Ingus Bērziņš: Labvakar! Šī ir tiešā ētera diskusija Latvijas televīzijas pirmajā kanālā „Vērtības. Viedokļi. Vērtējumi”.

“Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ir uzsākta nopietna cīņa ar nodokļu nemaksāšanu un tā radīs jūtamas izmaiņas uzņēmējdarbībā.” Tā pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas radio sola premjers Einars Repše. Patiesi, pašķiršot presi pēdējās nedēļās, šķiet, tiek pieķerts vairāk nodokļu nemaksātāju nekā agrāk gada laikā. Par to tad arī šīvakara saruna ar Valsts ieņēmuma dienesta galvenās nodokļu pārvaldes priekšnieces vietnieci Ināru Pētersoni un ekonomistu apvienības „2010” ekspertu Robertu Remesu.

WWW par cīnu pret nodokļu nemaksāšanu

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Sākumā noskaidrosim vai Repšes kungam ir taisnība, vai tiešām pirmo reizi ir nopietna cīņa, varbūt VID arī līdz šim cīnījās, tikai bija pārāk kautrīgs lai savas veiksmes afišētu publiski vai arī tieši otrādi – jaunie laiki ir padarījuši VID darbību efektīvu. Kā tad ir Pētersones kundze?

Ināra Pētersone: Es domāju, ka viennozīmīgi ne tikai šogad, bet arī pagājušajā gadā un tā pat arī mazliet agrāk ir šī cīņa un arī mēs to darām, darījām un darīsim noteikti. Vai šī cīņa ir efektīva tieši šajā gadā uzsākta – tas ir ļoti grūti teikt, jo mums pašiem darba darītājiem, kas šīs funkcijas veic liekas ka mēs arī pagājušajā gadā to darījām, bet ņemot vērā, ka tieši valdības deklarācija ir akcentējusi šos prioritāros uzdevumus, un šī cīņa gan algu izmaksai aploksnēs, gan cīņa vispār pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir deklarējis. Līdz ar to, protams, arī VID ir mazlietiņ savādāk uzsācis sava darba rezultātu afišēšanu.

Tā kā tā ne tikai paslepus mēs strādājam, bet it kā nereklamējam savu darbu, acīm redzot ir pienācis īstais laiks, kad savu darbu vajadzētu pasniegt cilvēkiem, tieši tai kategorijai, kas maksā nodokļus un varbūt arī mazlietiņ kā biedam tiem nodokļu maksātājiem kas nemaksā nodokļus.

Ingus Bērziņš: Ja tā ir tīri publicitātes vaina, tad kā tas iet kopā ar cipariem par to kā uzlabojas nodokļu maksāšana pēdējos mēnešos?

Ināra Pētersone: Es domāju, ka tas ir saistīts vispār ne tikai ar aktivitātēm ko VID veic, lai varētu uzlabot šos ieņēmumus, bet tas ir saistīts arī ar ekonomisko attīstību, tātad, mēs visi zinām no kā nodokļi ir atkarīgi, tā kā tas ir ne tikai mūsu darba rezultāts, bet tie ir pirmām kārtām saražotā vērtība un tā tālāk. Tas ir tas pirmais – šī attīstība.

Ingus Bērziņš: Remesa kungs, jūs kā Latvijas tautsaimniecības vērotājs un vērtētājs, vai jums arī šķiet, ka paziņošanas un publiskošanas vaina, vai pēdējā laikā tiešām jūtami ir uzlabojies VID darbībā?

Roberts Remess: Par to, vai kaut kas ir uzlabojies VID darbībā tiešām pašlaik ir vēl grūti spriest. Pēdējo mēnešu ilgtermiņa vērtējumā tas ir mazs laika sprīdis, bet protams, ka pozitīvi ir tas, ka ir uzsākta šāda cīņa, manuprāt, šī cīņa nevar būt viena un tā nevar būt tikai nodokļu iekasēšanas jomā, tur pat arī paralēli vajadzētu būt arī būtiskiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un tā pat arī vajadzētu pārskatīt esošo nodokļu sistēmu.

Ingus Bērziņš: Proti, tas mūsu skatītājs, kurš aiziet uz savu darba vietu un zina, ka reizi mēnesī izmaksā tā saucamās aploksnīšu algas. Ko jūs viņam varat teikt, ko nozīmē šis teksts par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu?

Roberts Remess: Šis teksts nozīmē to, ka viņa darba devējam vajadzētu nopietnāk pārdomāt par to, kāda politika tiek veikta attiecībā pret šo nodokļu samaksu, bet vēl vairāk tas nozīmē to, ka attiecīgām valsts iestādēm vajadzētu domāt par to, kā uzlabot katra, arī mazā uzņēmēja darba apstākļus. Tai skaitā arī pārskatīt nodokļu sistēmu.

Ingus Bērziņš: Atvieglot!

Roberts Remess: Vajadzētu atbrīvot no nodokļu sloga pavisam jauniem uzņēmumiem, kas tikai sāk savu uzņēmējdarbību. Protams, es zinu, ka šādas iniciatīvas no Ekonomikas ministrijas ir, tā kā visai šai cīņai ir jābūt kompleksai, drīzāk tam būtu jābūt par darbu, jo manuprāt, cīņa vienmēr ir kaut kas pārāk dramatisks.

Ingus Bērziņš: Optimistisks skats uz jaunajiem laikiem. Atgriežoties pie šī brīža situācijas: pēdējā laikā prese apcilāja somu pētījumu par ēnu ekonomikas “barometru”, un arī jūs bijāt viens no cilvēkiem kam jūdza prese komentārus šajā sakarā. Vai lielai ēnu ekonomikas īpatsvars, kurš šajā pētījumā tika viennozīmīgi teikts – lielākais Baltijas valstīs – ir tāda zināmā mērā neuzticības izteikšanas līdzšinējam VID darbam, jūsuprāt jā, vai nē?

Roberts Remess: Manuprāt, tas nav tik tieši attiecināms uz VID darbu, tas ir attiecināms uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā kopumā, jo ēnu ekonomika pēc savas būtības ir ļoti dažāds veidojums, jo tur ir nereģistrētā ekonomika, teiksim arī tāds pakalpojums ko veic kaimiņš kaimiņam, salabojot televizoru, tur ietilpst arī tīri melnie uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus vispār, gan arī tie kas kaut ko maksā kaut ko nē.

Būtībā tas ir ļoti plašs uzņēmumu klāsts un būtībā ir jāsaka, ka ēnu ekonomiska tīri no ekonomiskā viedokļa – tā ir mūsu kopprodukta attīstības rezerve. Un ja mēs panākam šīs ekonomikas legalizāciju, tas atspoguļojas kopprodukta pieaugumā.

Ingus Bērziņš: Te mēs nonākam atpakaļ pie pašā raidījuma sākumā minētās Repšes kunga tēzes par jūtamu iespaidu ilgtermiņa uz uzņēmējdarbību. Tad nu gribētos Pētersones kundzes komentāru.

Kā jūs, strādājot VID, redzat, cik lielā mērā šī kampaņa, vai nu tā būtu patiesa kampaņa vai nu tā būtu šīs te ikdienas darba publiskošana, cik lielā mērā viņa iespaidos pārējos nodokļu nemaksātājus, liks nobaidīties un sākt maksāt nodokļus? Vai šādu efektu varēs novērot, vai to jau var novērot šobrīd?

Ināra Pētersone: Es domāju, ka to noteikti vēl pastiprināti varēs novērot, jo lai varētu cīnīties, visupirms ir jābūt informācijai par to, teiksim, kāda ir šī uzņēmējdarbība mūsu valstī.

Jāsaka, ka man par pārsteigumu skatoties dažnedažādās publikācijās un par pagājušo gadu sagatavotajos ziņojumos, es secināju tā, ka ekonomiska aktīviem no vispār reģistrētajiem uzņēmumiem tikai 36%. Tad vispār sāksim ar to, kas ir šie pārējie 64%? 36 ir tie kas ir piereģistrējušies un vispār veic ekonomiskās aktivitātes un izejot no tā, tālāk, protams, mēs varam runāt par to vai ir jēga diskusijai un pārrunām par tiem nodokļu maksātājiem, kas veic šo ekonomisko darbību. Un jāsaka, diemžēl, bet VID solīti pa solītim ir gājis uz šīs informācijas ieguves un atlases, lai ne tikai viņu būtu pieejama un apskatāma, bet mums ir vajadzīgs, lai šo lielo masu, šos 36% mēs vienādiem riskiem varētu pakļaut un atlasīt tieši tos, kur ir šis lielākais risks nodokli nenomaksāt.

Un jāatzīmē, ka pagājušā gada sākumā VID ir pabeidzis informatīvo sistēmu – datu noliktavu, kas ir tīri analīzes sistēma, kur ir ne tikai informācija par deklarācijām, pārskatiem un tā tālāk, bet arī ir informācija no Valsts mežu dienesta informācija tiešraides režīmā, kur mēs varam atlasīt tos nodokļu maksātājus, kurus ir nepieciešams.

Un šeit, izmantojot izdevību, šīs raidījuma skatītājiem es gribētu akcentēt, ka VID informatīvā sistēma ir tā izveidota, ka mēs redzam un automātiski atlasam tos darījumu partnerus, kuri ir izrakstījuši rēķinu un nav PVN maksātāji, tātad ir iekļāvuši, un likums viennozīmīgi paredz izslēgt no tiem. Ir izveidots tā, ka mēs redzam kompleksi kā valstī izskatās.

Respektīvi, ja es esmu iekļāvusi par SIA „A” priekšnodoklī, tad es redzu, ko šis SIA „A” ir darījis saskaitot šos visus darījumus pa republiku un tieši šādā veidā salīdzinot mēs arī atlasam tos nodokļu maksātājus kam mēs pievēršam uzmanību. Jo tā pat, ja mēs runājam par aplokšņu tēmu, mēs redzam ko darba devējs deklarē un iesniedz VID, bet ir ļoti būtiski arī apskatīties kādi viņiem ir īpašumi, kāds ir dzīves līmenis un tā tālāk salīdzināt.

Pagājušā gada augustā “Klubā” bija publikācija kur katru gadu tiek nosaukti miljonāri, bija nominētas 250 fiziskās personas un tīri intereses pēc, izmantojot šo datu bāzi mēs paanalizējām, kādi viņiem ir legāli deklarētie ienākumi un šeit par pārsteigumu 34% no šiem 250 fiziskajām personām, kuras četru gadu laikā bija samaksājušas mazāk nodokļu nekā vidēji budžetā nodarbinātais. Tātad šeit ir tīri dramatiska šī situācija.

Protams, mums šī informācija ir, mēs vēl pieprasām informāciju, kas mūsu reģistros nav, bet kur tiek risināti jautājumi, lai būtu tiešraides un tad tālāk skatīsimies, jo piekrītiet, viens ir skatīties šo maznodrošināto cilvēku, tas ir jādara, bet tie ir ierobežoti resursi, tādi kā VID un citās struktūrās, kas būtu līdzatbildīgs par šo problēmu. Tātad, vispirms jāvirza tur kur tiešām ir šis lielais nenomaksātais nodoklis.

Ingus Bērziņš: Tieši tā. Jūs tikko uzbūrāt tādu ainu, ja drīkst tā vulgarizēt, tad VID tur roku uz visiem ar savu lielo informācijas sistēmu. Viens tāds piemērs: Kliedzošākā pagājušās nedēļas publikācija – būvfirma „Kuzolis 24” divu gadu laikā kopš reģistrācijas ir uzkrājusi 19 miljonu lielu latu PVN uzrēķinu. Ņemot vērā, ka ne īsti tai būvfirmai ir pamatlīdzekļi, ne īsti ir nodarbināti cilvēki, tad tie “būvniecības pakalpojumi” izpaudās tā, ka šī firma ir tā gala ķēdīte, caur kuru tiem aplokšņu naudas maksātājiem ir iespēja atnākt ar melnās naudas koferīti un izmaksāt algas saviem darbiniekiem. Ļoti labi, mēs konstatējam - 19 miljoni latu... Bet ko tālāk?

Ināra Pētersone: Šeit ir mazliet dziļāka problēma, nekā tikai faktu konstatēšana. Ir jāatceras viens, ka VID principā cīnās ar sekām, nevis cēloņiem, jo cēloņi ir vairāk attieksme no nodokļu maksātāju puses un tā pat arī likumdošana un vēl daudz varētu ieganstu nosaukt. Līdz ar to, protams, kad mēs sarēķinām un konstatējam šos miljonus, šeit jau ir tas paradokss, ka tiek ieguldīti līdzekļi auditoros, kas sarēķina šis summas, bet arī piedziņas darbinieks, jo principā šīs summas nav piedzenamas.

Šī atbildība tālāk šai juridiskajai personai mēs varam griezties tikai pret juridisko īpašumu līdz ar to šie nodokļi paliek nenomaksāti, jo analizējot statistiku piecu gadu periodā var secināt sekojošo, ka vienalga cik daudz tiek papildus aprēķināts nodokļu auditos, apmēram 28-30% katru gadu tiek iekasēts, līdz ar to tie 70% principā ir aprēķināti, bet mēs zinām, ka mēs viņus neiekasēsim. Šeit ir pašas piedziņas process. Viens ir nepietiekošais cilvēku resurss, kas nodarbojas ar piedzīšanas jautājumiem, bet es domāju, ka šis jautājums arī neatrisinātu šo problēmu, šeit ir runa vispār par attieksmi kā tādu, jo mums ir izveidojies tas mīts, ka es esmu varonis tāpēc, ka es esmu iemācījies apkrāpt to valsti nemaksājot nodokli.

Ingus Bērziņš: Labi, par šo audzinošo efektu mēs vēl parunāsim. Remesa kungs, jūs man pirms raidījuma rādījāt tādu labu shēmu, kur skatītājs varētu labi redzēt kur „kuzoļi 64” un visi citi, kas paliek parādā valsts budžetam, kur viņi parādās...

Roberts Remess: Kāpjošā līkne ir mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Mazumtirdzniecības pieaugums salīdzinošās cenās no 95.-2002.gadam. Un lejā tā raustītā līnija, kas šo septiņu gadu laikā ir pieaugusi tikai kaut kur pa 20% ir iekasētais PVN nodoklis salīdzinošajās cenās. Protams, PVN nodokļa bāze ir ne tikai mazumtirdzniecības aktivitātes, bet vēl jo vairāk. Šeit pat nav runa par nereģistrēto ekonomiku, jo mazumtirdzniecība ir reģistrēta.

Ingus Bērziņš: Ja tas statistikā parādās, Pētersones kundze, tas ir samērā šokējoši, ja mēs runājam kaut vai tikai par to pašu mazumtirdzniecību. Nevar to starpību izkrāpt tie mazie veikaliņi laukos. Tad jau sanāk ka „kuzoļu” pakalpojumus izmanto arī ļoti cienījamas kompānijas, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību?

Ināra Pētersone: Šeit ir mazlietiņ tā problēma daudz dziļāk un mazliet savādākā skatījumā.

Tad, kad mēs paanalizējam PVN nodokli: paņemsim piemēra pēc mūsu Latvijas PVN deklarāciju, noņemsim nost maliņā uz robežas samaksāto PVN un tad kāda aina veidojas iekšzemē sastādītajai PVN deklarācijai. Un jāsaka, ka šeit ir tiešām skumji raugoties uz šiem cipariem, jo pagājušajā gadā ir -6,7 miljoni saldo, tātad ar negatīvu bilanci, ja mēs saliekam kopā. Šodien, piemēram, noslēdzas gads, un paprasītu visu PVN nodokļu maksātāji, kam ir šī pārmaksa, tad būtu bankrots mūsu valstij.

Tajā pašā laikā, ja mēs paraugāmies gadu atpakaļ, šis „mīnuss„ bija 42 miljoni un vēl gadu atpakaļ viņš bija pozitīvs. Un šeit ir jāpaskatās tīri tendence, jo es nekādā gadījumā negribu piekrist tam, ka VID aktivitātes ir samazinājušās.

Droši vien arī klausītāji un jūs kolēģi, esat dzirdējuši – šeit ir runa par PVN atmaksām un patīk vai nepatīk mūsu nodokļu maksātājiem, protams šeit ir godīgais nodokļu maksātājs un arī krāpnieks, bet lai varētu šo sviru ielikt kaut kādos rāmjos, VID pildīs savas likumā rakstītās funkcijas un vispirms pārbaudīs un tad atmaksās, es domāju, ka šeit ir tas rezultāts no šiem 42 miljoniem, jo šī cīņa ir uzsākta pusotru gadu atpakaļ, tā kā, protams, minētajā piemērā var būt runa un arī notiek šī cīņa un mēs tā pat zīmējam un veidojam šīs ķēdes, kuri ir šie darījumu partneri, bet tas nav tik viennozīmīgi pierādāms, jo arī Latvijas likumdošanā un daudzās citās valstīt nav šī atbildība par darījumu parteri.

Un Latvijas likumdošanā, viennozīmīgi, ja mēs runājam par PVN likuma izpratnē, ir darījuma vērtība, tirgus vērtība un nekur nav teikts, ja 2-3 gadus, ja es iekļauju priekšnodokli saņemot no darījuma partneri kādu preci vai pakalpojumu, un ja es viņu pārdodu zem pašizmaksas vai zem iegādes vērtības, man vajadzēja atjaunot budžetā. Mēs visi ļoti jauki zinām, kas notiek muitas noliktavās, kad ne tikai 10 vai 100 reizes tiek samazināta vērtība, bet visas 1000 reizes.

Ingus Bērziņš: Es pieļauju, ka lielam vairumam skatītāju tas priekšnodoklis ir radījis nelielu sajukumu. Remesa kungs, atgriežoties atpakaļ pie šīm te ķēdēm, ja tas pēdējais paliek valstij parādā 20 miljonus un tie pārējie kas viņam ir skaitījuši to naudiņu, atbildību nenes. Cik lielā mērā jūs piekrītat, ka tur VID neko nevar darīt?

Roberts Remess: Es domāju, VID, protams, var izmeklēt tīri informatīvi to, bet es piekrītu, ka šeit ir vajadzīgas nopietnākas izmaiņas likumdošanā un visā šajā struktūrā, jo šīs shēmas ir puslegālas un dažas pat legālas. VID svarīgākais būtu izsekot visu šo ķēdi un savākt šo informāciju.

Ingus Bērziņš: Nobeigumā vēlreiz gribētu pievērsties Repšes kunga minētajam iespaidam uz tautsaimniecību un šo sarunas daļu iesākt ar vienu fragmentu, kur būs citāts no šīsdienas aptaujas internetā.

Kādu efektu tu paredzi nodokļu nemaksātāju ķeršanas kampaņai?

Daži pieķertie kalpos pārējiem par mācību – 11%
Kampaņa beigsies un viss paliks pa vecam – 35%
To var darīt tikai vienlaikus ar nodokļu sloga samazināšanu – 54%

Vislielākais - 54% - atbildēja: to var darīt tikai vienlaikus ar nodokļu sloga samazināšanu. Vēl vairāk, šodien uzņēmēji diskutēja mūsu raidījumam veltītajā publikācijā internetā, tur desmitiem atsauksmju bija – tanī brīdī, kad visi sāks legāli maksāt nodokļus, mazais un vidējais uzņēmējs vienkārši bankrotēs. Viņi to mēģināja pierādīt ar dažādiem frizētavu piemēriem un tā tālāk. Droši vien jāsāk ar ekonomikas ekspertu. Cik lielā mērā jūs piekrītat, ka šobrīd tas nodokļu slogs ir tik smags, ka šāda kampaņa, tieši otrādi, var nodarīt ļoti lielu ļaunumu?

Roberts Remess: Protams uzņēmējam un arī iedzīvotājam jebkurā valsīt un jebkad liksies, ka šis nodoklis slogs ir pārāk smags un iespējams, ka tas tā arī ir attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, bet šeit ir atkal tāda dilemma, ko samazināt vispirms. Uzņēmēji saka – samaziniet vispirms uzņēmumu nodokļu slogu, tad mēs sāksim maksāt nodokļus. Valsts saka – sāciet maksāt nodokļus, tad paplašināsies nodokļu bāze un būs iespēja samazināt nodokļu likmes, kas daudzos virzienos arī notiek, šeit daļēji ir taisnība gan vieniem gan otriem.

Ingus Bērziņš: Pamēģināsim prognozēt tās sekas. Ir tāds vecs, labs teiciens. Ja algebrā diviem skolēniem ir “2”, tad viņi ir vainīgi, bet ja pusei klases ir “2”, tad skolotājs ir vainīgs. Mūsu ēnu ekonomika iedarbina citas sviras – pakalpojumu vidējās cenas un tā tālāk un tā tālāk, iedomājamies, vienu rītu visi sāk maksāt nodokļus, tātad visi paceļ savu pakalpojumu cenas, inflācija, pirktspējas samazināšanās un tā tālāk. Var tā būt?

Roberts Remess: Manuprāt, šeit svarīgi ir tieši tas, kā visi uzņēmēji pēkšņi sāktu maksāt tos nodokļus, svarīgāk ir tieši tas veids kā tas notiks. Vai tas notiks ar tādām represīvām medotiem slēdzot daudzus biznesus par to, ka viņi nav maksājuši tos nodokļus, vai tas notiks tādā civilizētā veidā, pakāpeniski risinot šo pāreju no nodokļu nemaksātāja uz nodokļu maksātāja.

Ingus Bērziņš: Kāda tad ir VID un it sevišķi VID struktūras – VID Finanšu policijas – politika? Vai tas kurš ir sagrēkojies un ir jārēķinās, ka viņu slēdz un ir cauri, vai arī tur tā pieeja ir elastīgāka?

Ināra Pētersone: Es domāju, ka viennozīmīgi, vienīgi, es neesmu kompetenta runāt, bet cik manā ziņā ir informācija – viņa ir elastīga. Nebūt tā nav. Tā pat ne Finanšu policija, bet tā pat arī teritoriālajās iestādēs veicot dažādas kontroles pasākumus, tiek izteikti brīdinājumi, ja runājam par tematiskajām pārbaudēm, tad 25% tad kad ir šis pārkāpums konstatēts, tad ir šis mutvārdu aizrādījums, tā kā es domāju, ka tas liecina par šo elastību.

Ja paskatāmies kādu laiku atpakaļ, nu kaut vai gadu, tad tomēr bija savādāk, tikai vairāk likti sodi un mazāk bija mutvārdu aizrādījumi. Viennozīmīgi mēs strādājam pie tā, lai savās aprindās – komatiem un pieturzīmēm, nav šī ne administratīvā atbildība, ne sods uzlikts, bet mēs viņam vienkārši izskaidrojam ko viņš ir pārkāpis un tā pakratām ar pirkstu, ka lūdzu turpmāk ir jānovērš šis pārkāpums.

Bet ko es vēl gribēju akcentēt, tiešām tā problēma, esmu daudz viņu analizējusi, izmantojot tieši VID rīcībā esošo informāciju, skatījusies tieši par šiem mazajiem uzņēmumiem, un man par pārsteigumu paanalizējot 2001.gadu es konstatēju, ka mazo uzņēmēju grupa, (jo VID neiedala uzņēmumus pēc nodarbināto skaita, bet pēc neto apgrozījuma, līdz 200 000 ir neto apgrozījums) ir samaksājuši gandrīz 2,5 reizes vairāk uz bruto peļņas latu, nekā lielie un vidējie, bet tajā pašā laikā, ja mēs apskatāmies tos kontroles ciparus un arī sagrupējam, tad tieši to ir 3-4 reizes vairāk audits ir aprēķināts lielajiem nekā mazajiem. Viennozīmīgi, kaut vai šie divi momentiņi, kurus es nupat piesaucu liecina, ka vislielākā nodokļu nenomaksa ar šīm gudrajām shēmām ir lielo nodokļu maksātāju grupā.

Ingus Bērziņš: Cerēsim, ka gudro izvairīšanās principu var kaut kā piegriezt, lai nebūtu tā, ka lielos zagļus ceļ godā, kamēr mazie sēž cietumā – no Latvijas literatūras klasikas. Paldies skatītājiem par uzmanību, paldies tiem kas piedalījās šī vakara sarunā. Uz tikšanos pēc nedēļas!

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form