Divās no trim Vidzemes Hidroelektrostacijām (HES) konstatēts nepamierinošs skābekļa režīms, liecina Hidroekoloģijas institūtā veiktā pētījuma rezultāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šajā vasarā Hidroekoloģijas institūts veica Āžu, Galgauskas un Paideru HES teritoriju hidroloģisko un hidrobioloģisko pārbaudi.

Gan Āžu, gan Galgauskas HES ūdenskrātuvēs apmierinošs skābekļa režīms konstatēts tikai ūdens virsējā slānī jeb līdz divu metru dziļumam, šodien žurnālistus informēja Pasaules Dabas fonda (PDF) politikas programmas koordinators Jānis Brizga un Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Maija Balode.

Dziļumam palielinoties, skābekļa saturs šajās HES ūdenskrātuvēs strauji samazinās, trīs līdz piecu metru dziļumā skābekļa daudzums ir tikai 0,2 - 1,3 miligrami uz litru, kas liecina par izteiktu skābekļa badu, secināts pētījumā.

Kā norāda pētījuma veicēji, tas nozīmē, ka šādā vidē lielākā daļa dzīvo organismu nevar pastāvēt.

Secināts, ka Āžu HES ūdenskrātuve neatbilst ne lašupēm, ne arī karpupēm izvirzītajām skābekļa režīma prasībām.

Pētījuma veicēji Āžu un Galgauskas HES ūdenskrātuvju neapmierinošo skābekļa režīmu skaidro ar ieilgušo sausuma un karstuma periodu šā gada pavasarī un vasarā, kā arī ar ūdenskrātuvju salīdzinoši nelielo teritoriju un relatīvi lielo dziļumu. Tas valdošiem vējiem neļauj izraisīt viļņošanos, kas sekmētu ūdens slāņu sajaukšanos un bagātināšanos ar skābekli.

Pretēja situācija konstatēta Paideru HES. Tur labs skābekļa režīms bijis gan augšpus, gan lejpus HES.

Salīdzinoši labie skābekļa apstākļi visā ūdensslānī skaidrojami gan ar ūdenskrātuves salīdzinoši nelielo dziļumu, gan arī ar to, ka mazūdens perioda dēļ aizsprosta slūžas apsekošanas laikā bija atvērtas.

Kā norāda pētījuma veicēji, kopumā apsekotajās teritorijās konstatētās pH vērtības ūdens virskārtā bijušas zemākas nekā būtu vēlams labos zivju ezeros, dīķos vai upēs, tomēr tās nav bijušas kritiski zemas.

Viszemākie pH rādītāji bijuši Āžu ūdenskrātuvē - 5,5, kas tuvojas zemākajām pieļaujamajām zivju eksistences robežām. Zemās pH vērtības norāda uz skābu vidi un uz bezskābekļa apstākļiem ar iespējamu sērūdeņraža un metāna klātbūtni dziļākajos slāņos.

Augšpus un lejpus Āžu HES konstatēta arī eiglēnaļģu klātbūtne, kas vairāk raksturīgas aizaugušiem ezeriem, nevis tekošām ūdenstilpnēm. Galgauskas HES ūdenstilpē konstatēta arī neliela zilaļģu klātbūtne. Tās parasti sastopamas stāvošās, retāk - tekošās ūdenstilpēs, atzīst pētnieki.

Āžu un Galgauskas HES atrodas uz Gaujas pietekas Tirzas, bet Paideru HES - uz Gaujas upes.

Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, kā arī uz publicētajiem materiāliem, pētnieki uzskata, ka ūdenskrātuvju izbūve uz brūnūdens upēm, kādas ir Gauja un Tirza, spēj izjaukt upju dabīgo fizikāli-ķīmisko un bioloģisko līdzsvaru, radot mākslīgu vidi bez skābekļa upes uzpludinājumu posmos.

Šāda situācija ierobežo ūdens iemītnieku eksistenci un ietekmē to bioloģisko daudzveidību. Tas uzskatāmi parādījās pētījumos Āžu un Galgauskas HES ūdenskrātuvēs 2006.gada vasarā, norādīja pētnieki.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form