Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien noraidīja tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzēto bijušo "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") valdes locekļu Jura Ulmaņa, Jāņa Svārpstona un Jāņa Zipa sūdzības saistībā ar kratīšanām, ko "Kempmayer" telpās un viņu dzīvesvietās šajā krimināllietā savulaik veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Savā 2005. gada 29. martā ECT iesniegtajā pieteikumā Svārpstons, Ulmanis un Zips sūdzējās, ka 2003. gada 27. oktobrī KNAB veiktā kratīšana uzņēmuma telpās un iesniedzēju dzīvesvietās pārkāpa viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tāpat viņi sūdzējās par efektīva tiesību aizsardzības līdzekļa neesamību, kas viņiem liedza apstrīdēt kratīšanas lēmumu pamatotību, kā arī KNAB amatpersonu rīcību kratīšanas laikā.
Sūdzības par kratīšanas likumīgumu un norises kārtību ECT noraidīja, jo viņi nebija ievērojuši noteikto sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai. Tiesa norādīja, ka Svārpstona, Ulmaņa un Zipa Latvijas Satversmes tiesā (ST) iesniegtās konstitucionālās sūdzības tvērums neattiecās uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša lēmumiem, kuru pamatotību viņi apstrīdēja ECT, un ka jebkurā gadījumā ST nebūtu kompetenta spriest par tiesneša lēmumos ietverto pamatojumu.
Savukārt attiecībā uz sūdzību par prokuratūras kompetenci, izvērtējot tiesībsargājošo iestāžu darbības, ECT norādīja, ka ST 2004. gada spriedumā netika vērtēti sūdzības autoru privātās dzīves neaizskaramības aspekti, tādēļ šis ST spriedums nebija jāņem vērā noteikto sešu mēnešu termiņa sūdzības iesniegšanai aprēķināšanai.
Jau vēstīts, ka Svārpstons, Ulmanis un Zips ST apstrīdēja toreizējā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. un 222. pantus, kuros noteikta izziņas izdarītāju un prokurora darbību pārsūdzēšanas kārtība. ST nolēma, ka šie panti nav pretrunā ar Latvijas Satversmi, kas garantē ikvienam tiesības uz taisnīgu tiesu.
Kā paziņojumā par ECT spriedumu norāda Ārlietu ministrija, ECT lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
ĀM atgādina, ka 2003. gada 24. oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros pieņēma lēmumu par kratīšanu "Kempmayer" telpās un iesniedzēju dzīvesvietās.
2003. gada 27. oktobrī KNAB darbinieki ieradās "Kempmayer" birojā un veica kratīšanu, izņemot vairākus lietiskos pierādījumus. Tajā pašā laikā kratīšanas notika arī visu trīs vīriešu dzīvesvietās.
2003. gada 3. novembrī viņi pārsūdzēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2003. gada 24. oktobra lēmuma tiesiskumu Rīgas apgabaltiesā, bet 2003. gada 6. novembrī iesniedzēji iesniedza sūdzību par KNAB amatpersonu rīcību kratīšanas laikā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroram.
2003. gada 11. novembrī Rīgas apgabaltiesa, izvērtējusi iesniedzēju sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša lēmumiem, tās noraidīja kā nepamatotas.
2003. gada 15. novembrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, izvērtējis iesniedzēju sūdzības par KNAB amatpersonu rīcību, veicot kratīšanas, tās noraidīja. Šis lēmums gan tika pārsūdzēts, bet ar 2004. gada 20. februāra galīgo lēmumu ģenerālprokurors noraidīja sūdzības kā nepamatotas.
Pēc tam Svārpstons, Ulmanis un Zips vērsās ST, bet vēlāk iesniedza sūdzību ECT.
Jau vēstīts, ka digitālās televīzijas krimināllietā par vainīgām atzītas 12 personas. Šis spriedums gan patlaban ir pārsūdzēts.
Bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Zipam tiesa šajā krimināllietā iepriekš noteica brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un naudas sodu 25 200 eiro apmērā. Viņu tiesa attaisnoja daļā par pilnvaru pārsniegšanu, bet sodīja par līdzdalību krāpšanā lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Svārpstonam tika piespriests trīs gadu cietumsods, kā arī naudas sods 25 200 eiro apmērā. Svārpstons tika attaisnots daļā par pilnvaru pārsniegšanu, bet sodīts daļā par līdzdalību krāpšanā lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Savukārt "Kempmayer" bijušais valdes loceklis Ulmanis tika attaisnots.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
