Otrs iemesls saistīts ar to, ka investīciju projekts ir ļoti vērienīgs, turklāt, ja būtu labs menedžments, tāds projekts ātri atmaksātos un drīz vien sāktu nest peļņu. Trešo iemeslu, kāpēc tika izgāzts halles projekts, vicemērs saista ar kopējo situāciju valstī.
"Pašlaik lielākā daļa skandālu, kas parādās televīzijā, radio, citos masu medijos, ir saistīti ar vēlēšanu tuvošanos," domā Rīgas vicemērs, rezumējot kampaņas rezultātu. "Ir pazaudēts gads, kura laikā neesam pavirzījušies uz priekšu ne par soli. Premjeram kritās reitings, sašūpojās "Latvijas ceļa" akcijas," saka Dolgopolovs.
Jautāts, vai tādu pašu likteni var piedzīvot arī Eirovīzijas konkursa sarīkošana, Dolgopolovs atbild, ka situācija ir līdzīga, taču ne pilnīgi, jo attiecībā uz hokeja čempionātu spēles noteikumi ir strikti noteikti, proti, līgums ar Starptautisko hokeja federāciju paredz, kas tiek prasīts no valsts, kas - no Latvijas Hokeja federācijas. Savukārt Eirovīzijas pasākuma galvenais organizators ir Latvijas Televīzija, kurai ir jāsniedz noteiktas finansu garantijas, ka festivāls notiks.
Ja ņem vērā, ka LTV budžets ir apmēram 4 miljoni latu, taču garantijas pārsniedz vienu miljonu latu, protams, ka būs nepieciešams valdības atbalsts. "Premjeram vajadzēja nevis tikai apsveikt Mariju Naumovu, bet pateikt: jā, būs festivāls. Sasaukt naktī Ministru kabineta sēdi, vienoties ar saviem koalīcijas ministriem, ka tas ir nepieciešams valstij," uzskata vicemērs.
Dolgopolovs arī ir domājis, kā iespējams tikt pie līdzekļiem dažādiem projektiem. Piemēram, pasaules futbola čempionāta translēšanai bija nepieciešami apmēram 400 000 ASV dolāru. "Varēja ieviest maksas telefonu, un būtu visas iespējas savākt vismaz pusi no nepieciešamās summas. Mēs tikpat kā neizmantojam vērtspapīru realizāciju konkrētiem lieliem projektiem. Sabiedriski nozīmīgiem projektiem tos varētu izlaist arī pašvaldība, jo tai ir, ar ko tos garantēt. Iespējams, arī Nacionālās bibliotēkas projekts būtu izkustējies, ja tiktu iedarbināti šāda veida mehānismi," domā Rīgas vicemērs.
Dolgopolovs "B&B" atzīst, ka visās pasaules pilsētās, arī visbagātākajās, pašvaldību budžeti ir saspringti vai ar deficītu un arī Rīga nav izņēmums. Ieceru ir daudz, taču iespējas ir ierobežotas, tāpēc ir nepieciešams radīt nosacījumus, lai ieplūstu papildu nauda pilsētas programmu īstenošanai. Viens no tādiem projektiem varēja būt daudzfunkcionālā hokeja pils, intervijā "B&B" atzīst Dolgopolovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
