Noslēdzies darbs pie vērtīgu Latgales Televīzijas sabiedrības (1991–2000) video materiālu aprakstīšanas un digitalizēšanas, saglabājot Atmodas laika Latgales kultūrvēsturisko notikumu liecības, padarot tās pieejamas jebkuram interesentam un veicinot turpmāku pētījumu tapšanu, informē projekta vadītāja Ilona Rupaine.
Pirms 30 gadiem Latvijas TV ēterā pirmo reizi atskanēja vārdi "Ēterā Latgolas televizeja!", tā iezīmējot pirmās reģionālās televīzijas – Latgales Televīzijas sabiedrības (LTS) dzimšanu. Desmit gadus LTS bija latgaliskās identitātes un valstiskās neatkarības medijs. Tās īsais, bet spilgtais mūžs lika pamatus reģionālo televīziju tīkla izveidei, veicināja Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma, latgaliešu valodas apzināšanu, saglabāšanu un attīstību. Latgales Televīzijas Mūzikas festivāli atklāja daudzus talantīgus Latgales un Latvijas izpildītājus, pulcinot klausītāju tūkstošus Rēzeknē, Daugavpilī, priecējot un pārsteidzot Latvijas televīzijas tiešraides koncertu skatītājus.
Liecības par 90. gadu Latvijas Atmodas pirmās desmitgades laiku video formātā ir saglabājušās ļoti maz, tāpēc, atzīmējot LTS jubileju, cilvēku grupa, kas bija šai kompānija piederīga, apzināja privātos arhīvos vēl atrodamos materiālus, lai veiktu to izpēti, atlasi un vērtīgāko failu pārrakstīšanu mūsdienīgos datu nesējos. Rezultātā tika digitalizēts vairāk nekā 30 stundu garš video materiāls, kurā redzami unikāli kultūrvēsturiski notikumi un personības, daudzas latgaliskās un katoliskās aktivitātes, intervijas, diskusijas, LTS Mūzikas festivālu koncertu un dienasgrāmatu fragmenti. Digitalizētā materiāla vidū ir Ļeņina pieminekļa demontāža Rēzeknē 1991. gada augustā, dažādu amatu pratēju stāsti – rudzu maizes cepšana, cūku bēres, linu un kartupeļu talkas, mucu meistarošana, maija dziedājumi, pirts tradīcijas, mutes ermoņiku spēle, sarunas ar Andriva Jūrdža mantiniekiem, dzejnieku Antonu Kūkoju, kordiriģenti Terēziju Broku, dzejnieku Euģenu Karūdznīku, ASV latgalieti Konstantīnu Sventecki, diriģentu Antonu Matvejānu, rakstnieku Jāni Klīdzēju, dzejnieci Broņislavu Martuževu un daudziem citiem.
LTS materiālu apkopošanas un apzināšanas darbu organizēja biedrība "ESTO", to izpēti, daudzu desmitu failu aprakstu un digitalizēšanu veica bijušais Latgales Televīzijas sabiedrības Kultūras raidījumu, tostarp, kultūras programmas "Olūti" redaktors Voldemārs Ivdris un režisors-operators Māris Justs. Lai saglabātās liecības padarītu pieejamas jebkuram interesentam, digitalizētie materiāli drīzumā tiks nodoti Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam (LVKFFDA), īpašas tematiskās kolekcijas izveidei, kura jau 2022. gadā būs skatāma LVKFFDA datubāzē.
Šis projekts tika realizēts ar Latgales kultūras programmas – Latgales reģiona attīstības aģentūras, Valsts kultūrkapitāla fonda un A/S "Latvijas valsts meži" – finansiālo atbalstu.