Dīkstāves pabalstu programmu bargi kritizē Saeimas komisijā; piebalso arī valdības partijas
Foto: LETA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai otrdien videokonferences formātā ķeroties pie atbalsta pasākumu Covid-19 seku pārvarēšanai izvērtējuma, skarbu kritiku no dažādām pusēm nācās uzklausīt Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem par dīkstāves pabalstu programmu. Turklāt kritizētāju vidū bija ne tikai Saeimas opozīcijas partiju pārstāvji, bet arī valdošās koalīcijas partiju deputāti.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas komisiju sēdēm notiekot videokonferenču formātā, tehnisku iemeslu dēļ nereti deputātiem ir grūtības izteikties, tādēļ jautājumu uzdošana un arī atbilžu komentēšana notiek paralēli videokonferences tērzētavā. Tā bija arī šajā reizē, kad Latvijas Bankas (LB) prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem izklāstīja savu viedokli mutiski, bet cits LB pārstāvis Uldis Rutkaste papildināja viņa teikto un atbildēja uz deputātu jautājumiem rakstveidā.

Kazāks, sniedzot vērtējumu makroekonomiskajā līmenī, par Covid-19 radīto krīzi sacīja, ka dati vēl tikai ienāk, taču pasaules līmenī jau skaidrs, ka ekonomikas recesija šajā gadā pasaulē būs dziļa, un tas arī atkarīgs no tā, cik ātri izdosies ierobežot vīrusu. Vērtējot pasaules valstu valdību atbalstu krīzes skartajiem, Kazāks to vērtēja kā strauju, bet nepietiekamu. Latvijas valdības iedarbināto diezgan plašo atbalsta paketi Kazāks novērtēja pozitīvi, tomēr uzsvēra, ka nepieciešams strādāt gan pie apjoma, gan mehānismu uzlabošanas.

Runājot pat atbalsta apjomu, Kazāks uzsvēra, ka ir nepieciešams godīgi strādājošos uzņēmumus atbalstīt pēc iespējas plašākā apjomā, jo patlaban nevaram prognozēt, kuriem uzņēmumiem un kurās jomās būs izaugsme un cik ātri. Šī ir krīze, kurā valsts ir spējīga atbalstīt, jo nav finanšu resursu trūkuma, un tas ir jādara, sacīja Kazāks.

Finanšu ministra padomniece Karīna Ploka deputātiem pastāstīja, ka šajā situācijā nevienai valstij un valdībai nav līdz galam skaidra un precīza plāna, jo situācija ir neprognozējama, un arī Latvijas valdība, ieklausoties sabiedrībā, nemitīgi uzlabo atbalsta sniegšanas mehānismus. Ploka apstiprināja, ka valstij līdzekļu šim mērķim ir pietiekami, un Valsts kasē ir rezervēti 2,6 miljardi eiro dažāda veida atbalstam. 341 miljons ir pieejams krīzes pasākumiem valsts budžeta līdzekļos neparedzētiem gadījumiem.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme deputātus informēja par piešķirtajām nodokļu brīvdienām un dīkstāves pabalstu izmaksām, norādot, ka galvenie atteikumu iemesli ir iepriekš nepietiekami maksāti nodokļi, jo, piemēram, daudzi uzņēmumi mēnesī aprēķinājuši un valstij darbaspēka nodokļos maksājuši mazāk nekā 200 eiro mēnesī.

Tieši Jaunzemes teiktais par ēnu ekonomikas ievērojamo īpatsvaru atbalsta prasītāju rindās izraisīja deputātu jautājumus un komentārus. Līdz šim VID dīkstāves pabalstos izmaksājis 4,8 miljonus eiro.

"Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, vērtējot amatpersonu nosauktos skaitļus, sacīja, ka "cipari neiet kopā", jo atbalstam paredzēti 2,6 miljardi, pagājis jau mēnesis krīzē, bet dīkstāves pabalstos izmaksāti vien daži miljoni eiro, "Altum" palīdzībā uzņēmumiem 130 miljoni.

"Runa ir par pieeju," sacīja Dombrovskis, mudinot to mainīt. Saeimas opozīcijas pārstāvji jau agrāk rosinājuši paaugstināt dīkstāves pabalstu izmaksas griestus līdz 1000, bet kā zemāko robežu noteikt 300 eiro. Pēc VID informācijas patlaban vidējais pabalsts ir 257 eiro.

Dombrovskim bija arī iebildumi pret to, kā tiek paredzēts un plānots atbalsts pa nozarēm, jo neizpratni radot 35 miljonu rezervēšana lauksaimniecībai ar 400 uzņēmumiem, kamēr dīkstāves pabalstos izmaksā 4,8 miljonus 2300 uzņēmumu darbiniekiem. "Mums jāmaina pieeja, jo tā nestrādā, ja mēnesī no 2 miljardiem izmaksā tikai dažus miljonus," sacīja deputāts. Pēc viņa domām tagad nav arī īstais brīdis "ņemties" ar darbaspēka nodokļu nemaksāšanu, jo galu galā tie paši uzņēmēji un cilvēki ir valstij maksājuši gan akcīzi, gan PVN.

Arī Kazāks piekrita viedoklim, ka dīkstāves pabalstu izmaksas varētu būt aktīvākas, tomēr viņš brīdināja neieslīgt destruktīvā diskusijā, kritizējot šo atbalsta programmu, jo tai ir daudz plusu, bet joprojām nepieciešami arī uzlabojumi. "Atbalstam ir jābūt tādam, lai ekonomika noturētos, bet svarīgi ir veicināt godīgumu," sacīja Kazāks, kā vienu mērķi iziešanai no krīzes minot arī atziņu, ka blēži netiks atbalstīti.

Nacionālās apvienības deputāte Ilze Indriksone, balstoties uz savu saziņu ar iedzīvotājiem, sacīja, ka ar dīkstāves pabalstiem ir kā ar vāveri ritenī – laba lieta, ko nevar paspēt vien uzlabot. Indriksone minēja vairākas konkrētas lietas, kas joprojām nav atrisinātas, tajā skaitā par jauniem un strauji augošiem uzņēmumiem, kam pērn martā bijis mazs apgrozījums, bet šogad lielāks, lai gan krītas, un tāpēc tie nevar pretendēt uz pabalstu darbiniekiem.

Deputāte uzskata, ka būtisks atspaids uzņēmumiem būtu, ja tie spētu saņemt atbalstu arī darbiniekiem, kuri ir daļējā dīkstāvē, nevis tikai pilnīgā. Indriksone arī kritiski novērtēja to, ka sākotnēji dīkstāves pabalsti tika definēti kā atbalsts uzņēmumiem, taču tagad retorika jau mainījusies, un tos uztver kā sociālo atbalstu, bet tas nav pareizi, jo nepalīdzēs saglabāt uzņēmumus.

VID pārstāve Jaunzeme atzina, ka ir uzņēmumi, kuri piesakās un saņem atbalstu, jo tiem dīkstāvē ir daļa darbinieku. Tikmēr tērzētavā LB ekonomists Uldis Rutkaste ierakstīja, ka dīkstāves pabalsti ir virknē ES valstu, bet tikai Latvijā darbiniekam, lai kvalificētos pabalstam, ir jābūt 100% dīkstāvē. Ražojoši uzņēmumi, organizējot maiņu darbu, nevar atļauties laist darbiniekus 100% dīkstāvē, jo jānodrošina procesa nepārtrauktība, norāda Rutkaste.

Finanšu ministrijas pārstāve Jana Salmiņa atzina, ka dīkstāves pabalstu programma ir izstrādāta kopā ar uzņēmēju organizācijām.

JKP deputāts Gatis Eglītis tērzētavā veltīja visai asas piezīmes Finanšu ministrijai, mudinot to "nekratīties vaļā no atbildības", jo tā ir tieši atbildīga par programmas daudzajiem trūkumiem. Arī viņa partijas biedrs Jānis Cielēns aicināja steidzami pārskatīt dīkstāves pabalsta instrumentu.

ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola, kura tehnisku iemeslu dēļ piedalījās komisijas darbā tikai rakstveidā, norādīja, ka FM un VID zināja par 20% ēnu ekonomikas īpatsvaru, tāpēc tas bija jāņem vērā, gatavojot atbalsta programmu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ilze Indriksone Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministrija Ieva Jaunzeme Latvijas Banka Saeima Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form