Foto: morgueFile
Latvijas iedzīvotāji jūtas materiāli un sociāli nedroši, lai patlaban domātu par ģimenes pieaugumu un attiecīgi arī latviešu nācijas saglabāšanos, liecina "DnB NORD Latvijas barometra" jaunākais pētījums.

Nedaudz vairāk nekā puse jeb 54% respondentu uzskata, ka Latviju demogrāfiski visvairāk apdraud iedzīvotāju aizbraukšana, savukārt 26% aptaujāto uzskata, ka ne mazāk aktuāls drauds ir zemais dzimstības līmenis.

Vērtējot, kādi šķēršļi iedzīvotājiem traucē plānot ģimenes pieaugumu un kādēļ bērnu daudziem iedzīvotājiem ir mazāk, nekā viņi vēlētos, trīs ceturtdaļas jeb 75% respondentu norādījuši, ka galvenokārt traucē sarežģītā finansiālā situācija. Gandrīz puse (47%) aptaujāto uzskata, ka cilvēki jūtas nedroši par nākotni, 41% atzinuši, ka netiek nodrošināts pietiekams valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem, bet 39% aptaujāto norādījuši, ka viens no galvenajiem kavēkļiem ir nepiemēroti sadzīves apstākļi.

Prognozējot, vai tuvāko trīs gadu laikā respondenti plāno ģimenes pieaugumu, kopumā 30% respondentu norādījuši, ka to neplāno, jo situācija valstī ir pārāk sarežģīta, kavē finansiālie un sadzīves apstākļi, kā arī valsts atbalsts ir tik ļoti mazinājies, ka patlaban nav īstais mirklis domāt par ģimenes pieaugumu. Tikpat liela daļa aptaujāto nedrošību par nākotni minējuši kā noteicošo faktoru, kādēļ viņiem patlaban nav tik daudz bērnu, cik viņi ideālā variantā vēlētos.

Savukārt, vērtējot iespējamos pasākumus dzimstības veicināšanai, kā visbūtiskākos "DnB NORD Latvijas barometra" respondenti uzsvēruši lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem un lielākus pabalstus (57%), kā arī patiešām bezmaksas izglītības (51%) un veselības aprūpes (35%) nodrošināšanu.

Prognozējot latviešu tautas pastāvēšanas izredzes pēc 50 gadiem, ceturtā daļa respondentu ir pārliecināti, ka latviešu skaits būs ievērojami samazinājies. To, ka runas par latviešu izmiršanu ir pārspīlētas, atzinuši 18%, savukārt 19% aptaujāto domā, ka, īstenojot dzimstības veicināšanas un mirstības mazināšanas pasākumus, situācija uzlabosies un arī pēc 50 gadiem latvieši nebūs apdraudēti.

Komentējot pētījuma rezultātus un to rosinātās pārdomas, "DnB NORD Bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver: "Latvijas iedzīvotājiem jāsaprot, ka bērni ir būtiska daļa no viņu pašu vecumdienu nodrošinājuma. Ja dzimstība neuzlabosies, tad cilvēki, kas patlaban ir bērnu radīšanai piemērotākajā vecumā, pensijā varēs doties tikai aptuveni 70 gadu vecumā. Viens no secinājumiem — ja nācija nevēlas glābties kā kopums, tad cilvēkiem jāglābjas individuāli, un, ja viņi to darīs patiešām pārdomāti, viņi galu galā glābs arī nāciju."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!