Direktoru aptauja: skolas izmanto dažādas metodes un platformas mācību procesa nodrošināšanā
Foto: LETA

Latvijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes ir izvēlējušās savu rīcības plānu un komunikācijas veidu attālinātajam mācību procesam, un tas tiek pakāpeniski pilnveidots, portālu "Delfi" informēja Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrija veikusi skolu direktoru aptauju.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

IZM aptaujā piedalījās 727 jeb 95% izglītības iestāžu direktoru.

Dati liecina, ka skolas izmanto dažādas metodes un platformas mācību procesa nodrošināšanā, vadoties pēc katras izglītības iestādes līdzšinējās pieredzes, kā arī izvērtētajām labākajām sadarbības iespējām ar vecākiem un skolēniem šajā situācijā.

"Paldies visiem par aktīvo iesaisti attālinātā mācību procesa organizēšanā. Atgādinām, ka tikai savstarpēji saskaņoti plāni dažādu priekšmetu skolotājiem, skaidrojumi, ieteikumi, nevis atzīmju vai ieskaitīts/neieskaitīts vērtējumi ļaus šajā laikā pārlikt akcentus no apgūstamā materiāla daudzuma uz satura izpratni un dziļumu. Lielāka uzticēšanās skolēniem, sadarbība starp priekšmetu skolotājiem, ir tas, ko gaida visi," portālam "Delfi" pauž izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

96% aptaujāto direktoru norādījuši, ka skolu pedagogiem ir pieejams nepieciešamais tehniskais nodrošinājums. Atsevišķiem pedagogiem ierīces nodrošina skola, piemēram, portatīvos datorus, tāpat atsevišķos gadījumos (trūkstošu ierīču vai nepietiekamas interneta jaudas dēļ) pedagogi strādā skolā, ievērojot visus drošības pasākumus.

83% aptaujāto ikdienas darba nodrošināšanai izmanto "E-klasi", 15% - "Google Classroom", 14% - "Microsoft Teams", 11% - "Mykoob", 9% - "Moodle". Bet 4% izglītības iestāžu nav vienotas noteiktas platformas.

Atbildot uz jautājumu, kāda veida tiešsaistes nodarbības izglītības iestādes plāno īstenot attālināto mācību laikā, 86% atbildējuši, ka uzdevumu pildīšanu, kurai skolotājs seko tiešsaistē, piemēram, lietojot vietnes "soma.lv", "uzdevumi.lv" un citas.

47% plāno izmantot video lekcijas, kuras var skatīties gan tiešsaistē, gan atkārtojumā, bet 42% plāno izmantot tiešsaistes videokonferences (abpusējas). Vairākas skolas atzinušas, ka pirmajā nedēļā vēl neplāno tiešsaistes nodarbības, jo vēl tiek testēts, kas konkrētajā situācijā labāk strādā.

Atbildot uz jautājumu, vai izglītojamiem ir nodrošināts nepieciešamais atbalsts tehnoloģiju izmantošanā, 88% respondentu atbildējuši apstiprinoši un 7% norādījuši, ka tas nav nodrošināts. Lai sniegtu atbalstu saviem audzēkņiem ārkārtas situācijā, atsevišķas skolas norādījušas, ka atbalstam skolēniem izveidojušas informatīvo e-pastu jautājumu iesūtīšanai, norādīts arī īpašs informatīvais tālrunis. Sākumskolas skolēniem un viņu vecākiem sniegtas īpašas pamācības darbā ar tehnoloģijām. Atsevišķos gadījumos izmantota pašvaldību palīdzība, piemēram, nodrošinājums ar rūteriem, informē ministrija.

Kā iemeslus, kāpēc atsevišķām skolām nav izdevies skolēniem sniegt atbalstu tehnoloģiju jomā, atsevišķas skolas minējušas, ka skolā nav IT jomas speciālistu, nav pārliecības, ka nodrošinājums varētu tikt izmantots mācību procesam, bērnu vecākiem nav pietiekamu zināšanu tehnoloģiju jomā, kā arī fakts, ka skolēns dzīvo vienā, bet mācās citā pašvaldībā. Ja gadījumā tiek konstatēts, ka kādam vēl trūkst viedierīču, IZM aicina arī vērsties ministrijā, sūtot epastu madara.adamane@izm.gov.lv.

Atbildot uz jautājumu, cik daudz pedagogu ārkārtas situācijas laikā strādās klātienē vai attālināti, skolu vadītāji norādījuši, ka aptuveni 90% pedagogu strādās attālināti vai lielākoties attālināti, un tikai 10% pedagogu plāno strādāt klātienē vai lielākoties klātienē izglītības iestādē.

Savukārt attiecībā uz skolēnu nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu kā biežākie šķēršļi norādīti, ka uz vairākiem bērniem ģimenē pieejams tikai viens dators, atsevišķiem skolēniem ir tikai viedtālrunis, atsevišķos gadījumos ir problēmas ar interneta pieslēgumu. Atsevišķas skolas norāda, ka pašas ir atradušas īstermiņa risinājumus, piemēram, lietošanā bērnam nododot viedtālruni vai planšeti, savukārt citi raduši risinājumu ar radu un draugu palīdzību.

"Delfi" jau vēstīja, ka attālināto mācību nedēļa sākās 23. martā. IZM sadarbībā ar "Edurio" plāno turpināt veikt skolotāju, skolēnu un vecāku aptauju, lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz šī mācību gada norisi un noslēgumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

IZM Ilga Šuplinska Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form