Dolgopolovs: Saeima nav noskaņota sagremot visu, ko 'mēģina iesmērēt Ministru kabinets'
Foto: DELFI

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav noskaņota sagremot visu, ko Saeimai "mēģina iesmērēt Ministru kabinets", intervijā izteicās komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC), kurš pašvaldību darba rūdījumu guvis, divos Rīgas domes sasaukumos strādādams par vicemēru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimā deputāti pamatā strādā ar likumprojektiem, ko parlamentam iesniedz Ministru kabinets, taču tas nenozīmējot, ka visi iesniegtie likumprojekti gandrīz automātiski tiek akceptēti, norādīja Dolgopolovs. Piemēram, komisija nolēma neturpināt darbu pie valdības sagatavotajiem grozījumiem Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, un šī komisijas nostādne tika atbalstīta arī Saeimas sēdē.

Izskatot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, iebildumus izraisīja likumprojekta norma, kas nosaka, ka kārtību, kādā plāno, nošķir un uzskaita valsts budžeta līdzekļus Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu vai tautas nobalsošanas nodrošināšanai, ja tās notiek vienlaikus ar pašvaldību domes vēlēšanām, nosaka Centrālā vēlēšanu (CVK) komisija. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzina, ka šī likumprojekta norma ir "diskutabla", un piebilda, ka "CVK nav tādas kapacitātes".

Lemjot par šī likumprojekta tālāko virzību, komisija pieprasīja Valsts kontroles, CVK un Latvijas Pašvaldību savienības atzinumus, kuri visi bija negatīvi. Pret šo likumprojektu izteicās arī Finanšu ministrija. Komisija vienprātīgi nolēma šo likumprojektu tālāk neapspriest un lūdza Ministru kabinetu līdz nākamā gada 30.martam iesniegt Saeimā principiāli jaunu likumprojektu.

Dolgopolovs ir pārliecināts, ka arī turpmāk deputātu prasības pret iesniegtajiem likumprojektiem būs tik pat augstas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba kārtībā ir vairākas aktuālas problēmas, tai skaitā - dzīvojamo telpu īre, kuru regulējošais likums ir tik daudzas reizes grozīts un lāpīts, ka ir praktiski pazudusi tā sākotnējā jēga. Pērn parlaments sarakstē ar Ekonomikas ministriju panāca vienošanos, ka tiks izstrādāts principiāli jauns likumprojekts par dzīvojamo telpu īri, kas definēs arī vispārīgos principus, pēc kādiem tiek aprēķināta īres maksa.

Patlaban ir dažādas īrnieku kategorijas, daļai īrnieku ir vēl padomju laikā slēgtie īres līgumi, daudzi ir mantojuši īres līgumus no vecākiem. Ignorēt to nevar, tomēr jaunajam likumam par dzīvojamo telpu īri ir jābūt modernam, visaptverošam, bet atsevišķi gadījumi ir jāregulē ar atsevišķiem noteikumiem, uzskata Dolgopolovs.

Otrs ārkārtīgi svarīgs jautājums ir īpašumu apvienošana. Patlaban milzīgas problēmas rada dalītie īpašumi, kad dzīvojamā māja vai dzīvoklis pieder vienam, bet zeme zem tā - otram īpašniekam. Zemes īpašnieki patlaban ir priviliģētā stāvoklī, jo viņi saņem sešus procentus no zemes kadastrālās vērtības un īrnieki samaksā arī zemes nodokli. Cilvēki tagad saņem tādus rēķinus, kurus nespēj apmaksāt. Veidojas rantjē šķira, kas pārtiek no ienākumiem par zemi zem daudzdzīvokļu namiem.

Šī situācija nav normāla, uzskata komisijas priekšsēdētājs, un likumdevējiem tai ir jārod risinājums. Jau 10.Saeimā tika rosināts atcelt likuma normu, kas nosaka, ka zemes īpašnieks nomas maksā var prasīt 6% no zemes kadastrālās vērtības. Nomas maksas apmērs būtu nosakāms tikai, pusēm vienojoties. Ja vienošanos nevar panākt, par zemes nomas apmēru būtu jālemj tiesai. Tas nav principiāls risinājums, bet kaut kas ir jādara, ir pārliecināts komisijas priekšsēdētājs.

Iespējams, tāpat kā savulaik Vācijā, ir jāpiespiež apvienot dalītos īpašumus, dodot iespēju dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi zem mājas un zemes īpašniekam - dzīvokļus daudzdzīvokļu mājā, kas uzcelta uz viņam piederošas zemes uz valsts noteiktiem nosacījumiem. Patlaban Tieslietu ministrija strādā pie likumprojekta, kam būs jāatrisina dalīto īpašumu problēma.

"Ja mēs runājam par valsts iekārtas lietām, jākonstatē, ka tajās valda liels haoss," sacīja Dolgopolovs, "20 gadu laikā tā arī nav izstrādāts Nacionālās attīstības plāns. Kā mēs varam runāt par valsts attīstību ne tikai kārtējā budžeta gadā, bet perspektīvā, ja mums nav plāna, nav kopēja redzējuma par valsts attīstības prioritātēm? Tagad premjers Valdis Dombrovskis (V) ir izveidojis darba grupu, kas strādās pie Nacionālā attīstības plāna, savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izveidojusi apakškomisiju, kas uzraudzīs šī plāna izstrādes gaitu un tā ieviešanu."

Visi pārējie plāni ir pakārtoti, uzsver Dolgopolovs. "Ja mēs, piemēram, vienosimies, ka prioritāra tautsaimniecības nozare ir tūrisms, tam jāparādās arī budžeta sadalījumā. Vajadzētu nosaukt piecas, sešas, maksimums, desmit prioritātes, kuru realizāciju atbalsta ar līdzekļu piešķīrumu no valsts budžeta. Patlaban nauda tiek tērēta pa labi un pa kreisi - šodien vienai nozarei, rīt - citai, bet prioritātes nav noteiktas. Tas ietekmē arī Latvijas pozīcijas Eiropas Savienībā, jo nevar vienlīdz efektīvi aizstāvēt vienlīdz efektīvi visas intereses, vajadzētu koncentrēties uz šaurākām jomām, kuras noteiktas mūsu valstij kā prioritāras."

Patlaban Latvijas Pašvaldību savienība cīnās par to, lai katrai pašvaldībai tiktu izdalīta sava Eiropas Savienības struktūrfondu kvota. Pēc Dolgopolova domām, nav labs ne ES fondu sadalījums pa ministriju pārstāvētajām nozarēm, ne pa pašvaldību reģioniem. ES fondu līdzekļi jāizmanto atbilstoši Nacionālās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form