Ingus Bērziņš: Labvakar! Kā katru pirmdienu, arī šovakar ir diskusija par to, kā vērtēt to, kas notiek, Latvijas sabiedrībā, politikā, biznesā. Tikai šo reiz mūsu diskusija būs īpaša, jo studijā ir ieradušies reti pieejami un ekskluzīvi eksperti. Un tāpēc, izmantojot gadījumu, nerunāsim par vienu īpašu jautājumu, kā ierasts, bet centīsimies izprašņāt viesus par daudzām sasāpējušām aktivitātēm. Dāmas un kungi, man ir gods jūs iepazīstināt ar žurku Kornēliju un Circeni!

Kornēlija:
Cirča, tev ūsa atlīmējusies....

Cirča:
Nevar būt...

Kornēlija:
Aprill, aprill...

Cirča:
Man taču dabīgās ūsas...nu pilnīgs Jarāns, piektdiena tāda!!! Nu, būsim jau izsmējušies... Ķeramies pie darba.

Ingus Bērziņš: Vēlos atgādināt, ka raidījums ir zināmā mērā nopietns, tāpēc laiks pirmajam jautājumam. Ir tapis zināms, visiem tiek, kas brauc gar Nacionālo teātri lepnajās mašīnās un ne tik lepnās, ka jūs šajā priekšvēlēšanu gadā esat gatavi glābts Latviju. Vai tā ir taisnība un kad un kur plašāka sabiedrība, tā teikt elektorāts, varēs ar to plānu iepazīties?

Kornēlija: Elektorāts varēs iepazīties ar to no 11.aprīļa, ja nemaldos.
Cirča: Jā. Tad mēs tiekamies ar savu elektorātu.
Kornēlija: Mums ir liels elektorāts
Cirča: Un mums ir liels plāns Latvijas glābšanai. Mēs par to esam pārliecināti un mēs pie tā esam strādājuši pus gadu, varbūt ilgāk kā citas partijas un laicīgāk... un mēs gatavojamies arī vēlēšanām...
Kornēlija: Bet to pagaidām ne!

Ingus Bērziņš: Es jau tā rēķinājos, ka šis tas būs jātur noslēpumā, lai konkurējošās partijas, tā teikt, nevarētu izošņāt. Tāpēc no globālā glābšanas plāna pievērsīšos konkrētākām lietām.

Kas jūsuprāt ir pats sasāpējušākais Latvijas televīzijā? Jūs jau ziniet, ka mums nav ģenerāldirektora... Un varbūt šajā te posmā, kamēr Latvijas TV nav sava ģenerāldirektora, izsakiet savus ekspertu ieteikumus- kā sakārtot televīziju? Kā glābt televīziju?

Kornēlija: Kamēr jaunā direktorā vēl nav un vecā jau nav. Pa to starpu mēs varam arī kaut ko labu darīt televīzijai. Un arī pretendēt.....
Cirča: Uz televīzijas ģenerāldirektora posteni...
Kornēlija: Un mēs nebaidāmies no šim vārdiem...
Cirča: Un nebaidāmies arī no atbildības... Latvijas televīzijā mēs redzam, ka cilvēki ir noskumuši, viņi nezina, kā viņu dzīve ritēs tālāk, vai paliks te strādāt vai nepaliks...
Kornēlija: ...tev nav kabatas lakatiņa?....
Cirča: ...es nepaņēmu līdz... Bet mēs garantējam, ka no televīzijas neviens darbinieks netiks atlaists, ka būs daudzi jauni raidījumi... katrs, kas gribēs varēs taisīt savu raidījumu... tikai katrs nāk ar savu naudiņu...
Kornēlija: Nu, pilnīgi pareizi... Bet domāju, ka mēs vadīsim pēc tālvadības principa...

Ingus Bērziņš: Un kā tas būtu?

Cirča: Tā kā mēs mainām savu mītnes vietu un pārceļamies uz VEF kultūras pili, blakus Lattelekomam jeb, pareizāk, Latvijas mobilajam telefonam, tā kā mēs arī būsim ļoti aizņemti, jo nāk vēlēšanas, darbs kultūras pilī, jūs saprotiet...
Kornēlija: ...kulturāls darbs...
Cirča: Jā. Mēs vadītu televīziju ar tālvadības principu caur DELFI. ...saprotiet... DELFI pašreiz ir ļoti populāri....mēs varam apskatīties, izlasīt par sevi, pikantas lietas, arī atmaskojošas lietas... un mēs nebaidīsimies... mēs ļausim cilvēkiem....
Kornēlija: Un mēs domājam, ka šo veco....ha-ha...mūžam jauno bijušo ģenerāldirektoru Tjarves kungu... domāju, ka viņam mēs varēsim palīdzēt, ja viņš nekur neatradīs darbu... nu, var jau tā gadīties... mēs viņam varam palīdzēt biznesā...
Cirča: Un bizness ir ļoti smalks....
Kornēlija: ...pikants....
Cirča: ...jā, pikants... tā mūsu birojā viņš varētu strādāt par Rolandu! Mums tieši vajadzīga ir tāda cienījama, fundamentāla figūra...!
Kornēlija:...klusējoša...
Cirča: Jā. Viņš nemētājas ar vārdiem, un viņš ir ... viņš ir personība!
Kornēlija: Jā. Un jo mazāk viņš runās, jo labāk!

Ingus Bērziņš: Pirmsvēlēšanu skrējienā jums vajadzēs arī braukt uz zemēm...
Cirča, Kornēlija: ...oooooo......
Ingus Bērziņš: Vai jūs ņemsiet līdzi arī statuju?
Kornēlija: Noteikti! Viņa būs bruņu mašīna!
Cirča: Ja, mūsu partijas simbols...
Ingus Bērziņš: Būtībā kuldīdzniekiem, talsiniekiem....
Kornēlija: ... nekādu problēmu...nekādu problēmu.... viņi varēs apskatīt..
Cirča: Un mēs nevis brauksim, bet jau braucam! Cilvēkus interesē mūsu partija, mūsu partijas programma... bet nu tas vēlāk!

Ingus Bērziņš: Atgriezīsimies pie televīzijas. Varbūt par satura politiku nedaudz...
Kornēlija: Mēs par šo jautājumu ar Cirča kungu esam sprieduši. Runājot par satura politiku, mēs nācām pie slēdziena, ka mēs gribētu dziļāku saturu.... Seriālus? JĀ! Bet ar dziļāku saturu!!!
Cirča: Jā. Nu, piemēram, “Dzīvoklis” nav slikts seriāls, bet ....
Kornēlija: ...bet tas ir ļoti šaurs.... nu, cik tad var vienā dzīvoklī apskatīt?!
Cirča: ...četrās sienās. Mēs piedāvājam savu versiju. Tā kā skatītājiem ļoti patīk meksikāņu un brazīļu seriāli, mēs piedāvājam latvisko “faziendu”... kas varētu būt latviska māja ar baseinu...
Kornēlija: ...ar dārzu....
Cirča: ...un divas mašīnas. Nu, protams, tās būs tādas.... smukas...ar tām nebrauks, bet tās smuki stāvēs.... Un mēs gribam uz šo seriālu, tas ir tāds liels nopietns projekts, uzaicināt meksikāņu un brāzīliešu aktierus...
Kornēlija: ... un argentīniešus...
Cirča: Kornēlijas kundze, varbūt Jūs tagad paskaidrojiet tuvāk, jo tas tāds ētisks jautājums....
Kornēlija: Manuprāt, visi Pedro un Alberto, Marijas un Mariannas, ir visi tādi temperamentīgi! Viņos ir temperaments! Viņos ir izdoma! Viņos ir meistarība! Kad viņi nomirst tad VISS! Skaidrs kā diena!
Cirča: (jūsmo). ...jā- tās Marijas ir tik skaistas...tik skaistas....
Kornēlija: Bet latviešu aktieri...viņi tādi kā Saulcerītes....
Cirča: (atmostas no jūsmošanas). Nē, nē, viņi ir tādi latviešu antiņi!
Kornēlija: Latviešu mentalitāte...
Cirča: Jā, latviešu mentalitāte... pastaliņas....

Kornēlija: Un es domāju, ka drīzumā uzcels... piedodiet, Cirča kungs, ka pārtraucu, vēlāk varēsiet turpināt savu domu... tā. Kur es paliku?
Cirča:...ja uzcels...
Kornēlija: Ja uzcels...
Cirča:Uzcels, uzcels! Andris Šķēle jau apsolīja....
Kornēlija: Ja uzcels.... arī Ārgaļa kungs apsolīja... Viņi kopā, viņiem kopīga SIA A&A. ...stikla kalns, ja... (svinīgi) uzcels to ilgi gaidīto Gaismas pili- bibliotēku!!! Domāju, ka tur arī varēs izpausties latviešu aktieri... Augšā būs Saulcerīte...
Cirča: ... tātad aktrises...
Kornēlija: Ar latviešu kleperiem jās antiņi... un tur arī kraukļi... es domāju, ka tas būs kaut kas jauns. Tā atrisināsies...
Cirča:...aktieru nodarbinātības problēma...
Kornēlija:...jo tos aktierus Saulcerītēm un antiņiem mēs ņemsim no tiem, kas vairs nedarbojas teātrī...

Ingus Bērziņš: Vienu vārdu sakot, divi zaķi ar vienu šāvienu: aktieriem nodarbinātība un Pedro šurp....
Kornēlija: Jā. Perdo šurp, Pedro turp....
Ingus Bērziņš: Un nemazāk sasāpējis jautājums Latvijas televīzijā ir slēptās reklāmas? Kā jūs komentētu?
Abi viesi: Uuuu.....Ui, mums tas nav vajadzīgs...
Kornēlija: Mēs atklāti visai Latvijai varam pateikt- mēs korumpējamies! Mēs atklāti!
Cirča: ...un ar smaidu...
Kornēlija: Atvērti smaidam!
Cirča: AHOI Bebra kungs!!!!
Kornēlija: (sajūsmināta). AHOI Bebra kungs!
Cirča: Ja. Tātad mums nebūs slēptās reklāmas. Mums būs caurspīdīgās reklāmas! Piemēram. (rāda uz savu tukšo plaukstu) “Paskatieties uz šo zobu pastu Colgate... uzsmaidi un pasaule uzsmaidīs tev!” Nu, vai nav jauki?
Kornēlija: Nu, jauki!!!!
Cirča: Un jūs redzat, un mēs redzam, un mēs esam noreklamējušies....
Kornēlija: (rāda uz plaukstu). Paskatieties ...
Cirča: ...Palmolive ziepes...
Kornēlija: ...ne, es gribēju ko citu. Lai ziepes stāv kur stāvējušas.... Dirol! Ar ksilītu un karbolītu....
Cirča: Vai Palmolive ziepes...nu paskatieties, cik tās skaistas.... tām var sajust burvīgo smaržu.... un visiem ir prieks, un visi ir gandarīti!!!!

Ingus Bērziņš: Ja mēs runājam par slēptajām, caurspīdīgajām reklāmām, kā jūs jau zināt, šajā priekšvēlēšanu gadā bez ziepēm, bez bebriem ir arī tāds fenomens kā partijas...
Cirča: ...jā, kur latvieši, tur partijas....
Ingus Bērziņš: Jūs šajā gadā taisāties glābt Latviju... nav arī noslēpums, teikšu skarbi, jums drīz cilvēki sāks anonīmi pārskaitīt pa 100 000 latiem...
Abi viesi: Mh...tas jau notiek, tas jau notiek...
Kornēlija: Tas jau noticis un notiek nepārtraukti...
Ingus Bērziņš: Ko jūs darāt ar to naudu?
Kornēlija: Es domāju, ka mēs neaizmirsīsim nabaga Kiršteina kungu...
Cirča: Jo, saprotiet, Kiršteina kungam, piemēram, pārskaita 100 000 latu, bet viņš ir tik labs cilvēks, ka to naudu momentāli pārskaita bērniem... Pats paliek bešā!!! Mēs savu naudu pārskaitām Kiršteinam...
Kornēlija: .... lai viņš nepalikti bešā! Viņš savu naudu pārskaita bērniem, un mēs viņam... naudai jābūt savam sākumam un beigām...
Cirča: Naudai, kā saka, ir jākustas.... Un, protams, tas, kas tur atbirst...
Kornēlija: ...nu, tas paliek, kaut kur...ha-ha...pa malām....
Cirča: ...sīkumiem...
Kornēlija: Par to vēsture klusē.
Cirča: Černaja kungs strādās pie tiem sīkumiem.

Ingus Bērziņš: No finansējuma pie programmas. Esmu dzirdējis, kas no fundamentālākajiem projektiem, par to, kā glābt Latviju, ir šis te projekts par Baltijas un Melnās jūras savienošanu, uz ko šobrīd asi protestē Ulmes kungs...
Kornēlija: Domāju, ka ļoti labi, ka viņš protestē. Kādam taču ir jāprotestē! Bet viņš domā ļoti šauri. Tā ir šaurā domāšana. Domāšanai jābūt plašai, atvērtai, nacionālai!!! Lai paprasa cilvēkiem, kur ir nacionālais labums? Piemēram, ja mēs .... vai dieniņ, nu, katrs zina, cik jauki būtu atpūsties pie Melnās jūras... ja savienosim abas jūras tad viss notiks caur Daugavu. Un kas par kuģošanu... nu tas, ka netīrs ūdens, tas nekas... var taču mazgāties mājās vannā....ja nav vannas, tad- izlietnē, kaut kādā strautiņā arī var mazgāties.... Tātad caur Daugavu uz Melno jūru! Bet tad mēs ar Circeni padomājām un nospriedām- pārāk šauri!
Cirča: Jā, tas ir šauri. Jādomā tālāk. Un mēs izdomājām, ka mēs gribam netikai peldēties melnajā jūrā, bet mēs gribam sauļoties pie piramīdām. Mēs ejam līdz Nīlai!
Kornēlija: Jo visi ceļi ved uz Nīlu!
Cirča: Ja. Un iedomājieties, visi latvieši sestdienās un svētdienās mierīgi var iesēsties savos kuģīšos pa Daugavu līdz Melnajai jūrai un sauļoties svētdien pie piramīdām.

Ingus Bērziņš: Tad jau arī tranzīts....
Kornēlija: Tranzīts!!!! Visa pasaule gāzīsies, mani mīļie! Un integrācija!!!!
Cirča: Runājot par integrāciju, iedomājaties visus tos strādniekus... mēs latvieši paši saviem spēkiem taču nevaram uzbūvēt... Mēs neraksim. Latvieši švaki racēji....
Ingus Bērziņš: Kā zināms Daugavu jau arī zvēri raka...
Kornēlija: Nu kā tad! Es jau arī pagājušo gadu Strepteļciemā es izraku Suecas kanālu, lai uzvestu brīvdabas uzvedumu... dabūju nopelnīt...
Cirča: Tātad mēs aicināsim vjetnamiešus, ķīniešus... iedomājaties, tik milzīga valsts un puse Ķīnas sāks rakt mums kanālu...
Kornēlija: .... viņiem jau nav ko darīt...
Cirča: Un mēs ejam vēl tālāk. Notiek integrācija, valsts valoda vairs nav viena...
Kornēlija: ...bet tikai piecas...
Cirča: Kā gan racēji varēs savā starpā sazināties? Nu, protams, ķīniešu, vjetnamiešu, krievu, latviešu...
Kornēlija: ...tadžiku, rumāņu valodā- ļoti laba valoda!
Cirča: Būs piecas valodas! Un vairs nav taču nacionālā jautājuma! Momentāls risinājums!
Kornēlija: Tomēr tur ir viens āķītis... Ko gan darīs tā partija, pie kuras pieder Jurkāna kungs un Ždanokas kundze, cienījamais Rubika kungs?
Cirča: Mjā. Viņiem būs jāmeklē cits darbs...
Kornēlija: Mēs viņus ņemsim pie sevis!!! Atkal labums!
Cirča: Daugavas rakšana ir visaptverošs plāns. Tas ir visas Latvijas glābšanas plāns. Iedomājaties, mēs rokam Daugavu... Protams, daudz zemes applūst.... vairāk ūdens...

Ingus Bērziņš: Jo no tās Nīlas...
Cirča: Jā, no tās Nīlas siltais ūdens iet šurp, bet aukstais- turp! Tā kā augsne ļoti applūst, ko gan var stādīt?
Kornēlija: (paskaidro). Virs ūdens paliek tikai stikla kalns.
Cirča: ..un atsevišķas salas...
Kornēlija: Sāksim ar lauksaimniecību, kas Latvijai tik svarīgas. Aizmirstās kultūras...! Rīsi, koksagīzs, kukurūza.... tie tak aug ūdenī...
Cirča: (poētiski). Iedomājieties, latviešu zemnieks brien līdz ceļiem pa ūdeni un rauj pa rīsa stādiņam...
Kornēlija: Nu, kā tad! Un ēd ar irbulīšiem...
Cirča: Nu ja, maza bļodiņa un irbulīši jau gaida tur...
Ingus Bērziņš: ...un ēšanas jautājums?
Cirča: ...arī atkrīt! Metāls atkrīt. Viss ietaupās. Koks.
Kornēlija: Padomāts arī par vissenāko profesiju, teiksim, par Nīlas priesterienēm... pagaidām Latvijā šī problēma nav atrisināta diemžēl. Rīgas domē Bojāra kungs nav problēmu atrisinājis, viņas nevar stāvēt pa Rīgu izkaisītas, cilvēki taču nevar braukt ar mašīnām meklējot... Jābūt visam kompakti! Te nu Driskas kungs turpinās...
Cirča: Un tā kā laukos trūkst darba spēka, un ir ļoti daudz vecu un pamestu fermu... tik brauc pa laukiem un skaties- viena ferma, cita utt. Tā nesakārtoti, ko es nevaru izturēt! Tad nu mēs domājam tās meiteņu mājas jeb mitekļus mēs varētu iekārtot šajās fermās. Savedot kārtībā ar eiroremontu... un iedomājieties, ka tūristi bariem brauc ar gondolām pa rīsu laukiem. Fermas ir uz tādām saliņām, un tur visur ir televīzijas kameras... un kas tad veidojas?
Ingus Bērziņš: Sapņu sala!
Cirča: Nu ja, iedomājieties, Latvija kā milzīga sapņu sala! Visur pliki staigā un priecājās...
Kornēlija:...Leiputrija...un visur kameras.

Ingus Bērziņš: Un kūla nav jādedzina...
Kornēlija: Ja degs, mēs to uzreiz appludināsim.
Cirča: Runājot par kūlas dedzināšanu, jāsaka, ka mums jau visās ballēs būs uguņošana, bet mēs jau ejam soli tālāk! Mēs izsauksim no Austrālijas labos uguņotājus...
Kornēlija: ...un nemaz tik dārgi nemaksā...
Cirča: Paskatieties, cik kūlas sadeg.
Kornēlija: Ja runājam par Jurkāna kunga partiju, tad Ždanokas kundzei ...kur viņa pretendē? Uz ko?
Cirča: ...pareizi! viņa varētu uzņemties to apsaimniekošanu, to namu prieka savu apsaimniekošanu... jo viņa gribēja būt dzīvojamā fonda priekšniece.
Kornēlija. Viņa varētu apsaimniekot Sapņu salu. Viņa varētu kļūt par Sapņu salas priekšnieci.

Ingus Bērziņš: Pirms šīs diskusijas, kad pārrunājām vadlīnijas, es sapratu, ka jums arī nevisai patiktu, ka lokators būtu tikai vienā vietā?
Kornēlija: Jā, mēs jau par to runājam. Es nenoliedzu Višķus, bet...
Cirča: Cienījamie Višķu iedzīvotāji mēs jūs cienām un mīlam! Bet vajag iet soli tālāk! Katram pagastam taču vajadzētu pa vienam lokatoram.
Kornēlija: Kur tu vakar biji aizdauzījies, Latgalē?
Cirča: Jā, Rušona pagastā, un to mēs arī atstāsim virs ūdens, jo tur ir apkārt tik daudz ezeru, brīnišķīgi cilvēki. To visu atstāsim prezentācijām.
Kornēlija: Nu- pareizi. Un katram pagastam vienu lokatoru. Tad arī atkristu visas problēmas un strīdi par to, vai vajag vai nevajag! Katram pagastam savs! Domāju, ka tas neizmaksās daudz...

Cirča: Līdzās minētajiem pārkārtojumiem mums Latvijai vajadzētu arī jaunu galvaspilsētu. Daži gan iebilda, bet mēs domājam, ka galvaspilsētai būtu jābūt Brenguļiem. Kāpēc? Pirmkārt, Brenguļos ir ļoti laba alus darītava, otrkārt, lieliska siera darītava, kas ir tik latviski.... treškārt un galvenokārt, no Brenguļiem sākas mūsu gājiens uz Eiropu. Sākām iet un teju esam jau Eiropas savienībā un atgriežamies Brenguļos kā Latvijas galvaspilsētā. Apsveicam, Brenguļu iedzīvotāji, apsveicam jūs mēs ar Kornēliju, ar savu biroju arī drīz pārcelsimies pie jums!
Ingus Bērziņš: Cik saprotu potenciālās jaunās galvaspilsētas, kas ir tuvāk pie Daugavas, tajā laikā jau ir sagaidījis Staburaga liktenis...?
Kornēlija: Nu, nevajadzētu jau tik ļauni domāt. Protams, appludinot veidosies pakalniņi, lauki.... bet domāju, ka nebūs jau tik ļauni! Daugavpils jau paliks, Eigina kungs var nesatraukties. To mēs viņam atstāsim, un viņš būs priecīgs!

Ingus Bērziņš: Atgriežoties pie pakalniņiem, man raidījuma sākumā iepatikās ideja par stikla kalnu, un varbūt jūs varētu pakomentēt tuvāk, kā sadalīsies tur antiņos, Saulcerītēs...
Abi viesi: Ā.. jūs nesapratāt....
Cirča: Tātad latviešu aktieri, kuriem vairs nebūs darba teātros, viņiem ir taču kaut kur jāstrādā! Mēs domājam par jebkuru cilvēku un arī par latviešu aktieri. Nu un ir stikla kalns, kas stāv neapsaimniekots. Iekšpusē gan viss notiek, bet virsma paliek neapsaimniekota! Un, iedomājieties, tūkstoši ārzemju tūristu blenž uz to pliko stikla kalnu...!!!! tur tak nav ko skatīties!
Kornēlija: Viņi ieskatās Raiņa kopotajos rakstos...redz, ka jābūt!
Cirča: Tūrists izlasa Raini, izlasa “Zelta zirgu” un viņš paskatās un ierauga, ja, viens jāj kalnā!
Kornēlija: Ar Latvijas kleperi... pa vienam.
Cirča: Tas jāj un noslīd un jāj nākošais.... un varbūt tiek līdz vidum, tad līdz galam. Un tur tā pār kalna malu pārkārusies guļ skaista, latviska Saulcerīte... un ne viena vien....
Kornēlija: Mēs domājam ne tikai par aktieru nodarbinātību, kas ir viens, bet mēs varam noorganizēt labākam apskatam kādu tūristu taku...! ka viņi arī varētu īrēt kādu ēzelīti vai zirgu... tagad gan ēzelīši ir modē...un uzbraukt augšā un skatīties, kas tur notiek. Lai redz tos kraukļus, lai redz visu!
Cirča: Arī Rīgas panorāmu.
Ingus Bērziņš: Tāpat kā citi kāpj Monblānā...
Kornēlija: Nu ja, katrs jau ved tur, kas viņam tuvāk pie sirds....

Ingus Bērziņš: Vai drīkst uzdot nedaudz provokatīvu jautājumu?
Abi viesi: Oo.... Mēs nebaidāmies. Mēs esam atvērti diskusijai...
Ingus Bērziņš: Kas būs kraukļi?
Kornēlija: Ha-ha...Vai dieniņ... to nu mums Latvijā netrūkst un nav jāmeklē....
Cirča: Redziet ir viena lieta, ka ir dabīgie kraukļi, kuru ir ļoti daudz, bet ir arī tādi, kas būtu ar mieru strādāt par kraukļiem...
Kornēlija: Par labu samaksu, protams....
Cirča: Mums ir bomži. Un bomžiem ir problēma ar svaigu elpu... tātad katram bomzim pa Dirolam. Protams, viņam ir arī slāpes, tātad katram bomzim pa Spraitam. Un bomzis laimīgs!!! Viņš ir uz visu gatavs, jo bomži jau nav tādi šādi... to vidū ir akadēmiķi, profesori... Un tie tak sēdēs stikla kalnā ar vienā rokā Dirol un otrā Sprite. Viņi sēdēs laimīgi, un viņiem būs darbs.
Kornēlija: Ik pa laikam tikai jāieķērcas...
Cirča: Nu lūk, mēs atrisinām arī bomžu problēmu.

Ingus Bērziņš: Problēma, kas daļēji tiks atrisināta jau ar viesstrādnieku pieplūdumu- demogrāfija...?
Kornēlija: Mēs saprotam uz ko jūs tēmējat....Demogrāfiskā situācija... genofonds...
Ingus Bērziņš: Jūs ziniet, ka šobrīd mēs izmirstam, bet kas būs tad?
Cirča: Tad mēs savu genofondu varēsim dāvināt citām pasaules valstīm!
Kornēlija: Faktiski te paveras lielas iespējas lielam biznesam. Labā nozīmē.
Cirča: Nu ne jau tā ka bērnus pārdot uz ārzemēm... nē...
Kornēlija: Bērni jau ir ārzemēs...mācās....Kembridžā, Sorbonā...
Cirča: Skat, visa Sorbona un Kembridža pilna ar latviešu bērniem... un mūsu bērni mācīsies.... iedomājieties tikai vjetnamieša, ķīnieša, latvieša, krieva un tadžika krustojums.... kas tas par genofondu! Tas jau ir ģēnijs! Katrs latviešu bērns būs ģēnijs!
Kornēlija: Tas būs demogrāfiskais....
Cirča: ...sprādziens.
Kornēlija: Ar laiku tā būs jauna tipa cilvēka rašanās.
Cirča: Civilizācijas rašanās, kas sāksies šeit pie mums Latvijā!
Kornēlija. Faktiski mūsu partija ir tā pirmā, kas to piedāvā!

Ingus Bērziņš: Ja jau mēs jaunās civilizācijas upes lejā esam, tad jau sanāk, ka esam Lejputrijā....
Cirča: Jā. Visi cilvēki šeit dzīvos milzīgā pārticībā. Pilnā putrā, tātad- laimē.
Kornēlija: Būs arī kas ielies... Lejputrija....
Cirča: Cik skaisti! Vairs nesauksim Latvija, bet Lejputrija!

Ingus Bērziņš: Man prieks, ka kādreiz uz raidījumu atnāk arī cilvēki, kas kaut ko saprot no lietām, ko komentē.... Patiess prieks atkal nobeigt uz pozitīvās nots!
Cirča: Paldies. Vēlos vēl tikai bilst, ka mums, atšķirībā varbūt no citiem, mums ir ko piedāvāt, tiešām ir ko piedāvāt!
Ingus Bērziņš: To, acīmredzot, sākot ar 11.aprīli....

Atskan sveicieni Rušona pagasta iedzīvotājiem un Kornēlijas kundzes radiem....

WWW.Vērtības.Viedokļi.Vērtējumi

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!