Ingus Bērziņš: Labvakar! Šī ir tiešā ētera diskusija Latvijas televīzijas pirmajā kanālā „Vērtības. Viedokļi. Vērtējumi”.
No pagājušās nedēļas cīkstiņa starp pašvaldībām un valdību mēs redzējām jauno laiku tautības politiku. Tā pat nereti presē izskan minējumi, ka jauno laiku princips ir nedot naudu tiem pašvaldības projektiem, kuras ir bijušas pārāk lojālas pret iepriekšējo varu. Taču ir viens novads – tā ir Latgale, kurš ir īpašs sarunas temats mums šovakar, proti, būsim skarbi un tieši, jo runa ir par visdepresīvāko un vispārkrievotāko Latvijas novadu un statistiķi pat ir izskaidrojuši, ka nākotnē tā būs pati nabadzīgākā vieta visā plašajā Eiropas savienībā.
Studijā ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters un Daugavpils rajona padomes priekšsēdētājs Arvīds Kucins. Ja nu mēs aktualizējam to, ka jaunie laiki nedod naudu tiem pagastiem, kurus ir aizsākusi iepriekšējā valdība un solījusi tos pabeigt, vai Latgalei ir kādi konkrēti piemēri, kas to varētu pierādīt?
Arvīds Kucins: Apjautājot kolēģus es praktiski nedzirdēju tādus projektus, kuri būtu iesaldēti, tikai tāpēc, ka būtu bijusi kāda lojalitāte pret kādu citu partiju.
Ingus Bērziņš: Kas ir tie projekti, kuri ir iesaldēti kontekstā ar jauno valdību un par kuriem jums, latgaliešiem, visvairāk sirds sāp?
Arvīds Kucins: Praktiski tie ir iesaldēti tā pat kā visā republikā un tās ir investīcijas pašvaldībās un es nevaru pateikt, ka Latgale ir sliktākā stāvoklī attiecībā pret citiem Latvijas novadiem.
Ingus Bērziņš: Zem šīm investīcijām pašvaldībās, kas tas ir? Skolas, energoapgāde?
Arvīds Kucins: Skolas, siltumtīkli, ūdensapgāde, attīrīšanas iekārtas, ceļi. Tās investīcijas, kas jau bija iesāktas patreiz viņas vai nu finansiālajā ziņā neparādās budžeta projektos, vai arī tikai ļoti daļēji finansētas.
Ingus Bērziņš: Jūs sakāt ļoti diplomātiski. Es vērsīšos pie Gatera kunga ar citātu, ko man šodien teica Latgales reģionālās attīstības aģentūras direktore Goldbergas kundze:
„Līdzfinansējuma projektos iepriekšējos gados ir ieguldīts arī valsts ir ieguldījusi savus līdzekļus un šogad plānots samazināt līdzekļus uzsāktiem projektiem bez jebkādas loģikas vai izpratnes par to ka samazinot vairākus reizes finansējumu projekta nākošo posmu vienkārši nebūs iespējams īstenot, tādejādi daudzi projekti būs vienkārši jāiesaldē”.
Vai jūs piekrītat šim izmisuma saucienam no Latgales par to, ka nepiešķirot to šogad, tās sekas būs daudz bēdīgākas nākošgad.
Ivars Gaters: Šī situācija attiecas ne tikai uz Latgali, bet uz visiem tiem investīciju projektiem, kuriem šādu vai tādu iemeslu dēļ finansējums ir samazināts. Es to situāciju vērtēju tā – iesākts projekts un ja tas tiek iesaldēts, tad tas ir diezgan traģiski, jo ja piemēram tā ir māja un uzbūvēta siena līdz pusei un neizlikt jumtu varētu būt tuva noziedzīgai rīcībai, bet es domāju šajā brīdī valdībai pietrūka laika izvērtēt esošo investīciju projektu, gan pieteikšanas procesu, gan to situāciju kādā nonāk rajona pašvaldības, kad viņas grib iesniegt investīciju projektus. Tām ir jāiesniedz vairākās ministrijās tas projekts un tiek sniegts pretī neargumentēts līdzekļu samazinājums.
Lai to situāciju kopumā vērstu uz labu, es gatavoju tādu iniciatīvu, ka es Ministru kabinetā lūgšu izskatīt tādu jautājumu – par investīciju projekta veidošanas savādāka mehānisma pieeju, jo pašvaldības zinātu finansu apjomu katram gadam un līdzvērtīgiem principiem varētu pieteikties pašvaldības.
Ingus Bērziņš: Vai tas būtu solījums Latgales un citām pašvaldībām, ka vēl jo projām pastāv iespēja izvērtēt un atlasīt projektus, kuros ir uzceltā siena un tiem nauda atradīsies?
Ivars Gaters: Katru konkrētu projektu vēlreiz pārskatīt un atrast finansējumu ir nozaru ministrijas kompetencē. Tā iniciatīva par ko es runāju ir mainīt šo valsts investīciju programmu sastādīšanas kārtību.
Ingus Bērziņš: Latgales attīstības aģentūra premjerministram, jums un labklājības ministrei Staķei 17.janvārī ir nosūtījusi vēstuli, kurā uzskaita to, ka viņuprāt daudzi projekti ir apturēti nepamatoti un jūs tā arī neesot atbildējis. Vai pieklājīgs un argumentēts „nē” nebūtu godīgāka atbilde kā klusēšana?
Ivars Gaters: Ja izrādīsies, ka ierēdņi savas negodprātīgās rīcības dēļ nav sagatavojuši atbildi un nav nosūtījuši Latgalei, tad to es izvērtēšu un katrā ziņā ierēdņiem tas tiks norādīts un ka tāda rīcība nedrīkst notikt. Vēlreiz es atgriežos pie tā, ka mana iniciatīva ir meklēt jaunu pieeju valsts investīciju programmas veidošanai, jo patreiz mūsu ministrijas kompetencē nav šo investīcijas projektu investīciju izskatīšana, bet manā kompetencē ir rūpes par pašvaldībām, kādā veidā dot viņām šo atbalstu.
Ingus Bērziņš: Atgriežoties pie jautājuma par politizāciju, Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs Švarca kungs man ļoti diplomātiski, bet tomēr teica, ka neliela neizpratne par projektiem ir, kā piemēram Gaigalavas izglītības iestādes, kur tā kā nevarētu īsti saprast, kāpēc paņem un apcērp to finansējumu...
Arvīds Kucins: Vai tas ir politizēts, es nevaru pateikt par tām investīcijām. To ko ministrs teica, ka lai tas viss sanāktu viņa vienā ministrijā, tā jaunā investīciju programma, projekts viss ir ļoti labi, bet Goldbergas kundze ir gribējusi pateikt nav skaidrības, kāpēc pagājušogad ir iesākta investīcija un šogad vai nu nav turpmākā ceļa šīm investīcijām, vai arī tā summa ir niecīga un pašvaldības ir tādā izvēles priekšā.
Ingus Bērziņš: Mēs runājam par ilgtermiņa stratēģijām, par to kā sakārtot pašvaldības un valsts attiecības. Taču es gribu pāriet pie pavisam parasta piemēra, proti, tas ir jautājums par to par ko ir jebkurš čiuļs gatavs satraukties, tas ir par tēzi, ka izskanēja pagājušonedēļ, ka Izglītības un zinātnes ministrija ko vada jūsu partijas biedrs Ministru kabinetā Šadurska kungs ir nolēmusi, ka vairāk šogad nepiešķirs tā saucamajai Latgales programmai, proti programmai, kuras līdzekļi ir virzīti uz to, lai to pārkrievoto Latgali mēģinātu caur izglītības sistēmu atkal padarīt latgaliskāku un latviskāku.
Ivars Gaters: Pirms braukšanas uz studiju, es šo jautājumu pārrunāju ar Šadurska kungu un redziet, tā situācija nav tāda, kādu jūs viņu raksturojāt. Diemžēl tas, kas atklājās pārskatot šo Latgales programmu, viņa bija izstrādāta tādā veidā, ka lēmumu par finansējumu piešķiršanu viņiem pieņēma izglītības ministrs. Nekur, nevienā normatīvā aktā, faktiski nebija nostiprināts tas, ka tāda programma ir, tātad tas tika izveidots tā kā ministra īpaša atbalsta programma un tie pasākumi, kurus bija domāts finansēt, tie arī tiks finansēti ņemot līdzekļus no citiem avotiem, bet tie pasākumi, kas ir ļoti būtiski un vajadzīgi, tie tiks finansēti.
Ingus Bērziņš: Vai jums būtu ko piebilst runājot par šo Latgales programmu?
Arvīds Kucins: Es uzskatu, ka nauda, kas ir nonākusi pašvaldībās, šo naudu apsaimnieko tikai viens ierēdnis. Man liekas tas ir tikai Izglītības ministrijā, viņam jāaizbrauc tikai vienu vai divas reizes paskatīties kā tā nauda tiek ieguldīta. Ja mēs paskatāmies līdz 2002.gadam naudas līdzekļi – 950 tūkstoši, kas ir iztērēti Latgales programmai un tā nauda vairāk aizgāja tieši krievvalodīgajām skolām mācību līdzekļu iegādei un viss pārējais, kas ir ar to saistīts.
Ingus Bērziņš: Dzirdot, ka Šadurska kungs saka, ka līdzekļi nepamatoti iztērēti, domāju ne vienam vien iemirdzējās acis, ka jaunie laiki atkal atraduši liekēžus, kas barojas no cēliem mērķiem domātas naudas. Ja tā situācija ir tik jauka, varbūt būtu vērts dot tādu mājienu, ka šādus izteicienus publiski nevajadzētu teikt?
Ivars Gaters: Iespējams, ka kopš publikācijas „Dienā”, līdz šim vakaram, Šadurska kungam bija iespējams iepazīties ar šo programmu, viņš šovakar man pateica, ka šie pasākumi ir būtiski, viņš tagad to ir sapratis un tie tiks finansēti.
Arvīds Kucins: Es vēlētos vēl piebilst, es zinu ka daudzās pašvaldības ir tieša Valsts kontrole, tieši ir skatījuši tās Latgales programmas un es līdz šim Valsts kontroles vēstnesī neesmu dzirdējis, ka būtu kādi pārkāpumi, jo tās summas nav tik lielas.
Ingus Bērziņš: Pāriesim no konkrētiem investīciju projektiem, kuros tur jā vai nē uz kaut kādu lielāku vīziju par to, ko tad valsts var vai nevar palīdzēt Latgalei? Šo diskusijas daļu es vēlētos ievadīt ar nelielu video ar tautas balsi par iknedēļas aptauju, kā tad viņš vērtē Latgales attīstība jautājumus.
Vai, tavuprāt, valstij jāatbalsta Latgale vairāk nekā citi novadi?
Jā, ir būtiski vienādot attīstības līmeni valstī – 66%
Nē, progress ir sasniedzams pašu latgaliešu spēkiem – 24%
Latgales stāvokli vairs nekas nespēj glābt – 10%
Cilvēki, starp kuriem ir daudz arī nelatgalieši saka - okej, mēs esam gatavi, lai lielāka daļa naudas nonāk Latgalē. Es paskatījos tādu dokumentu kā „Jaunā laika” programmu un tur reģionālās attīstības sadaļas autors Ivars Gaters saka: “Reorganizēsim valsts investīciju programmu paredzot tajā sadaļu tiešām atsevišķu valsts teritoriju daļu, reģionu atbalstam”. Cik lielā mērā tas, ko tur Gatera kungs ir ierakstījis sāk īstenoties?
Ivars Gaters: Man pilna pārliecība ir, ka mēs valsts attīstību varam veidot daudz efektīvāk, ja arī reģionāli ir klāt šajā procesā, ja pie viena galda nāk nozaru ministri un reģionu pārstāvju un mēs kopīgi risinām šos jautājumus. Tas, kas ir paredzēt šajā programmā, tas būtu jāsasniedz un arī jārealizē.
Ingus Bērziņš: No izskanējušās tautas balss, ka Latgalei ir vajadzīgāk vairāk pabalsts no valsts, kāda ir jūsu vīzija?
Ivars Gaters: Es piekrītu šim viedoklim, jo lai noteiktu atbalstu ir jābūt kritērijiem. Un ja mēs skatāmies pēc statistiskajiem rādītājiem, tad Latgales rajons ir zemāks par citiem rādītājiem. Tātad no tā izriet, ka šim atbalstam būtu jābūt lielākam. Bet es gribu piebilst, ka šinī gadījumā par lielāku līdzekļu piešķiršanu Latgalē es būtu viennozīmīgi par un būtu ļoti priecīgs.
Ingus Bērziņš: Vai mēs varam šo aktivitātes aspektu sadalīt to aspektos uz naudas dabūšanu un pēc tam tajā aktivitātē, kas ir vērsta uz godprātīgu naudas apsaimniekošanu. Pastāv viedoklis: Nu cik var dot tai Latgalei, tur tā pat nekas nemainās, bezdarbs stāv 20%, vai tik viņi māk to naudu pareizi apsaimniekot. Ko jūs sakāt pretī uz šādu argumentu?
Arvīds Kucins: Tā jau nav, kā tā nauda nekur nepaliek. Attīstās gan pilsētiņas, gan pagasti. Skaidrs, ka jebkurš ierēdnis no ministrijas nevarēs atbraukt uz Ludzu un pateikt Jānim, Pēterim, ka jādara šitā. Bet jānāk pašiem ar iniciatīvu. Latgalē latviskais un krieviskais – viss kopā ir sasaistīts un varbūt mēs neesam tik kliedzoši kā kurzemnieki, bet mēs arī gribam dzīvot.
Ingus Bērziņš: Es šodien prasīju Finansu ministrijā, kāpēc tik mazs cipars apstiprināto projektu Latgalē, kur no 23 iesniegtajiem, 7 tika apstiprināti, uz ko Finansu ministrija atbildēja, ka ņemot vērā, ka tā ir Eiropas nauda, apstiprina ar Eiropas līdzdalību. Vai ir kaut kāda stratēģija, kā šos investīciju pieprasījumu varētu padarīt tādus kārtīgākus?
Ivars Gaters: Liela nelaime šajā naudā ir tiešām tā, ka tā dokumentācija un procedūra ir jāievēro un es patiešām neapskaužu ne Latgales ne Zemgales rajonus, kas tam ir gājušas cauri. Ir nožēlojami, ka šos projektus izvērtē Briselē un šī procedūra ir smaga un sarežģīta. Tad, kad mēs iestāsimies ES, lēmumus par projektu izstrādi un iesniegšanu jau tiks pieņemts mūsu valstī.
Ingus Bērziņš: Tātad mājiens uz to Eiro-birokrātu pusi, kuri mums ar vienu roku norāda – attīstiet tos savus īpašu attīstāmos reģionus, bet ar otru roku netiek apstiprināti birokrātijas dēļ.
Ivars Gaters: Varbūt te pat neizvērtējot projektu labi vai slikti, bet tieši paskatoties – nepareizi sagatavots, vai nepareizi pielikta dokumentācija klāt un tur birokrāti skatās pēc saraksta - ja tas neatbilst, tad neskatoties projektu pēc būtības viņu vienkārši noraida. Pēc iestāšanās ES parādīsies Latgales potenciāls.
Ingus Bērziņš: Raidījuma nobeigumā gribēju jūsu uzmanību vērst uz diviem citātiem, kur divi cilvēki izsaka savas domas, kā Latgale varētu attīstīties. Viens negatīvi, otrs pozitīvi.
„Kāpēc Latgalē negrib investēt, atklāt ražotnes? Lai cik absurdi tas neskanētu, TRŪKST darbaspēka, kaut gan oficiālais bezdarba līmenis ~ 20%. Liela daļa strādā līdz pirmajai algai, lai aizietu nedēļu ilgā plostā, pie kam algas apmērs nav noteicošais. Tūrisms? Sen bijāt Latgalē? Parādiet ārzemju tūristu, kurš būtu ar mieru līdz atpūtas vietai doties stundas-pusotras ilgā ceļā pa kokvedēju izdangātajiem, putekļainiem ceļiem, vērojot bezgalīgos izcirtumus ceļa malās, lai nonāktu nelielā uzkoptā pleķītī ezera krastā, kur atrodas apšaubāmas kvalitātes servisa viesu māja?”
„Atbrauciet uz to pašu Daugavpili vasarā - pilsēta sakopta, ēstuves labākas kā Ventspilī jau nu noteikti, ārpus pilsētas - ezeri, ezeri... jā, nav visas lauku tūrisma mājas tik labi sakārtotas, bet ir arī tādas, kurās jau maijā visas vasaras dienas rezervētas! un kas tad tur brauc? Rīgas kungi dabu lūkoties, pirtiņā papērties tālāk no ziņkārīgām acīm!
Būs Latgalē attīstība, būs! projektu izstrādes pieredze rāda, ka tie, kas kādu laiku neko nav dabūjuši, ir naski uz rakstīšanu (reģionālajam fondam, Phare 2000).”
Ingus Bērziņš: Ar to arī mūsu raidījuma laiks ir beidzies. Man jāatvainojas vienam no interneta diskusijas dalībniekiem, kas ļoti lūdza šo raidījumu iesākt ar dziesmu „Lotgoļeits Reigā brauca”, diemžēl to mēs tehnisku iemeslu dēļ nevarējām, bet par spīti tālajam ceļam pie mums tomēr bija viens latgalietis, par ko viņam paldies. Uz tikšanos pēc nedēļas!