Dombrovskis: iespējams, smagākais krīzes punkts ir aiz muguras

Viņš norādīja, ka vēl gan nav zināmi dati par ekonomikas recesiju šī gada ceturtajā ceturksnī - oktobrī, novembrī un decembrī, taču, iespējams, ka smagākais posms jau ir aiz muguras.

Premjers atzīmēja, ka nākamais gads būs labāks, taču tik un tā jau trešais pēc kārtas, kad Latvijā būs recesija. Par to liecinās arī ievērojamais bezdarba līmenis, kas gan stabilizēšoties. Premjers uzsvēra, ka ekonomikas atlabšana un bezdarba mazināšana ir ilgtermiņa process. "Būtisku bezdarba samazinājumu mēs varam panākt tikai caur ekonomikas atjaunošanu," teica valdības vadītājs.

Līdzīgu nostāju Dombrovskis pauda arī citā intervijā - Latvijas Radio. "Skatoties uz skaitļiem, mēs esam tikuši pāri grūtākajam posmam," norādīja premjers. Valdības vadītājs piebilda, ka 2010. gada budžeta deficīta "griesti" ir 8,5% no IKP, un šis rādītājs ir "pašreizējās prakses līmenī" Eiropā, kur ir līdzīga situācija. Dombrovskis atgādināja, ka 2011. gadā budžeta deficītam ir jābūt 6% no IKP, toties 2012. - 3%, un mērķis nav par katru cenu veikt budžeta konsolidāciju arī turpmāk par 500 miljoniem latu.

Savukārt attiecībā uz aizejošo gadu premjers intervijā LNT atzina, ka tas ir bijis smagāks, nekā to varēja paredzēt pirms gada. Grūtākie darbi bijuši 2009. gada budžeta grozījumu izstrāde, ko Saeima pieņēma jūnijā, kā arī 2010. gada budžeta veidošana. Abos gadījumos budžeta izstrāde prasījusi ļoti smagu lēmumu pieņemšanu, taču tie vienlaikus nodrošinājuši finanšu stabilitāti un valsts maksātspēju, kā arī stiprināja ekonomikas atjaunošanas pamatus.

Jau vēstīts, ka bezdarbs Latvijā ir lielākais ES. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem tas novembrī sasniedzis 15,1%, kamēr pēc "Eurostat" datiem - ap 20%.

Savukārt budžetu veidošana bija Dombrovska valdības šī gada laikietilpīgākie darbi. 2009. gada budžeta grozījumu izstrāde prasīja trīs, savukārt 2010. gada budžeta veidošana - vairāk nekā četrus mēnešus. Kopumā šī valdība strādā kopš 12. marta.

Budžeta veidošana abos gadījumos prasīja nepopulārus lēmumus, kas izsauca asu sabiedrības reakciju - piemēram, algu un pabalstu mazināšana, nodokļu likmju palielināšana un jaunu nodokļu ieviešana.