Telekompānijas TV3 un LNT pērn uzstāja, ka tām kā nacionālajām televīzijām, būtu tiesības uz valsts budžeta finansējumu likumā noteiktā sabiedriskā pasūtījuma izpildei. Lēmums par to netika pieņemts.
Dimants atbalsta naudas novirzīšanu reģionālajām televīzijām un radio, taču finansējuma apjoms neesot tik liels, lai ar to dalītos arī ar komerctelevīzijām.
"Tas ir stāsts par to, vai mums ir ko dalīt. Tas, ko redzam pašlaik ir, ka daļu no sabiedriskā pasūtījuma varētu novirzīt reģionālajām raidorganizācijām, arī radio. Tas būtu daudz jēdzīgāk, nekā nacionālajām televīzijām. Daļēji tas jau notiek caur novadu ziņu iepirkumu, un tas zināmā mērā jau ir iestaigāts ceļš. Piemēram, Igaunijā sabiedriskais medijs darbojas arī reģionos, izveidojot spēcīgus birojus," sacīja Dimants.
Lai gan šajā modelī ir viens riska moments - lielā pašvaldību iejaukšanās mediju darbībā, tādiem medijiem naudu nevajadzētu novirzīt.
"Būtu jābūt skaidrībai, ka tomēr pastāv redakcionālā autonomija, pat ja tā ir pašvaldības televīzija, kā, piemēram, Talsos. Ja tas tiek nodrošināts, tad statuss jau ir stipri līdzīgs tam, kas pašlaik ir Latvijas Televīzijai vai Latvijas Radio. Bet, ja notiek iejaukšanās redakcionālā darbībā un ja žurnālisti to pieļauj – un tas jau pamatā ir saistīts ne tikai ar organizācijas kultūru, bet arī ar finansējumu – tad tā ir problēma. Tādiem neskaidriem veidojumiem dot sabiedrisko pasūtījumu gan nevajadzētu. Principā esam par to, ka reģionālajiem dot konkursa kārtībā," teica Dimants.
Viņš arī pauda viedokli, ka vispār Latvijā vienīgā iespējamā nacionālā televīzija ir sabiedriskā televīzija, ņemot vērā tirgus lielumu, kas pēc digitalizācijas un līdz ar interneta attīstību, ir kļuvis vēl atvērtāks. "Es domāju tādā nozīmē nacionālo, kas patiešām pieder Latvijas nacionālam kapitālam. Nebūsim naivi, tieši īpašnieks un neviens cits ir tiesīgs noteikt redakcionālo līniju. Tam būtu tomēr būtiska nozīme," norādīja NEPLP vadītājs.
Šobrīd Latvijas Televīzija no televīzijām reģionos iepērk ziņu sižetus, lai atspoguļotu norises novados.
Latvijas sabiedriskos medijus ‒ Latvija Radio un Latvijas Televīziju ‒ finansē valsts, un abonentmaksu sistēma nav ieviesta. Mediju vadība ik gadu uzsver, ka naudas tām nav pietiekami. Latvijas Televīzijas budžets šogad ir 7,3 miljoni latu, bet Latvijas Radio ‒ nepilni 3,9 miljoni latu.
Mediju nozarei NEPLP nākamgad papildus pieprasījusi 13 miljonus latu, vēstule ar šādiem aprēķiniem nosūtīta Finanšu ministrijai (FM), un tā nonākusi arī aģentūras BNS rīcībā.
FM nākamgad Latvijas Radio darbībai plāno novirzīt 3,8 miljonus, bet padome aplēsusi, ka radio vajag papildu vienu miljonu, lai programmu nodrošinātu iepriekšējo gadu līmenī. Tā esot tikai daļa no nepieciešamā, jo optimālajā variantā radio vajadzētu 8,5 miljonus latu lielu budžetu. Latvijas Televīzijai papildus valsts plānotajiem izdevumiem nākamgad vajag 11,7 miljonus.