Apkopots sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedoklis par iepakojuma šķirošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Esmu PAR!

Raimonds Bergmanis, spēkavīrs

Diemžēl es pats izlietoto iepakojumu nešķiroju, bet tikai viena iemesla dēļ - nav šādas iespējas. Cilvēkiem, kuri dzīvo daudzstāvu mājās, ir pieejami dažādie konteineri šķirošanai, bet privātmāju iedzīvotājiem - ne. Atbrauc viena mašīna, kurā tiek samesti visi atkritumi. Vai iedzīvotāji nevarētu šķirot atkritumus un paši vest tos pie apsaimniekotāja? Nedomāju, ka ir daudz cilvēku, kas ir gatavi to darīt. Cilvēka dabā tomēr ir arī slinkums, turklāt - ne visiem ir savas automašīnas. Rietumos šī sistēma ir daudz vienkāršāka un ērtāka. Apsaimniekotāji atbrauc un savāc attiecīgos atkritumus.

Bet es noteikti esmu PAR izlietotā iepakojuma šķirošanu! Visiem, kuru māju tuvumā atrodas šķirošanas konteineri, iesaku šķirot. Ja mani vārdi kaut vienu lasītāju mudinās to darīt, būšu ļoti priecīgs. Tas būs liels ieguvums.

Vēl neesam civilizēti

Horens Stalbe, “Radio SWH” dīdžejs

Par izlietotā iepakojuma šķirošanu pat nebūtu jārunā - tam jābūt pašsaprotamam procesam! Ja man ir iespēja, metu, piemēram, plastmasas pudeles tikai tām paredzētajā konteinerā.

Vēl kāda lieta, kas mani īpaši uztrauc, ir izlietotās baterijas. Bērns tās izņem no pleijera - un tālāk? Man taču nebūtu jāiet un jāmeklē, kur tās nodot! Atkritumu apsaimniekotājiem pašiem būtu jābrauc un tās no manis jāsavāc!

Par maz laika un prāta

Estere Šēnberga, raidījuma “SeMS zupā” vadītāja

Tā kā dzīvoju privātmājā un mums ir kamīns, tad vienīgais veids, kā es piedalos šķirošanas procesā, ir papīra sadedzināšana. Es labprāt domātu arī par cita veida šķirošanu, bet manas mājas tuvumā nav atsevišķu konteineru pudelēm un plastmasai. Arī Rīgas centrā nekur neesmu manījusi šādus konteinerus, bet daudzās sabiedriskā transporta pieturās pat vienkāršas miskastes vairs nav! Šķirot izlietoto iepakojumu ir labi un vajadzīgi, bet diemžēl šobrīd cilvēkiem ir par maz laika un par daudz citu lietu, kas aizņem prātu.

Cīnoties ar slinkumu

Ruta Virbule, žurnāla Mērķis redaktore

Izlietoto iepakojumu sāku šķirot laikā, kad dzīvoju Vācijā. Tur vienkārši nebija citas iespējas. Ja to nedarītu, tad nespētu vien maksāt rēķinus par kopējā atkritumu konteinera tukšošanu, kas ārzemēs ir dārgs prieks.

Tagad dzīvoju ārpus Rīgas, kur pašvaldība joprojām neko nav izlēmusi par labu atkritumu šķirošanai. Tomēr manu pārliecību, ka atkritumi jāšķiro, tas nemazina. Šoreiz gan tas vairs nav ekonomisku iemeslu, bet ekoloģiskas pārliecības dēļ. Bez kopējā atkritumu konteinera, kas ir virtuvē, esmu iegādājusies trīs plastmasas grozus. Tos novietoju savas privātmājas patrepē, bet tik pat labi tie varētu atrasties arī daudzdzīvokļu mājā uz balkona. Tur atsevišķi metu pudeles, papīrus un plastmasu. Apmēram reizi mēnesī saberu visu maisos, krauju mašīnā un vedu izmest uz speciālajiem atkritumu šķirošanai paredzētajiem konteineriem, ko atrodu pa ceļam uz darbu.

Protams, ne reizi vien jāpārvar slinkums, jo daudz vieglāk būtu jogurta traukus vai pudeles izmest kopējā konteinerā, nevis skalot un nest uz patrepi. Tomēr tā labā sajūta, ka plastmasas trauciņš tā vietā, lai daudzus gadus nesadalījies balētu Getliņos, pēc pārstrādāšanas kalpos atkal, ir pietiekama motivācija turpināt iesākto.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form