Būtiski esot arī tas, ka šajā lēmumā nav ņemts vērā diabēta pacientu ikgadējais pieaugums un par šīm izmaiņām nav pietiekami labi informēta sabiedrība. Asociācija uzskata, ka līdz ar minētajām izmaiņām būs novērojama diabēta pacientu un diabēta biedrību pretreakcija un sociālās spriedzes pieaugums.
Pretēji Diabēta asociācijas viedoklim, Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Juris Bundulis uzskata, ka diabēta pacientiem nav pamata bažīties, ka viņi kādā brīdī varētu nesaņemt nepieciešamos medikamentus.
Pēc Bunduļa teiktā, iepriekš insulīnam nepieciešamie līdzekļi kopējā budžetā bijuši iezīmēti tikai nosacīti, jo speciāli šajā budžetā nav bijusi sadaļa, kas norāda, ka konkrētā naudas summa paredzēta tieši diabēta pacientiem. Speciālists skaidroja, ka, līdzīgi kā iepriekš, arī turpmāk nosakot valsts kompensējamo medikamentu kvotas, tiks ņemts vērā tas, cik diabēta pacientu reģistrēti katrā slimokasē.
Bundulis arī norādīja, ka nekādā gadījumā nav plānots izņemt insulīna preparātus no valsts kompensējamo zāļu saraksta. Kā informēja Rasa, diabēta asociācija saskatījusi arī vairākas citām problēmas, ar kurām nākas saskarties diabēta pacientiem.
Asociācija uzskata, ka Latvijā ir saskatāms endokrinoloģiskās palīdzības perspektīvā plāna trūkums, kā arī endokrinoloģisko kabinetu nevienmērīgs izvietojums virā Latvijā. Piemēram, rajonos daudzviet nav endokrinologu, kuri pilnībā atbildētu par attiecīgā rajona diabēta pacientu aprūpi.
Diabēta asociāciju arī neapmierina tas, ka nepietiekošā endokrinologu skaita dēļ veidojas vienu līdz par trīs mēnešus garas rindas plānveida ambulatorās palīdzības saņemšanai Rīgas pilsētā. Turklāt kvotu dēļ endokrinologi diabēta pacientiem atsaka izrakstīt nepieciešamos medikamentus un diabēta gaitas paškontroles līdzekļus.