Divreiz mazāk deputātu, algās ietaupīts miljons — novadu reformas iecere
Foto: F64

Gatavojot administratīvi teritoriālo reformu, kas pašvaldību skaitu 2021. gada jūlijā samazinātu no 119 līdz 36, šonedēļ Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie grozījumi likumā, kas paredz vairāk nekā divas reizes samazināt pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu. Turklāt ietaupījums uz deputātu algu rēķina tiek lēsts nedaudz vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Sagatavotie grozījumi "Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" paredz, ka pašreiz esošo 1614 pašvaldību deputātu vietā pēc novadu reformas deputātu skaits būtu par 56% jeb 909 deputātiem mazāks. Līdz ar to kopējais pašvaldību deputātu skaits valstī būtu 705 deputāti, teikts likumprojekta anotācijā.

Deputātu skaitam samazinoties par 909 personām, ietaupījums no deputātu alga gadā būtu 1,05 miljons eiro.

Grozījumu projektā teikts, ka novada domē un republikas pilsētas domē, izņemot Rīgas domi, ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Tādējādi pašvaldībā ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 iedzīvotāju būtu 15 deputāti, līdz 60 000 iedzīvotāju – 19 deputāti, līdz 100 000 iedzīvotāju – 23 deputāti un pašvaldībās ar vairāk nekā 100 tūkstošiem iedzīvotāju 25 deputāti.

Rīgas domē ievēlamo deputātu skaitu nav paredzēts mainīt, un tas paliks, kā patlaban likumā noteikts – 60 deputāti.

Patlaban likums paredz, ka pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000 iedzīvotāju ir deviņi deputāti, līdz 20 000 iedzīvotāju — 15 deputāti, līdz 50 000 iedzīvotāju — 17 deputāti, bet ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju — 19 deputāti.

Līdz šim likuma 2. panta otrā daļa arī paredz, ka republikas pilsētas domē, izņemot Rīgas domi, ievēlamo deputātu skaits ir 13 deputāti, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000 iedzīvotāju, un 15 deputāti, ja pilsētā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju. Ar likuma grozījumiem šo panta daļu paredzēts izslēgt.

Saskaņā ar anotāciju likumprojekta "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" mērķis ir radīt katrā novadā tādu deputātu skaitu, kas ir atbilstošs jaunajam teritoriāla iedalījuma modelim, kas izveidosies pēc administratīvi teritoriālās reformas veikšanas. Paredzēts ka likumprojekts stāsies spēkā pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, un likumprojekta grozījumi arī paredz pārejas noteikumos norādīt, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās notiks jaunajās administratīvajās teritorijās atbilstoši likumprojektā paredzētajam jaunievēlēto deputātu skaitam.

Pašreizējā pašvaldību sistēmā ir 1614 pašvaldību deputāti no 119 pašvaldībām. Teritoriālās reformas rezultātā paredzēts, ka pašvaldību skaits būtiski samazināsies līdz 36 administratīvām teritorijām. Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus tiesiskajā regulējuma, nodrošinot jaunajās teritoriālajās vienībās izveidoto pašvaldību domju deputātu skaitu tādu, kas atbilstu gan teritorijas lielumam, gan nodrošinātu optimālu politisko spēku īpatsvaru, lai pašvaldības varētu efektīvi pieņemt lēmumus savu funkciju realizēšanai, teikts anotācijā.

"Delfi" jau ziņoja, ka valdība ir atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas paredz sadalījumu 36 pašvaldībās. Valdība arī uzdeva VARAM līdz šā gada 21. novembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" jau 29. augustā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, un patlaban notiek tā saskaņošana valdības institūcijās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Novadu reforma VARAM
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form