Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ( V) otrdien nolēmis atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par viņa vietnieces Jutas Strīķes atlaišanu, informē premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Valsts kancelejas juristi izvērtējuši pērnā gada 20. decembrī pieņemtā Streļčenoka rīkojuma tiesiskumu.
Jau vēstīts, ka Streļčenoks pērnā gada nogalē atbrīvoja no amata savu vietnieci Strīķi, šo lēmumu pamatojot ar to, ka viņa zaudējusi darba devēja uzticību.
Strīķe par Streļčenoka lēmumu iesniedza sūdzību premjeram Dombrovskim.
Premjers savu lēmumu pieņēmis, izvērtējot KNAB priekšnieka izdoto rīkojumu un iesniegtos papildus materiālus šī lēmuma pamatošanai, kā arī Strīķes sūdzību.
Premjers Dombrovskis Streļčenoka pieļautos pārkāpumus uzskata par būtiskiem.
Gatavojot savu rīkojumu, ar kuru atcelts Streļčenoka lēmums, Dombrovskis esot konsultējies arī ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kurš neesot iebildis pret premjera rīkojumā minēto argumentāciju.
Kā novēroja portāls "Delfi", otrdien valdības mājā ieradās arī Strīķe, lai personīgi premjera birojā saņemtu rīkojumu, ar kuru atcelts rīkojums par viņas atlaišanu.
Savukārt KNAB priekšnieks Streļčenoks joprojām uzskata, ka šī lēmuma tiesiskuma pārbaude bija piekritīga tiesai un tas nav tāds pārvaldes lēmums, kura tiesiskuma pēcpārbaude bija Ministru prezidenta kompetencē, KNAB norāda paziņojumā presei.
"Acīmredzami tik īsā laikā Ministru prezidents nav pilnvērtīgi iepazinies ar viņam šodien nosūtītajiem dokumentiem un pieņēmis sasteigtu lēmumu, nevis vērtējis minēto jautājumu pēc būtības, tai skaitā, izvērtējot, vai šī lēmuma atcelšana vispār bija viņa kompetencē," teikts paziņojumā.
Birojs norāda, ka neskaidrs bijis tas, kuras tiesas kompetencē ir KNAB amatpersonu atbrīvošanas izvērtēšana, un tikai vakar KNAB saņēmis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu bijušā KNAB izmeklētāja lietā, kurā secināts, ka šādu lietu būtu jāizskata vispārējās jurisdikcijas tiesām.
KNAB apgalvo, ka Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanas process organizēts atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek veikta novērtēšana un tas bija tikai viens no aspektiem, pamatojoties uz kuriem Strīķe tika atbrīvota no ieņemamā amata.
Savukārt premjers, izvērtējot viņam iesniegtos dokumentus, konstatējis, ka KNAB priekšnieka 20. decembra lēmums ir prettiesisks, jo Strīķes atkārtotā novērtēšana par laika posmu no 2013. gada maija līdz novembrim, ko Streļčenoks minējis kā pamatu savam lēmumam, veikta, pamatojoties uz spēku zaudējušu normatīvo aktu.
Pēc 2013. gada 1. aprīļa, darba izpildes novērtēšanai jāpiemēro MK noteikumi Nr.494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu".
Savukārt Darba likuma 110. panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Streļčenokam bija jānodrošina Darba likuma 110. panta pirmās daļas nosacījumu izpilde, līdz ar to arī šajā daļā pieņemtais lēmums ir prettiesisks, secinājis Dombrovskis. KNAB arodbiedrcība Strīķes atlaišanai savu piekrišanu nebija devusi.
Dombrovskis gan atzīst, ka KNAB vērojamas sistēmiskas problēmas, tādēļ viņš pats jau esot lūdzis izvērtēt jautājumu par to, vai KNAB darbinieki ir darba vai dienesta attiecībās ar biroju.
Proti, vēl iepriekšējā KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša laikā tikuši atcelti ar KNAB darbiniekiem noslēgtie darba līgumi. Tas, pēc premjera domām, ir pretrunā ar judikatūras atziņām, un ar KNAB darbiniekiem būtu atkal jāslēdz darba līgumi.
"Ja KNAB uzskata, ka ar darbiniekiem ir jābūt dienesta attiecībās, ir jāsagatavo attiecīgi grozījumi KNAB likumā," teica Dombrovskis, atzīstot, ka saprot, ka viņa lēmums atcelt rīkojumu par Strīķes atlaišanu neizskaudīs konfliktus KNAB.
"Nez, vai šo konfliktu izdosies atrisināt tajās pāris dienās vai nedēļās, kas atlikušas šai valdībai. Tas paliks risināšanai nākamajai valdībai," sacīja Dombrovskis. Viņš gan akcentē ka paša Streļčenoka darbības vērtējums nedod pamatu lemšanai par viņa atbrīvošanu no amata.
Tāpat hroniskie konflikti KNAB esot apspriesti arī ģenerālprokuroru, kurš īsteno KNAB funkcionālo pārraudzību. Dombrovskis, komentējot iespējas novērst konfliktsituāciju veidošanos KNAB, uzsver, ka šī tendence varētu mazināties, ieviešot dzīvē ģenerālprokurora Kalnmeiera vadītās Streļčenoka izvērtēšanas komisijas ieteikumus.
Kā norāda Panke, saskaņā ar vairākiem Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumiem ir secināts, ka KNAB amatpersonas atrodas darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām.
Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam Streļčenoks savā lēmumā ir norādījis, ka tas ir administratīvs akts, kas pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.
Lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63. panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu, savā lēmumā norādījis premjers.
KNAB ir Ministru prezidenta tiešā pārraudzībā esoša iestāde un, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, pārraudzības funkcija nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu.
