Pēc laikraksta vēstītā, vēl šomēnes Uzņēmumu reģistra arhīvā esošajā LNT reģistrācijas lietā nevarēja atrast nekā, kas vēstītu par Latvijas lielākajā komerctelevīzijā notikušām pārmaiņām. Telekompānija pretēji likuma prasībām vēl nebija iesniegusi savu 2000.gada pārskatu, savukārt saskaņā ar 1999.gada pārskatu 1996.gada pavasarī dibinātās kompānijas akcionāri joprojām ir trīs a/s "Dr.Robinsons" ar 60% akciju, SIA "Bete" ar 26% un SIA "Televīzijas Sabiedrība NTV 5" ar 14%.
LNT oficiālais vadītājs joprojām ir Ēķis, nav mainījusies arī LNT valde un padome, pirmajā kopā ar viņu līdz pat nākamā gada februārim būs NTV5 vienīgais oficiālais īpašnieks Jānis Āzis un Filips Rajevskis, bet otrajā advokāts Egils Radziņš, viens no LNT šūpuļa kārējiem Dans Bērtulis un Jānis Dzenis.
Arī kompānijas akciju kapitāls jau vairākus gadus ir nemainīgs, sadalīts 1000 akcijās, kuru nominālvērtība ir 510,882 lati katrai, savukārt LNT koncerna gada pārskatu jau otro gadu rotā puse AS "Radio SWH" akciju, kā arī sīkāki ieguldījumi. Šie paši dati atrodami arī Ēķa žurnālam "Klubs" nodotajā 2000.gada pārskatā, kurā gan atrodams tikai oficiālais akcionāru sadalījums 1999.gada beigās, bet ne 2000.gadā.
"Dienas Bizness" norāda, ka vienīgās būtiskās izmaiņas redzamas tikai LNT bilancē: kaut gan tajā atrodamie skaitļi rāda, ka sekas, ko uz visu Latvijas ekonomiku atstāja Krievijas finansu krīze un vairāk nekā četrkārt samazināja LNT peļņu, ir aiz muguras un telekompānija pērn ir palielinājusi peļņu līdz vairāk nekā pusmiljonam latu, taču salīdzinājumā ar pirmskrīzes 1998.gadu šis rādītājs vienalga ir uz pusi mazāks. Ēķis gan pamatoti norāda, ka kompānijas uzrādītajai peļņai bieži vien nav nekā kopēja ar uzņēmuma reālo stāvokli, taču arī kompānijas apgrozījums ir bijis mazāks pat par apgrozījumu badīgajā 1999. gadā.
Laikraksts norāda, ka LNT pārdošanas jautājums aktualizējas jau pirmajās 1999.gada dienās. Ēķis presei apgalvo, ka telekompānija ar diviem skandināvu mediju koncerniem "Bonnier" un "Schibsted" risinot sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, un pieļauj iespēju, ka sadarbības partneris tiks nosaukts jau tā paša gada augustā. Savukārt septembra vidū Ēķis paziņo, ka nopietnas sarunas par LNT akciju paketes pārdošanu tiekot risinātas ar Zviedrijas "Marieberg" koncernu.
Tad novembrī Igaunijas laikraksts "Postimees" paziņo, ka LNT, tās vadītāji vai citas ar Latvijas telekompānijas vadību saistītas personas varētu no Igaunijas "Uhispank" iegādāties parādos un finansu problēmās iestigušo TV1, vienu no trim šīs valsts komerctelevīzijām. Sākotnēji Ēķis šo informāciju nekomentē, jo šāds darījums vēl nemaz neesot noslēgts, savukārt divus mēnešus vēlāk viņš paziņo, ka LNT ir pastarpināti iegādājusies 49% TV1 akciju un jau nākamajā gadā viņš iecerējis TV1 investēt trīs miljonus dolāru programmu iepirkšanai. Esot panākta arī vienošanās par visu TV1 parādu divu miljonu dolāru dzēšanu.
Taču šajā brīdī parādās ziņas par jaunu paša LNT pircēju, kaut gan Ēķis 1999.gada decembra vidū apgalvo, ka Polijas koncernam "Polsat" LNT akcijas neesot pārdotas, šī paša mēneša beigās "Polsat" direktoru padomes loceklis Petrs Nurovskis apgalvo, ka "Polsat" tomēr esot iegādājies visus 100% LNT akciju. Pēc laikraksta vēstītā, šajā brīdī LNT skaidrojumi mainās pat vienas dienas laikā - sākotnēji Ēķa pārstāve apgalvo, ka patiesībā runa esot nevis par pārdošanu, bet gan par tiešu investēšanu telekompānijas darbā, bet dažas stundas vēlāk viņa pat pilnībā noliedz LNT saistību ar "Polsat". Saskaņā ar vēl citiem Ēķa izteikumiem telekompānijai tikai esot piesaistīti jauni finansu investori, bet pašu kompāniju pārdot nemaz neesot paredzēts.
"Dienas Bizness" raksta, ka LNT 1999.gada pārskatā atrodamajā Ēķa parakstītajā vadības ziņojumā teikts, ka "LNT izdevās piesaistīt jaunus un agresīvus stratēģiskos partnerus, izplešoties gan Igaunijā, gan Lietuvā (sadarbojoties attiecīgi ar TV1 un "Baltijos TV"). LNT izveidoja Baltijas televīzijas tīklu, tā uzsākot tiešu konkurenci ar MTG (TV3 kanāla īpašnieku attiecīgajās valstīs) un izkonkurējot pārējās ārzemju televīzijas kompānijas, kurām neizdevās ienākt visu trīs Baltijas valstu televīzijas tirgū."
Savukārt par 2000.gadu tiek apgalvots, ka "tiek plānots izveidot visaptverošu Baltijas struktūru. Mēs ieguldīsim nozīmīgus līdzekļus, lai izstrādātu un nodibinātu Baltijas mēroga struktūrvienības: "Baltic Sales House" un "Baltic Acquisition House", tādējādi iegūstot liela uzņēmuma priekšrocības un spēju piedāvāt klientiem globāla mēroga risinājumus gan reklāmas, gan programmu tirdzniecībā."
Taču patiesībā 2000.gada janvārī Varšavā LNT, Igaunijas TV1, Lietuvas "Baltijos Televizija" un Polijas "Polsat" parakstītais līgums par Baltijas valstu televīzijas koncerna "Baltic Network" izveidi šādā izskatā īsti tā arī nerealizējas, un jau jūnijā "Baltic Network" vietā tiek izveidota SIA "Polsat Baltic", norāda laikraksts. LNT nekādu plašāku informāciju par uzņēmumu un tā plāniem nesniedz, apgalvojot, ka rudenī tiks rīkota kompānijas akcionāru pilnsapulce, bet līdz tam tās darbība esot komercnoslēpums. Rudens pienāk, taču paziņojumi nav sniegti vēl tagad.
"Dienas Bizness" arī raksta, ka vēl neskaidrāka situācija ir ar abām jaunveidojamām struktūrām. Šā gada rudenī Ēķis stāstīja, ka "bija domāts, ka tās nodarbosies ar seilz, bet loģiskāk ir katrai valstij pašai taisīt pārdošanu. Tāpēc seils nenotiek, bet ekvizišens notiek caur "Polsat"." Taču pusotru mēnesi vēlāk LNT finansu daļas vadītāja Māra Stūre paziņoja, ka filmas telekompānija iegādājusies sadarbībā ar "Baltic Acquisition House", kurš, starp citu, parādās arī LNT 2000.gada pārskatā.
Uz jautājumu kam, kā, kad un par cik pārdots LNT, Ēķis atsakās sniegt precīzu atbildi, tomēr ieskatu notikušā vismaz 6-8 miljonus latu vērtā un sarežģītā darījuma norisē dod LNT un tās akcionārkompāniju veikto darījumu izpēte, kuru pēdas parādās Uzņēmumu reģistrā atrodamajās šo uzņēmumu reģistrācijas lietās, norāda laikraksts.
Kā stāsta nu jau bijušie NTV-5 akcionāri, pirmie piedāvājumi pārdot LNT tiek saņemti jau 1997.gadā. Taču vēl 1999.gada sākumā LNT akcionāri tikai nebūtiski atšķiras no telekompānijas dibinātāju saraksta: toreizējo SIA "Picca TV", SIA "Televīzijas sabiedrība NTV 5" un advokāta Egīla Radziņa vietā ir tā pati NTV 5 un tas pats Radziņš (NTV-5 bijušie akcionāri gan pieļauj, ka advokāts bijis tikai kādas citas personas pārstāvis), savukārt "Picca TV" vietā nākusi 1997.gada rudenī dibinātā SIA "Dr. Robinsons", kurā Ēķis koncentrē savas LNT daļas. Gadu vēlāk A. Ēķa personiskais svars LNT vēl pieaug līdz ar 23% LNT akciju iegādi no NTV 5, un līdz ar to 1999.gada pavasarī "Dr. Robinsonam" pieder 60% LNT akciju, Radziņam 26%, bet televīzijas sabiedrībai NTV 5 palikuši 14% telekompānijas akciju. Šajā brīdī LNT ir aizvadījusi ražīgāko gadu savas darbības vēsturē.
Kompānijas akcionāru sastāvs nemainās līdz pat gada beigām, 1.novembrim, kad Radziņš savas akcijas pārdod Vizmas Ēķes vadītajai SIA "Bete", bet būtībā pašam sev un Saeimas deputātam Edvīnam Inkēnam - šajā tikai nepilnus divus mēnešus atpakaļ dibinātajā firmā pašam Radziņam (vai viņa pārstāvētajai personai) pieder 1400 daļas, bet viņa paziņam Inkēnam 600 daļas. Savukārt 2000. gada martā Radziņš, vēl saņēmis LNT dividendes par iepriekšējo gadu 46 tūkstošu latu apmērā (Inkēnam tiek nepilni 20 tūkstoši), visas savas daļas pārdod ar Rīgas brīvostu saistītajam Haraldam Apogam.
Kopš šī brīža nekāda kustība ar šiem 26 procentiem LNT akciju oficiāli nav reģistrēta, ko nevar teikt par pārējiem 74 procentiem. Pirmām kārtām jau būtiska pārgrupēšanās notiek NTV 5 (šai kompānijai, starp citu, pieder arī 70,1% ar LNT mītnes ēku saistītās kompānijas Elijas projekts daļu) iekšienē.
NTV5 gan vispār ir izcēlusies ar nepārtrauktām pārmaiņām daudzo akcionāru vidū, taču pēdējos gados viens pēc otra liekie akcionāri kompāniju pamet, savas pārpalikušās akcijas 1999.gada pavasarī pārdod Saeimas deputāts Jānis Leja, 1999.gada 8.decembrī no SIA izstājas arī atlikušie akcionāri, tostarp Ēķis.
Visas viņu daļas par nezināmu apjomu un avotu līdzekļiem iegādājas pašreizējais kompānijas un tātad 14% LNT akciju vismaz formālais vienīgais īpašnieks Jānis Āzis. Ņemot vērā, ka salīdzinoši mazais Lejas daļu daudzums tiek nopirkts par vairāk nekā pusmiljonu dolāru, ir skaidrs, ka kopējā par akcijām samaksātā summa ir lēšama vairākos miljonos. Savukārt Ēķis uz jautājumu, kam tad Leja pārdevis savas daļas, atbild: "Domāju, ka kādam ofšoram..."
Tomēr īsti būtisks ir jautājums, kas notiek ar atlikušajiem un noteicošajiem 60 procentiem LNT akciju, kuri, pēc Ēķa apgalvojumiem šā gada rudens sākumā, vēl joprojām pieder kādreiz viņa vienpersoniskā īpašumā bijušajam "Dr. Robinsonam".
Pēc "Dienas Bizness" rakstītā, lai gan Ēķis un viņa pārstāvji vēl 1999.gada decembrī apgalvo, ka "Polsat" akcijas neesot pārdotas, kompānijai tikai esot piesaistīti jauni finansu investori, bet to pārdot nemaz neesot paredzēts, patiesībā jau 1999.gada septembrī-oktobrī 100 procentus "Dr. Robinsons: daļu iegādājas Kiprā reģistrētā ārzonas kompānija "Rexon Overseas Ltd.", kuras direktore ir kāda Polijas pilsone Anna Kvasnika.
Polisks uzvārds vēl nav pierādījums piederībai tieši "Polsat", taču jau tā paša gada 9.decembrī "Dr. Robinsona" akcionāru pilnsapulcē tas pats "Rexon" pieņem lēmumu Ēķi no kompānijas direktora amata pārvietot uz direktoru valdes locekļa posteni, savukārt par kompānijas pirmo personu direktoru valdes priekšsēdētāju kļūst Lietuvas pilsonis Česlavs Okinčics, kurš medijos tiek dēvēts par "Polsat" Baltijas valstu uzņēmuma "Polsat Baltic" uzraudzības padomes priekšsēdētāju. (Šis pirkuma darījums, kura summa joprojām tā arī nav nosaukta un ir ļoti būtiska visā LNT īpašnieku maiņā, netraucē Ēķim vēl saņemt dividendes no "Dr. Robinsona" 1998.gada peļņas vairāk nekā 174 tūkstošu latu apmērā.)
"Dr. Robinsona" 1999.gada pārskats sniedz arī atbildi uz jautājumu, kā izpaudusies Igaunijas TV1 akciju pastarpinātā iegāde. Patiesībā tās iegādājas "Dr. Robinsons", un, lai gan Ēķis jau 20.decembrī publiski paziņo par šo darījumu, oficiāli AS "Baltic Holding" 100% akciju iegāde reģistrēta tikai trīs dienas vēlāk, turklāt bijusi ne visai pārliecinoša "Dr. Robinsona" revidenti bijuši spiesti atzīt, ka "iegādes brīdī akciju sabiedrības iegādes izmaksas pārsniedza tās aktīvu vērtību summā 2 025 460 latu". Pirkuma oficiālā summa bijusi 2,0405 miljoni latu, taču tā bilances vērtība tikai 15 040 lati.
Arī tālāk aktivitātes ar un ap "Dr. Robinsonu" nerimst, 2000.gada decembrī SIA tiek pārreģistrēta par akciju sabiedrību ar jau lielāku pamatkapitālu 25 tūkstošiem latu, norāda laikraksts. Savukārt jau šā gada vasarā par "Dr.Robinsona" un tātad 60% LNT akciju īpašnieku acīm redzami "Polsat" pārstāvošas ārzonas kompānijas vietā kļūst Lielbritānijas pilsonis Deivids Gordons Maikls Brehants. No šā gada 7.augusta viņš ir arī "Dr. Robinsona" valdes priekšsēdētājs, savukārt gan Ēķis, gan Okinčics no tās aiziet jau maija beigās.
Taču, kā izrādās, šīs kadru pārmaiņas nemaz nav tik būtiskas, jo LNT akcijas jau sen vairs nav "Dr. Robinsona" īpašumā - Ēķa parakstītajā "Dr. Robinsona" 2000.gada pārskatā norādīts, ka "saskaņā ar izstrādāto pārstrukturizācijas plānu, kas paredzēja aktīvu un pasīvu struktūras maiņu, tika realizēti aktīvi, a/s LNT akcijas". Te arī viens no izskaidrojumiem milzīgajiem zaudējumiem vairāk nekā 548 tūkstošu latu apmērā, kurus pretēji veiksmīgajam 1999.gadam (peļņa 981 tūkstoši latu) kompānija cietusi 2000.gadā, "pārskata gadā sabiedrība visas tai piederošās a/s LNT akcijas pārdeva par akciju nominālvērtību" - 60% LNT akciju oficiāli pārdotas par 306 528 latiem.
"Dienas Bizness" arī raksta, ka pašlaik nav skaidras atbildes uz jautājumu, kam tad šīs akcijas pārdotas un kurš pašlaik ir īstais LNT īpašnieks - pats Ēķis, kura izteikumu ticamība ir nedaudz apšaubāma, apgalvo, ka "jautājums juridiski ir ļoti sarežģīts, LNT vēl nepieder poļiem un vairs ne man, tas ir labils stāvoklis, atkarīgs no Baltijas tirgus aktivitātēm. Ja tu taisi kombinācijas svešās valstīs, katrā ir cita likumdošana, tāpēc tu savas daļas sakoncentrē ofšorā, kur tu tās vari apvienot un dalīt, kā gribi, un pēc tam tu legalizē ofšoru un pārdod tālāk. Tā var notikt darījums ar Polsat. Kad tas būs parādījies, darījums būs noticis".
Pēc LNT prezidenta vārdiem, jau aptuveni gadu ilgst juridiska un grāmatvedības sakārtošana, pēc kuras pabeigšanas 60% LNT akciju piederēs "Polsat", iespējams, tiks paziņota darījuma summa un paša Ēķa daļu šajos 60 procentus noteikti nebūs.
Par to, vai ir pamats pilnīgi viennozīmīgi ticēt Ēķa stāstītajam, gan liek šaubīties viņa atbildes par droši pārbaudāmām lietām. Vai "Polsat" ir meitasuzņēmumi Baltijā? "Vēl nav," šā gada rudens sākumā intervijā atbild Ēķis, kaut gan jau 2000.gada 2.jūnijā Latvijā reģistrēta SIA "Polsat Baltic", kuras vienīgais īpašnieks ir jau pieminētais "Polsat" pārstāvis Okinčics, bet direktoru valdes priekšsēdētājs Ēķis.
Pēc laikraksta norādītā, tas, ka kompāniju dibina "Polsat" pārstāvis, gan vēl nenozīmē, ka tā noteikti uzskatāma par Polsat meitasuzņēmumu. Taču jau tā paša 2000.gada 2.oktobrī Okinčics visas savas daļas nodod kompānijai "Polsat Media B.V.", kuras vienīgais īpašnieks ir lielā "Polsat" galvenais akcionārs Zigmunts Jozefs Soložs Zaks. Savukārt nepilnas divas nedēļas vēlāk SIA iegādājas 11% LNT pamatkapitāla, kopējo ieguldījuma vērtību oficiāli nosakot pēc nominālvērtības 56 197 latu apjomā. LNT 2000.gada pārskatā šāds fakts neatspoguļojas.
5.novembrī Okinčics kļūst par "Polsat Baltic" direktoru valdes priekšsēdētāju, bet Ēķis un Tomašs Kuževskis par valdes locekļiem. Taču, neraugoties uz šīm pārmaiņām, kompānijas gada pārskatu joprojām paraksta Ēķis, un viņa parakstītajā dokumentā atrodami fakti, kuri ierakstās kopējā megadarījuma shēmā: tāpat kā LNT bilancē arī "Polsat Baltic" gada pārskatā parādās Holandes investīciju kompānija "Polaris Finance B.V." - ja LNT no tās (nosauktas par stratēģisko investoru "Baltic Network" projektam) 1999.gadā aizņemas 3 miljonus dolāru, tad "Polsat Baltic" ņemtais kredīts ir jau lielāks: 5,3 miljoni dolāru. "Dr. Robinsons" 2000. gadā precīzi tādu pašu summu aizņemas no sava tābrīža ārzonas īpašnieka "Rexon Overseas", raksta "Dienas Bizness".
Laikraksts norāda, ka tieši šīs aizņemtās summas arī tiek izmantotas ne pārāk veiksmīgajiem Lietuvas un Igaunijas televīzijas kanālu pirkumiem. Par Lietuvas kanālu Ēķa optimistiskajā pārskatā (tagad intervijā viņš gan to sauc par "tādu nīkulīgu televīziju") gan norādīts, ka "tika veikti nozīmīgi līdzekļu ieguldījumi perspektīvos uzņēmumos kā a/s LNT un "UAB Baltijos Televizija", taču revidentes atzinums ir šāds: "Sabiedrība ir samaksājusi 2 980 375 latus par "UAB Baltijos Televizija, Ltd." līdzdalības kapitāla iegādi, līdzdalības kapitāldaļu saņemšanas fakts gada pārskata sastādīšanas brīdī nav apstiprinājies un maksājums bilancē uzrādīts kā debitoru parāds. Šīs nenoteiktības galīgais rezultāts nav precīzi paredzams".
2000.gada 2.oktobrī "Telewizja Polsat S.A." (Polija) tiek noslēgts kapitāldaļu pirkšanas un pārdošanas līgums par sabiedrības "UAB Baltijos Televizija, Ltd." 32 413 jeb 29,9% kapitāldaļu iegādi, līdz gada beigām akcijas nenonāk "Polsat" īpašumā, un rezultātā "Telewizja Polsat SIA Polsat" gada pārskatā parādās kā debitors ar summu 2 980 375 lati (vēl 200 000 dolāru lietuviešiem aizdod "Polsat Baltic"). Cik zināms, turpmākajos mēnešos darījums tomēr sekmīgi noslēdzas, taču televīzijas finansu problēmas tomēr neatrisina. Jau šā gada augustā "Polsat" mēģināja panākt, lai "Baltijos Televizija" raidīšana tiktu vienkārši pārtraukta, un telekompānijas otrs lielais akcionārs Ķēstutis Makaitis situāciju skaidro šādi: ""Polsat TV" nespēj pildīt savus solījumus attiecībā uz TV stacijas attīstību. Es nezinu viņu motīvus, bet viens no tiem varētu būt līdzekļu trūkums."
"Dienas Bizness" raksta, ka savukārt igauņu TV1, kurā Ēķis jau pagājušā gada laikā bija solījis investēt trīs miljonus dolāru, šā gada septembrī bija plānota (bet "Polsat" pārstāvja neierašanās dēļ nenotika) ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tajā Polsat jau atklāti tika saukts par 100% kanāla īpašnieku, kurš tā arī nav veicis ieguldījumus, kas pašlaik jau vajadzīgi vienkārši kanāla izdzīvošanai. (2000. gada augustā poļiem atlikušo 51% telekanāla akciju bija pārdevusi investīciju kompānija "Lehmus Haavel & Viisemann", kurai, starp citu, vēl 1999. gadā LNT bija aizdevusi 182 tūkstošus latu.)
Laikraksts norāda, ka arī šoreiz saņemti tikai solījumi, un TV1 valdes priekšsēdētājs Raits Killandi, kurš vēl šā gada maijā izplatīja ziņas par "Polsat" investējamajiem 10 miljoniem dolāru, jau bija gatavs telekanālu vienkārši slēgt un izteicās īsi: "TV1 jāmaina tā formāts un biznesa modelis, taču īpašnieks līdz šim nebija uz to gatavs." Pagājušo gadu TV1 beidza ar zaudējumiem 1,9 miljonu dolāru apmērā, solītos investīciju miljonus reāli vēl nav redzējis neviens, tikmēr jau nākamā gada septembrī beigsies aizņēmuma termiņš Holandes investīciju kompānijā, turklāt jau parādījušās ziņas, ka "Polsat" labi neiet pašu mājās, tā apgrozījums pērn samazinājies par piekto daļu.
Līdz ar to atklāts paliek jautājums, vai "Polsat" jau šā gada rudens sākumā savas LNT daļas (vai tiesības uz tām) nav pārdevis tālāk. Ne uz šo, ne uz citiem jautājumiem "Polsat" pārstāvji pašlaik atbildes nesniedz, līdz ar to vienīgā informācija no poļu puses ir datēta ar 1999.gada beigām, kad "Polsat" direktoru padomes pārstāvis paziņoja, ka ir nopirkti visi 100 procenti LNT akciju.
Pēc "Dienas Bizness" rakstītā, no LNT prezidenta paša sacītā nav īsti saprotams, cik ilgi viņš vēl varētu atrasties šajā amatā, taču labprāt un ilgi viņš runā par saviem filmu uzņemšanas plāniem kompānijā "Platforma Filma", kam LNT pārdošanas nauda gluži labi noderētu. Savukārt pavisam strups viņš ir, uzjautāts par to, cik patiesas ir baumas par viņa ciešo saistību ar jaundibināto TV kanālu TV5 un vai gadījumā nav tā, ka jaunajiem saimniekiem aiz muguras viņš izmanto paša radītās, bet nu jau pārdotās LNT resursus, iespējams, daļēji viņa īpašumā esošās TV5 attīstībai.
TV5 juridiskā situācija īsumā ir šāda: dažas dienas pirms iepriekšējās "TV Rīga" raidīšanas pārtraukšanas 75% SIA "TV Rīga" akciju 46 560 latu nominālvērtībā no "Skonto" bosa Gunta Indriksona iegādājas SIA "Grafton Entertainment". Šai firmai, kura līdz tam Latvijā pazīstama ar samērā ciešu radošu saistību ar LNT un darbību interneta portālu jomā, vienīgā īpašniece ir līdzīga nosaukuma Īrijā 1998.gadā reģistrēta kompānija, kuras īpašnieku vārdi ir noslēpumā tīti, raksta "Dienas Bizness", norādot, ka pats Ēķis pasaka tikai tik daudz, ka "ir tur tādi zēni", bet, iztaujāts sīkāk, atbild, ka viņam ar TV5 neesot ne mazākā sakara, tikai "LNT gribēs ar viņiem draudzēties".
Šī draudzēšanās gan izskatās viennozīmīgi izdevīga TV5 un tikai nosacīti izdevīga LNT, kura faktiski palīdz pati savam konkurentam gan ar tehniku un cilvēku resursiem, gan reklāmas jomā, raksta "Dienas Bizness". Taču, vai tiešām varētu būt taisnība jau minēto runu izplatītājiem, precīzi it kā nav iespējams noskaidrot. Īrijas Uzņēmumu reģistrā uzzināt kādas kompānijas reālo īpašnieku (un nevis formālo direktoru) vārdus ir ļoti grūti, savukārt Īrijas "Graftona" un arī jau pieminētās kompānijas "Lehmus Haavel & Viisemann" pārstāvis Henriks Karmo nesenajā TV5 preses konferencē atteicās gan nosaukt kompānijas akcionārus, gan atzīt, vai to vidū ir kāds Latvijas pārstāvis.
Šeit visizsmeļošāko atbildi atkal sniedz Uzņēmumu reģistrs: visos "TV Rīgas" dokumentos kā SIA "Grafton Entertainment" pilnvarotais pārstāvis parādās Andrejs Ēķis, un tieši viņu arī "Grafton" pilnvarojis iegādāties "TV Rīgas" akcijas no Indriksona. Ne Ēķis, ne "Grafton" šos faktus nekomentē, norāda "Dienas Bizness".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
