Doktorantiem no nākamā studiju gada maksās 1000 eiro mēnesī
Foto: Shutterstock

Pēdējā Ministru kabineta sēdē pirms Jāņu brīvdienām 16. jūnijā valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā", kas paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību, portāls "Delfi" uzzināja ministrijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no ES fondu finansējuma.

Piešķirot valsts budžeta finansējumu augstskolām doktorantūras īstenošanai, tiks ņemts vērā augstskolas sniegums, tajā skaitā doktora grāda ieguvēju skaits, augstskolas rezultāti zinātnē un mākslinieciskajā jaunradē, kuru izpildē tieši iesaistīti doktoranti, kā arī citi rezultatīvie rādītāji.

Koncepcija paredz, ka akadēmiskā personāla pārstāvis promocijas darba izstrādes laikā saņem atalgojumu, kura vienu slodzes daļu veido ES fondu finansējums (1000 eiro), bet otra daļa veidojas no doktoranta iesaistes pētniecības un attīstības projektos dažādās programmās, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, valsts pētījumu programmā u.c., kā arī piesaistot doktorantam atalgojumu no zinātnes bāzes finansējuma un augstskolu snieguma finansējuma līdzekļiem.

"Augstākajai izglītībai Latvijā, tostarp doktorantūras studijām, ir jākļūst konkurētspējīgām un jāvirzās uz izcilību. Doktoranta pilnvērtīga iesaiste studiju vai pētnieciskajā darbā ļaus, no vienas puses, mērķēti virzīties uz promocijas darba izstrādi, no otras – aktuālāko, modernāko piedāvāt bakalaura vai maģistra līmeņa studentiem, augstskolas kolēģiem, tādā veidā pakāpeniski virzoties arī uz paaudžu nomaiņu universitātēs un augstskolās," atzīst izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (IZM).

Ministre arī uzskata, ka jaunais doktorantūras modelis veicinās talantīgu doktorantu piesaisti ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Salīdzinājums ar pārējām Eiropas valstīm parāda, ka 2018. gadā attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir ļoti mazs doktora grāda ieguvēju skaits – četrreiz mazāks nekā vidēji ES un vairāk nekā septiņas reizes mazāks, salīdzinot ar Lielbritāniju.

Jaunais doktorantūras modelis paredz, ka doktora studiju programmas apguve, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde būs vienots process, kas rezultējas ar doktora grāda iegūšanu. Līdz šim lielākajā daļā augstskolu doktora studiju programmas bija nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa: pēc programmas apguves doktorants kļuva par doktora grāda kandidātu un virzīja savu promocijas darbu aizstāvēšanai, kas varēja aizņemt līdz pat vairākiem gadiem.

Kopējais doktora līmeņa studiju process, kas noslēgsies ar doktora grāda piešķiršanu, nebūs garāks par 3 līdz 4 gadiem un atbildīs labai starptautiskai praksei, vienkāršojot un būtiski saīsinot promocijas darba virzīšanu aizstāvēšanai. Savukārt attiecībā uz promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma valodu izmaiņas nav plānotas.

Jaunā kārtība arī paredz, ka doktora studiju programmas visām augstskolām būs jāorganizē centralizēti – doktorantūras skolās, uzņemoties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām. Svarīgi, ka augstskola varēs veidot doktorantūras skolu, ja tai būs atbilstošais sniegums noteiktajā zinātnes nozarē, kas mazinās problēmu, ko nereti risina paši doktoranti. Proti, trūkst atbilstoši sagatavotu un pētniecībā aktīvi iesaistītu promocijas darbu vadītāju un konsultantu. Jāpiebilst, ka būtiskas izmaiņas ir saistītas arī ar to, ka doktorantūra nebūs sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ilga Šuplinska IZM Izglītības un zinātnes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form