Uzdodot ikmēneša nemainīgos jautājumus, noskaidrots, ka iedzīvotāji kļuvuši optimistiskāki attiecībā uz valsts kopējo virzību, biežāk atzīstot, ka situācija attīstās pareizā virzienā (septembrī 15%, oktobrī 19%), un retāk atbildot, ka valsts attīstības virziens patlaban nav pareizs (attiecīgi 67% un 60%).
Vērtējot valsts ekonomikas stāvokli, samazinājies arī kritisko vērtējumu īpatsvars – septembrī to kā sliktu vērtēja kopumā 80% respondentu, bet oktobrī - 77%. Savukārt optimistisko vērtējumu īpatsvars palielinājies, sasniedzot 22%. Augšupejošas tendences novērotas arī vērtējumā par to, kā mainās Latvijas ekonomiskā situācija, - 13% respondentu uzskata, ka tā pamazām uzlabojas.
2010.gada oktobrī vērojama valdības darba vērtējuma uzlabošanās: lai arī joprojām tas kritiski tiek vērtēts ievērojami biežāk nekā atzinīgi, oktobrī sasniegts augstākais pozitīvo vērtējumu īpatsvars (20%) un zemākais negatīvo vērtējumu īpatsvars (72%) kopš 2008.gada aprīļa, kad tika uzsākti "DnB NORD Latvijas barometra" pētījumi.
Prognozējot valsts ekonomikas stāvokli pēc gada, "DnB NORD Latvijas barometra" respondenti pirmo reizi kopš 2008.gada aprīļa pozitīvu vērtējumu snieguši biežāk nekā negatīvu. To, ka pēc 12 mēnešiem situācija būs uzlabojusies, oktobrī atzina 27%, bet septembrī – 21%. Savukārt to, ka situācija nebūs mainījusies, norādījuši 35% aptaujāto, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā septembrī.
Lai arī liela daļa iedzīvotāju joprojām uzskata, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis pēc gada nebūs mainījies (septembrī 40%, oktobrī 43%), kopumā prognozes kļuvušas optimistiskākas, un 19% respondentu pauduši pārliecību, ka viņu materiālais stāvoklis uzlabosies. Septembrī šādu viedokli bija izteikuši 15% aptaujāto.
Oktobra pētījuma rezultātos arī novērots, ka samazinās to respondentu skaits, kuri uzskata, ka iespējas Latvijā atrast labu darbu ir drīzāk sliktas (29%) vai ļoti sliktas (50%). Kopumā šādu vērtējumu izteikuši par četriem procentpunktiem mazāk respondentu nekā septembrī (attiecīgi 79% un 83%).
Vērtējot respondentu noskaņojumu, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver: "Interesants ir salīdzinoši straujais palēciens valdības darba vērtējumā, ņemot vērā, ka valdība pēc būtības neko radikāli jaunu nepaveica un parādījās arvien skaidrākas norādes, ka šī pati valdība gatavojas vairākiem ne visai populāriem soļiem budžeta konsolidācijas labad. Iespējams, ka šis lēciens skaidrojams ar pēcvēlēšanu situāciju, kurā aptaujātie, gaidot valdības maiņu, zināmā mērā nekritiski idealizēja esošās valdības veikumu."
Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode norāda, ka uzlabojušies valsts ekonomiskās situācijas un ģimenes materiālā stāvokļa vērtējumi, domājot par to, kāda būs situācija pēc gada, liek domāt, ka varētu uzlaboties ekonomiskā aktivitāte valstī, jo līdz šim daudzi svarīgus lēmumus atlika, baidoties par nākotni. Strode tomēr piebilst: "Tomēr jāsagaida, kā sabiedrība reaģēs uz tā saucamo "budžeta konsolidāciju", – vai tas ietekmēs attieksmi pret valdību un uzskatus par pašlaik pieņemto lēmumu ietekmi uz valsts nākotni? To, vai pašlaik spertie soļi tiek uztverti kā nepieciešami valsts tālākai attīstībai vai arī tie raisa tikko apstiprinātās valdības kritiku un neapmierinātības pieaugumu, rādīs nākamie pētījumi."