"Gan tiekoties ar bērniem, gan analizējot saņemtās sūdzības, tika konstatēts, ka viens no tiesību pārkāpuma cēloņiem ir neinformētība par savām tiesībām un iespējām tās aizsargāt," norādīja tiesībsargs.
Labas pārvaldības departaments šī gada deviņos mēnešos par labas pārvaldības principa neievērošanu valsts un pašvaldību iestādēs ir saņēmis 318 sūdzības. Visvairāk iedzīvotāji sūdzējās par materiālo tiesību normu pārkāpumiem, kam seko problēmas par lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Lielākā daļa no šīm sūdzībām bija par valsts un pašvaldības iestāžu ierindas darbinieku rīcību, kas nozīmē gan nepamatotus administratīvos aktus, piemēram, saistībā ar privatizāciju, gan rupju attieksmi, gan to, ka iestādes neatbild laikā un sūta no vienas iestādes uz otru.
Par diskriminācijas problēmas aktualitāti Latvijā liecina samērā lielais saņemto sūdzību skaits, uzsvēra Apsītis. Šī gada deviņos mēnešos saņemtas 209 sūdzības, bet 33 pārbaudes lietas ierosinātas pēc savas iniciatīvas.
Apsītis atzina, ka no ierobežojumiem un aizskārumiem gan darba, gan sociālajā jomā cieš čigāni (romi). Viņš norādīja, ka čigāni ir arī pasīvi savu tiesību aizstāvībā. Tāpat sūdzības par diskrimināciju tiek saņemtas no ieslodzījuma vietām galvenokārt par aizskarošu attieksmi pret ebrejiem un čigāniem, kā arī saistībā ar valodas lietošanu.
Stāstot par aktuālām problēmām cilvēktiesību jomā Latvijā, Apsītis arī norādīja, ka pieaug sūdzību skaits par pārkāpumiem ieslodzījuma vietās, to pamatojot ar faktu, ka ieslodzītie sāk apzināties savas tiesības. Tāpat tiesībsargs atzina, ka uzturēšanās apstākļi un materiālais nodrošinājums ieslodzījuma vietās uzlabojas nepietiekami strauji.
Tiesībsargs deviņos mēnešos ir saņēmis 538 sūdzības, kas saistītas ar tiesībām uz mājokli. Analizējot to saturu, Apsītis konstatējis, ka lielākās problēmas iedzīvotājiem sagādā valsts organizētā palīdzība mājokļa jautājuma risināšanā - nepietiekams pašvaldības rīcība esošo telpu skaits. Iedzīvotājus arī neapmierina pašvaldības piedāvāto mājokļu kvalitāte. Tiesībsargs norādīja, ka bieži iedzīvotājiem tiek piedāvātas dzīvošanai nederīgas vai neatbilstošas dzīvojamās telpas.
Tāpat 264 iedzīvotāji izteikuši neapmierinātību par nepietiekamu pensiju apmēru, pastāvošo pensiju indeksācijas kārtību, nepietiekamiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Apsītis atzina, ka Tiesībsarga iespējas ietekmēt šo situāciju ir samērā ierobežotas, jo sociālais nodrošinājums ir atkarīgs no valsts ekonomiskajām iespējām, piešķirot līdzekļus sociālajai drošībai.
Tiesībsargs arī atzina, ka sūdzības par tiesībām uz taisnīgu tiesu aptver ļoti plašu jautājumu loku. Šī gada deviņos mēnešos šajā jomā saņemtas 425 iedzīvotāju sūdzības. Iedzīvotāji sūdzējušies par to, ka tiek ierobežotas viņu tiesības uz pieeju tiesai, tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā laikā, pušu līdztiesības principu, tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesības uz informāciju par apsūdzību, kā arī tiesības aizstāvēt sevi pašam vai ar aizstāvja palīdzību.
"Par to, ka Tiesībsarga institūcija ir nepieciešama Latvijas iedzīvotājiem, liecina skaitļi - šī gada laikā esam saņēmuši vairāk nekā 4000 iesniegumu," norādīja tiesībsargs.
Pirmdien un otrdien, atzīmējot Starptautisko cilvēktiesību dienu, Tiesībsarga birojs organizē konferenci par cilvēktiesībām un labu pārvaldību Latvijā.
Konferences mērķis ir diskutēt par dažādām aktuālām problēmām cilvēktiesību jomā - iekļaujošo izglītību bērnu tiesību aspektā, biedrošanās brīvību, diskriminācijas novēršanu preču un pakalpojumu pieejamības jomā, īrnieku aizsardzības mehānismiem, kā arī labas pārvaldības principu.