Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš saka, ka zvērestam nevajadzētu kalpot par deputātu klupšanas akmeni ceļā uz mandāta apstiprināšanu, tomēr dažiem ievēlētajiem priekšstāvjiem tas, iespējams, varētu raisīt problēmas politisko uzskatu dēļ, jo deputātam jāsola stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Gadījumā, ja deputāts kādu zvēresta daļu izlaistu un kādam no parlamenta pārstāvjiem rastos šaubas, vai zvērests ir nodots, diskutablais jautājums būs jāizskata pagaidu Mandātu un iesniegumu komisijai, taču galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.
Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits uzskata -katra valsts var likt deputātiem solīt Satversmes ievērošanu, taču nevar likt apzvērēt, ka tie nekad necentīsies likumīgiem mērķiem kā oficiālu stiprināt kādu citu valsts valodu. Tomēr viņš atgādina ECT skatīto Ingrīdas Podkolzinas lietu, kur tiesa atzina -M valstij ir plaša rīcības brīvība vēlēšanu tiesību noteikšanā, tomēr mehānismam, ar kādu tās tiek ierobežotas, jābūt ļoti skaidram, bez diskriminācijas pazīmēm.
Politologs Nils Muižnieks atgādina, ka bažas par mazākumtautību deputātu vārda brīvības ierobežošanu solījuma sakarā pirms Satversmes grozījumiem izteikuši arī EDSO eksperti, tomēr viņš norāda, ka solījuma tekstu apstrīdēt būtu sarežģīti, jo Satversmei, ko īsteno saskaņā ar starptautiskiem standartiem, ir augstāks juridisks spēks nekā starptautiskajiem līgumiem. Kusiņš norāda, ka zvēresta laikā nevajadzētu vērtēt deputāta valsts valodas prasmi, jo to nav iespējams noteikt, noklausoties tikai solījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
