Dimants: 2012.gadā mainoties LTV un NEPLP vadībai, sabiedrisko mediju apvienošana oligarhiem kļuva neizdevīga
Foto: LETA

Sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio apvienošanas koncepcijas projekts tā dēvētajiem oligarhiem vairs nebija izdevīgs pēc tam, kad 2012.gadā LTV ģenerāldirektora amatā tika nomainīts pašreizējais SIA "Izdevniecība "Dienas mediji"" īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Edgars Kots un tika apstiprināts jaunais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvs, paziņoja bijušais NEPLP priekšsēdētājs, biznesa augstskolas "Turība" profesors Ainārs Dimants.

Pēc Dimanta vārdiem, tolaik, kad darbu sāka jaunais NEPLP sastāvs, viens no iepriekšējās padomes iesāktajiem darbiem bijis priekšlikums sabiedrisko mediju apvienošanai. "Tas, kas bija atstāts mantojumā bija negatavs. Mēs to koncepciju stipri pārstrādājām," skaidroja bijušais NEPLP vadītājs.

Tomēr NEPLP sastāva piedāvātais konceptuālais projekts par sabiedrisko mediju apvienošanu ticis apturēts no pašu oligarhu puses, jo tāds, kāds tas tika izstrādāts, viņiem, pēc Dimanta teiktā, neesot bijis vajadzīgs. Viņš pauda neticību tam, ka pārstrādātais priekšlikums nebūtu saistīts ar to, ka jautājuma par vienota sabiedriskā medija izveidi virzība tika apturēta.

Viņš norādīja, ka pārstrādātajā projektā tika mainīti nosacījumi, kas skar sabiedrisko mediju finansēšanas kārtību. Toreizējā NEPLP sastāva ieskatā bija svarīgi panākt, ka tie ir politiski neatkarīgi, tādēļ koncepcijā tika iekļauti principi, kas nodrošina sabiedriskajiem medijiem finansējuma stabilitāti. "Ja paliks pašreizējā finansējuma kārtība, saglabāsies politiskā atkarība," skaidroja bijušais NEPLP vadītājs.

Viņš sacīja, ka NEPLP pārstrādātajā koncepcijā piedāvāja noteikt speciālu sabiedrisko mediju nodevu, lai veiksmīgāk varētu īstenot to aiziešanu no reklāmas tirgus un nodrošinātu sabiedrisko mediju finansiālo neatkarību. Tāpat Dimants norādīja, ka to būtu iespējams sekmēt, ja, piemēram, kādā no nodokļiem tiktu noteikta daļa, kuru novirzīt sabiedrisko mediju finansējumam, līdzīgi kā tas ir Lietuvā.

Tomēr iepriekšminētie jautājumi, pēc Dimanta domām, vēl joprojām netiek risināti, jo, piemēram, jaunajā Sabiedrisko mediju pārvaldības likumprojektā, ko šā gada 13.jūnijā konceptuāli atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, netiek adekvāti adresēts jautājums par mediju finansēšanas kārtību. Viņš tajā iekļauto uzstādījumu, ka finansējums sabiedriskajiem medijiem nevar būt mazāks par iepriekšējo gadu, nosauca par dekoratīvu.

Bijušais NEPLP vadītājs uzsvēra, ka finansējuma jautājums sabiedriskajiem medijiem ir izšķirošs, jo tas nodrošinās ne vien politisko neatkarību, bet arī redakcionālo neatkarību. "Tā ir politiska izšķiršanās, vai vajag valstī demokrātiju, vai nē, jo bez neatkarīga sabiedriskā medija, tas novedīs pie cita [politiskā] režīma," skaidroja Dimants.

Līdzīgu viedokli pauda pauda arī kādreizējais NEPLP loceklis, režisors Ivars Zviedris, norādot, ka jautājumus saistībā ar sabiedriskajiem medijiem vienmēr ietekmēs "politiskās spēlītes", kamēr tie būs atkarīgi no valsts finansējuma.

Zviedris sacīja, ka viņš nojauta, ka priekšlikumam apvienot sabiedriskos medijus ir slēpta politiskā motivācija, tomēr konkrēti par oligarhu plāniem apvienot sabiedriskos medijus, lai pastiprinātu savu ietekmi, viņam nebija zināms.

Kā ziņots, noklausītās "Rīdzenes sarunas" atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus, raksta žurnāls "Ir", kas ceturtdien publicējis vēl daļu sarunu atšifrējumu, kas esot iegūti "no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt".

Sarunās Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") un bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers rosina apvienot sabiedriskos medijus un izveidot vienotu komandu, kurā neatrastos viņiem nesimpātiski indivīdi.

"Zini, kas ir sūdīgi, mēs tā arī neatrisinājām... Ko es uzreiz teicu - ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika," pēc 10.Saeimas vēlēšanām Šleseram teicis Lembergs. Šajās vēlēšanās Šlesera un Andra Šķēles apvienība "Par labu Latviju" ieguva astoņas vietas. "Īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki. Šajā variantā, kad apvienota radio un televīzija, privātos medijus uzfrišinām - ko viņi izdarīs? Viņiem nebūs resursi. Mēs varam izspēlēt izcili," sacījis Šlesers.

"Katru dienu, b***, skalo smadzenes," pēc 10.Saeimas vēlēšanām šādi Lembergs esot rezumējis situāciju sabiedriskajos medijos. Šlesers piedāvājis risinājumu pēc prezidenta ievēlēšanas taisīt apvienību. "Latvijas radio, televīzija un tur ir gatava komanda, kura nosedz visu laukumu. Un pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet viena vadība," viņš teicis.

Kā raksta "Ir", šāda politiskā koncepcija ar dažādu institūciju un ekspertu iesaistīšanos tiešām tika izstrādāta un pašlaik būtu jau īstenota dzīvē, ja vien 2013.gada vasarā Valda Dombrovska (V) valdība pēkšņi nebūtu norāvusi tai stopkrānu. Kā viens no iemesliem kuluāros izskanējis tieši politiskā stīvēšanās par to, kurš - "Vienotība", Zaļo zemnieku savienība (ZZS) vai nacionāļi - "uzliks ķepu apvienotajam medijam".

Source

LETA

Tags

Ainārs Šlesers Aivars Lembergs Edgars Kots Ivars Zviedris Latvijas Radio Latvijas Televīzija LTV NEPLP Rīdzenes sarunas Saeima Ventspils dome Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form