"Tā ir Ekonomikas ministrijas neizdarība vai afēra," savu viedokli izteica Dombrovskis.
Ministrs žurnālistiem paskaidroja, ka "tādā versijā" kā Ekonomikas ministrija tagad iesniegusi valdības komitejā noteikumus par maksāšanas līdzekļu attiecību, privatizējot valsts un pašvaldību zemi, tiktu pieļauta minētā vērtīgā zemes gabala privatizācija pēc vecajiem noteikumiem - 80% maksājot sertifikātos un 20% naudā, jo ministrija piedāvāja, ka privatizācijas pieteikumi, kas iesniegti līdz 31.jūlijam izskatāmi pēc vecās kārtības.
Savukārt, pēc Finanšu ministrijas domām, Rīgā un Jūrmalā sertifikātos vispār būtu jāmaksā tikai 20% no zemes vērtības, bet atlikušie 80% - naudā, lai gan Ekonomikas ministrija ierosina attiecību noteikt 50% pret 50%.
Šis finanšu ministra paziņojums izsauca ekonomikas ministra Jura Lujāna neizpratni. "Kāds tam [naudas un sertifikātu proporcijas izmaiņām] sakars ar "Linstow Varner"? Lūdzu nesaistīt konkrētas ministrijas un ministra darbu ar vienas firmas nosaukumu. Tas, manuprāt, ir vairāk nekā nekorekti," atbildēja Lujāns.
Dombrovska bažām gan pievienojās arī Ministru prezidents Einars Repše, norādot, ka būtu ļoti nepatīkami pārsteigts, ja izrādīsies, ka minētā firma juridisku formalitāšu dēļ tiešām varēs lētāk privatizēt zemi, lai gan valdība ir pieņēmusi lēmumu par privatizācijas apturēšanu līdz jaunas zemes privatizācijas kārtības ieviešanai."Es to citādi kā afēru nevērtēju," piebilda premjers.
Diskusijā iesaistījās arī premjera biedrs Ainārs Šlesers, kurš kādreiz darbojās ar minēto norvēģu kompāniju saistītos uzņēmumos - "ja te runā par afērām, man ir jautājums - kas tad ir šie afēristi?". Uz to viņa partijas biedrs Lujāns atbildēja, ka afērists acīmredzot ir viņš, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Kaspars Gerhards un ministrijas Uzņēmējdarbības departamenta direktora vietnieks Aivars Bernāns.
Ekonomikas ministrs informēja, ka jau ir izteicis rājienus ministrijas amatpersonām par pārāk ilgu zemes privatizācijas kārtības izmaiņu izstrādi un saskaņošanu, taču tāpat ātrāk kā pirms divām nedēļām valdībā šo jautājumu jebkurā gadījumā nevarēja skatīt.
Valdība minētās izmaiņas bija uzdevusi EM izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jau līdz aprīļa beigām, līdz jaunas kārtības apstiprināšanai zemes privatizācijas darījumus apturot. Ilgā dokumentu saskaņošanas procesa dēļ EM jau pirms divām nedēļām pat izpelnījās Ministru prezidenta pārmetumus par kavēšanos izpildīt valdības uzdevumu.
Pirmdien valdības komiteja atlika lēmumu, vai atbilstoši EM ieteikumam samazināt īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu zemesgabalu privatizācijā līdz 50% pilsētās un 70% lauku apvidos līdz šim noteikto 80% vietā, attiecīgi palielinot naudā maksājamo daļu. Pēc valdības pārstāvju domām, ir jāizvērtē arī citi varianti, tostarp Finanšu ministrijas ierosinājums.
Lujāns valdības komitejas sēdes noslēgumā aicināja finanšu ministru atsaukt savus paziņojumus par afēru, uzskatot Dombrovska rīcību par nekoleģiālu. Dombrovskis piekrita, ka nosaukt izveidojušos situāciju par afēru bijis mazliet pārspīlēti, taču ministrijas ierēdņu neizdarība ir acīmredzama.
Tostarp Ministru prezidents uzdeva Valsts kancelejai izvērtēt, vai būtu iespējams pieņemt ar zemes privatizācijas nosacījumu izmaiņām saistītos grozījumus likumos valdībā Satversmes 81.panta kārtībā ar likumu spēku, jo pretējā gadījumā būtu jāsasauc, vai nu Saeimas ārkārtas sēde vai arī būtiski aizkavētos izmaiņu spēkā stāšanās.
Norvēģu kompānijai "Linstow Senterutvikling AS" piederošā "Linstow Varner" nodarbojas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un iznomāšanu. Šobrīd "Linstow Varner" apsaimnieko tirdzniecības centrus "Alfa", "Mols", "Dole", universālveikalus "Centrs", "Purvciems" un tirdzniecības vietas Centrālajā dzelzceļa stacijā.