Diskusijā par KNAB atalgojuma reformu deputāti norāda uz biroja darba rezultātu trūkumu
Foto: LETA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien pārmetumu pavadībā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz palielināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku mēnešalgu, līdz 2023. gadam vidējo atalgojumu birojā ceļot par 37%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumprojektam piešķirta steidzamība, un pirmajā lasījumā tas tiks izskatīts 28. oktobrī Saeimā kopā ar citiem nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume komisijas sēdē skaidroja, ka ar šo likumprojektu tikšot "novērsta nevienlīdzība" un notikšot iešana virzienā, ka amata alga ir būtiskākā atalgojuma daļa un samazinās dažādu piemaksu iespējas, piemēram, piemaksas par papildu darbiem samazinās līdz 30% slieksnim. Arī izdienas piemaksa samazinās no 30% līdz 10%. Tāpat tiks izpildītas tās prasības un rekomendācijas, ko Latvijai izteica, piemēram, OECD, piebilda Straume.

Opozīcijas deputāte Ļubova Švecova pauda nostāju, ka mērķis izlīdzināt atalgojumu ir nedaudz pārspīlēts, jo nevienlīdzība valsts sektorā strādājošo atalgojumā ir vērojama daudzās iestādēs. "Ļoti zems atalgojums ir Labklājības ministrijas resora pārraudzībā strādājošajiem," secinājusi politiķe.

"Visu šo periodu KNAB bija īpašas iespējas finansējuma saņemšanai. Uzskatu, ka amatpersonām, kas strādā sarežģītos apstākļos, izmeklējot sarežģītas un neviennozīmīgas shēmas un lietas, jābūt adekvātam atalgojumam, bet tam jābūt sasaistītam arī ar konkrētiem rezultātiem. Manuprāt, neskatoties uz pozitīvajām izmaiņām, starptautiskās organizācijas arvien konstatē būtiskas nepilnības," vērtēja Švecova, piebilstot, ka virkne KNAB sākto lietu nav novestas pie rezultāta.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) atgādināja, ka vakar valdības sēdē tika skatīta kopējā valsts sektorā strādājošo atalgojuma reforma. Politiķis akcentēja, ka komisijā skatāmais likumprojekts uztverams kā lielās reformas pilotprojekts, piebilstot, ka, viņaprāt, tas neesot pareizi. "Vai nu darām visiem kopā, īstenojot reformu, vai netaisām šitādus pilotprojektus," teica Eglītis.

Viņš piekrita Švecovas kritikai par KNAB darba rezultātiem. "Mums bija Latvijas Bankas prezidenta lieta izgāzusies, visādus deputātus dzenā, visādas videoierīces tiek atrastas tā vietā, lai meklētu īstu korupciju. Dīvaini. Neredzu lielus un apsveicamus rezultātus KNAB darbībā. Ja pilotprojekts tiek īstenots, tad KNAB darbinieka alga būs teju lielāka nekā Saeimas deputātam. Varbūt viņi ir to pelnījuši, bet nezinu," teica politiķis.

Opozīcijas parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka papildu līdzekļi KNAB nav jāuztver kā kaut kas pašsaprotams vai kautas "par skaistām acīm". Viņš piekrita, ka sabiedrībā ļoti daudzās jomās ir "stipri neadekvāts" finansējums.

"Jāsaprot, ka papildu finansējums nāk ar lielāku atbildību. Pērn bija daudz skandālu, ierosinātu lietu, daudz nopludinātas informācijas, bet jautājums ir, vai tas viss tiks apstiprināts tiesā. Ja rezultātu nebūs, tad jūsu iestādei tiks uzdoti jautājumi," brīdināja politiķis.

Grozījumi paredz, ka KNAB amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, tāpat kā iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām maksimālo mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai.

Tāpat grozījumi paredz, ka KNAB amatpersonu, tāpat kā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un valsts drošības iestādes amatpersonu, var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata pienākumus, kā arī par tāda valsts drošības apdraudējuma vai nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu. Prēmiju kopējais apmērs gada laikā nedrīkstēs pārsniegt divas mēnešalgas.

Ņemot vērā mēnešalgas palielinājumu, grozījumi paredz arī samazināt biroja darbiniekiem izmaksājamās piemaksas un to apmērus. Turpmāk KNAB amatpersonām piemaksu par ieguldījumu biroja mērķu sasniegšanā vai personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti varēs noteikt līdz 30%, kā arī kopējais vienlaikus izmaksājamo piemaksu apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30%.

Grozījumi arī paredz, ka speciālā piemaksa par valsts institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu netiks maksāta.

Lai īstenotu likumā paredzētās izmaiņas, proti, nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu un ieviestu jaunu atalgojuma sistēmu, šim mērķim ir nepieciešams papildu finansējums. Nākamgad KNAB nepieciešami 1,5 miljoni eiro, 2022. gadā - 2 miljoni eiro, bet 2023. gadā - 3 miljoni eiro.

Atalgojumu visiem KNAB nodarbinātajiem turpmāko triju gadu laikā ir iecerēts celt pakāpeniski, savukārt tām amatpersonām, kurām mēnešalgas apmērs būs noteikts atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai likuma, prasības tiks izpildītas 2023. gadā.

Plānots, ka vidējais atalgojums KNAB 2021. gadā pieaugs par 21,32%, 2022. gadā - par 28%, 2023. gadā - par 37,21% salīdzinājumā ar 2020. gadu.

Saskaņā ar pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai KNAB priekšniekam ir piešķirtas tiesības izveidot papildu 19 amata vietas, pieņemot amatpersonas darbā pakāpeniski, proti, ar 2021. gada 1. martu aizpildot deviņas jaunizveidotās amata vietas, savukārt 2022. gadā - desmit amata vietas.

Minētie grozījumi ir daļa no 2021. gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jēkabs Straume KNAB Korupcija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form