Dižkunigaitis Mindaugs: kas bija cilvēks, kuram Aglonā atklāts bronzas piemineklis?
Foto: Publicitātes attēli

Sagaidot Baltu vienības dienu, svētdien Aglonā svinīgi atklāts piemineklis Lietuvas karalim Mindaugam un viņa sievai karalienei Martai.

Ap 1200. gadu dzimušais Mindaugs bija Lietuvas valdnieks un karalis, kurš pazīstams ar Lietuvas zemju apvienošanu vienotā valstī un cīņu pret Zobenbrāļu ordeni.

Savukārt ar Aglonu viņu, kā vēsta leģenda, saistot sieva Marta, kas cēlusies no dižciltīgas latgaļu dzimtas – viņa bijusi Madalānu pils ķēniņa meita.

Tiek uzskatīts, ka Mindaugs, kuru nogalinājuši sazvērnieki, kad viņš 1263. gadā bija ceļā uz Aglonu, varētu būt apglabāts zem Aglonas bazilikas, kur 13. gadsimtā bija kapulauks.

Lietuvas zemju apvienošana

Domājams, jau 13. gadsimta sākumā veidojās Lietuvas zemju apvienība. Avotos Mindaugs tiek minēts kā viens no pieciem Lietuvas novadu valdniekiem – kunigaišiem, kurus, iespējams, vienojusi radniecība.

Lietuvas cilšu konsolidācijai papildu stimuls bijusi Zobenbrāļu ordeņa ekspansija mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā. 1236. gadā Zobenbrāļu ordenis iebruka Lietuvas teritorijā, bet tika sagrauts kaujā pie Saules.

Dižkunigaitis Mindaugs: kas bija cilvēks, kuram Aglonā atklāts bronzas piemineklis?
Foto: Publicitātes attēli

Ap šo laiku Mindaugs kļuva par Lietuvas dižkunigaiti (valdnieku). Pēc 1251. gadā noslēgtā miera ar Livonijas ordeni (kādreizējo Zobenbrāļu ordeni) Mindaugs pieņēma kristietību.

Jau 1253. gada 6. jūlijā ar Romas pāvesta Inocenta IV svētību Mindaugs tiek kronēts par Lietuvas karali. Līdz ar viņu tika kronēta arī karaliene Marta.

Pēc 1260. gadā notikušās Durbes kaujas, kad žemaišu un kuršu karaspēki bez Mindauga piekrišanas sakāva Livonijas ordeņa spēkus, valdnieks no miera līguma atteicās un atgriezās pie pagānisma.

Mindaugs ir vienīgais karalis Lietuvas vēsturē. Viņa kronēšanas diena 6. jūlijs Lietuvā tiek svinēta kā Valstiskuma diena, bet Viļņas centrā apskatāms Mindauga piemineklis.

Baltu vienības simbols

Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā divas dienas pirms 22. septembrī atzīmējamās Baltu vienības dienas atklātā pieminekļa autors ir lietuviešu skulptors Vidmants Giliķis, norādīts Aglonas novada oficiālajā interneta vietnē.

Dižkunigaitis Mindaugs: kas bija cilvēks, kuram Aglonā atklāts bronzas piemineklis?
Foto: Publicitātes attēli

Bronzas piemineklis izgatavots Viļņā. Tajā attēloti, karaļa, karalienes un viņu dēla – prinča tēli, kuru mērķis ir stiprināt latviešu un lietuviešu vienotību.

"Trīsfigūru kompozīcijā Karaļa un Karalienes tēli simbolizē Lietuvas un Latvijas tautu radniecību un vienību, mazais puisēns – Princis ir kā cerības zīme mūsu zemju un tautu nākotnei," teikts Aglonas novada domes sagatavotājā informācijā.

Piemineklis izveidots pateicoties iniciatīvas grupai, ko kopā ar lietuviešiem aptuveni pirms pieciem gadiem izveidoja Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Osvalds Zvejsalnieks.

Projekts kopumā izmaksājis vairāk nekā 100 000 eiro, ko lielākoties seguši Lietuvā savākti ziedojumi.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aglona Lietuva
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus