Diskusijas par kredītņēmēju atbalsta shēmu turpinās

Finanšu ministrija vēl joprojām gaida komercbanku priekšlikumus pirms pāris nedēļām izstrādātajai kredītņēmēju atbalsta mehānisma programmai, kurai savu vērtējumu dos arī Starptautiskais valūtas fonds. Kopumā gan mehānisms varētu sākt darboties rudenī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā portālam „Delfi” atzina Finanšu ministrijā. Patlaban nav skaidrs, kad ministrija šo projektu varētu sūtīt izskatīšanai valdībā. Tomēr paredzams, ka uz valsts atbalstu varēs pretendēt vien tie kredītņēmēji, kuru kredīta ķīla ir tikai par vienu mājokli. Tāpat arī mājsaimniecības ienākumiem Dižķibeles apstākļos jābūt tiktāl sarukušiem, ka iedzīvotāji nevar segt ikmēneša maksājumus, taču var to izdarīt atbilstoši ministrijas piedāvātājiem atslogotajiem nosacījumiem. Tāpat plānots noteikt maksimālo kopējo kredītsaistību apjomu, kas izmantots mājokļa iegādei, remontam vai rekonstrukcijai, kā arī maksimālo kopējo saistību apmēru, ar kuriem varēs pretendēt dalībai šajā programmā, paredz ministrija.

Pašreizējais koncepcijas projekts paredz vairākus grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalsta mehānismus. Tiesa, ministrijas paspārnē strādājošā darba grupa atbalsta valsts galvojumu sniegšanu restrukturizētiem kredītiem.

Tādā gadījumā paredzēts, lai piedalītos atbalsta programmā, bankām vispirms ir jāsamazina kredīta procentu likme vai jānoraksta daļa no kredīta pamatsummas. Domāts, ka tādā gadījumā ikmēneša maksājums nepārsniegs 40% no kredītņēmēja ieņēmumiem un būs rūpīgi jāizvērtē kredītņēmēja spēja veikt kredīta maksājumus vismaz pirmajā gadā pēc restrukturizācijas. Šādā gadījumā valsts garantēs kredīta maksājumus divu gadu garumā.

Gadījumā, ja kredītņēmējs kļūs maksātnespējīgs, valsts iesaistīties maksājumu veikšanā tiktāl, ka kredītņēmējam ik mēnesi būs jānomaksā vismaz 20% no maksājuma. Atlikušo summu segs valsts. Toties kredītņēmējam savu daļu vajadzēs nomaksāt, ilgākais, 90 dienu laikā. Tas nozīmē, ka banka piedziņas procesu un ķīlas pārdošanu varēs uzsākt vien tad, ja kredītņēmējs divu gadu laikā nebūs atguvis maksātnespēju.

Ministrijas darba grupa arī paredzējusi, lai nodrošinātos pret kredītņēmēju ļaunprātību un valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu, kredītņēmējam valstij būs jāatlīdzina tās samaksātā summa, un likme par parādu valstij būs par 1% lielāka nekā restrukturizētā kredīta likme.

Jau ziņots, ka līdz ar Dižķibelē rūkošajiem ienākumiem un augošo bezdarbu ir ievērojami mazinājusies iedzīvotāju iespējas norēķināties par iepriekšējos gados uzņemtajām kredītsaistībām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form