uz Rīgu, kur tiks izveidota infrastruktūra DW apraides operācijām. DW biroju Rīgā vadīs Jurijs Rešeto, kurš vadīja Maskavas biroju.

Limburgs atzīt, ka pašlaik nevar prognozēt, kad DW varētu atsākt strādāt Krievijā.

"Mēs neesam naivi, tādēļ mēs nedomājam, ka tas būs sprints. Visdrīzāk tas būs maratons, jo viss ir atkarīgs no tā, vai mēs Krievijā varam strādāt. Man nav ilūziju par to, ka esošā valdība gribētu mūs aicināt atgriezties. Mums atliek gaidīt to brīdi, kad Krievijā būs valdība, kura mums ļaus brīvi strādāt. Es nezinu, kad tas notiks," sacīja DW vadītājs.

Kā galveno iemeslu tam, kādēļ birojs tiek atvērts Rīgā, Limburgs minēja to, ka Baltijas valstīs pašlaik ir izveidojusies vide, kurā strādā arī citi no Krievijas izraidītie mediji. Tāpat viņš kā jauku žestu novērtēja Latvijas valdības uzaicinājumu pārcelt DW biroju uz Rīgu.

Sākotnēji DW birojā Rīgā strādās pieci līdz septiņi cilvēki, un drīzumā tiks pieņemts lēmums, kur atradīsies biroja telpas. Vienlaikus Limburgs atzina, ka daļa DW Maskavas biroja darbinieku ģimenes vai citu personisku iemeslu dēļ ir nolēmuši palikt Krievijā, un viņus DW vairs nenodarbinās, lai nepakļautu briesmām no Krievijas varas iestāžu puses.

Runājot par to, kā sasniegt auditoriju Krievijā, kad Rietumu mediju informācija tiek bloķēta, Limburgs atzina, ka tas ir sarežģīti, taču vērtēti tiek ļoti dažādi veidi.

DW aktīvi strādājot pie interneta cenzūras apiešanas, tostarp veicina virtuālā privātā tīkla (VPN) lietošanu. Raidorganizācijai ir īpaša programmatūra mobilajā lietotnē, kas dod iespēju lietot DW saturu Krievijā.

"Dienās un nedēļās pēc tam, kad Krievijā bloķēja pieeju mūsu mājas lapai, mēs redzam, ka mūs lasa pat vairāk cilvēku nekā pirms tam. Tomēr tagad viņi caur VPN pieslēdzas no Zviedrijas, Itālijas, Nīderlandes," teica Limburgs.

Tādēļ viņš esot salīdzinoši optimistisks par to, ka DW sasniegs auditoriju Krievijā, tomēr jādomā arī par citiem pasākumiem.

"Piemēram, mēs domājam par to, vai nebūtu vērts atsākt radioraidījumus. Mēs pašlaik neizslēdzam nevienu no iespējām, kā sasniegt krievu auditoriju," uzsvēra DW vadītājs.

"Pašlaik tā ir kaķa un peles spēle. Mums ir jābūt drošiem, ka mums ir pietiekami daudz naudas, pietiekami labas prasmes, atbalsts no IT speciālistiem, lai šo spēli spēlētu labi," sacīja Limburgs.

Viņš cer, ka tas būs visas Rietumu sabiedrības ieguldījums, jo Krievijas auditorijas sasniegšana ir vitāli svarīga mieram Eiropā.

"Ja cilvēki nezinās, ko patiesībā dara Krievijas armija, tad nebūs nekādu ātru izmaiņu," uzsvēra Limburgs.

DW vadītājs atzina, ka pašlaik, pateicoties propagandai un informācijas trūkumam par to, kas notiek patiesībā, vairums Krievijas iedzīvotāju atbalsta prezidentu Vladimiru Putinu un karu Ukrainā. Savukārt tam, lai arvien vairāk Krievijas iedzīvotāju sāktu meklēt propagandai alternatīvu informāciju, būs nepieciešams laiks.

Viņaprāt, pārmaiņas Krievijas iedzīvotāju informācijas lietošanas paradumos lielā mērā būs atkarīgas no sankciju efektivitātes un arī no nogalināto Krievijas karavīru skaita.

"Domāju, ka tas ļoti lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā darbosies sankcijas, un man ir žēl to teikt, bet cik daudz zārku atgriezīsies no Ukrainas. Tad cilvēki sāks uzdot jautājumus - vai tas ir tā vērts, lai nogalinātu tik daudz krievu jauniešu, vai ir laba doma sagraut Krievijas ekonomiku? Diemžēl tam būs nepieciešams laiks, jo propaganda ir ļoti spēcīga," teica Limburgs.

Viņš aicināja atcerēties, cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai sabiedrība PSRS sāktu apšaubīt Afganistānas kara nepieciešamību, lai gan tajā laikā propaganda nebija tik spēcīga kā pašlaik un TV saturs bija gaužām garlaicīgs.

"No otras puses, pašlaik ir sociālie mediji, un tad, kad Krievijas sabiedrība sāks uzdot jautājumus, informācija cirkulēs daudz straujāk," atzina DW vadītājs, gan uzsverot ka kādas konkrētas prognozes pašlaik izteikt ir ļoti grūti.

"Vienlaikus esmu pārliecināts, ka tas notiks, jo cilvēki redzēs, kas notiek viņu ledusskapī, kas notiek ar ekonomiku, un tad radīsies jautājumi," prognozēja DW vadītājs.

DW pašlaik veido saturu 32 valodās, tostarp krieviski.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form