Pēc Dombrovska domām, krīzi ir izdevies pārvarēt ar neatlaidīgu darbu un pienākuma apziņu. Iesāktais darbs gan esot jāturpina, Latvijai ir jābūt Eiropu uz priekšu virzošo valstu kodolā, bet visi kopā mēs nedrīkstam aizmirst arī par nacionālajām vērtībām.
Uzrunājot iedzīvotājus, valdības vadītājs rezumēja, ka aizrit ražīga darba, negaidītu pārmaiņu un jaunu cerību gada pēdējās minūtes.
Dombrovskis atsaucās uz Kārļa Skalbes savulaik teikto - ka "lepna un bagāta Latvija kļūs tikai tad, ja mūs uz priekšu neatlaidīgi turēs savā varā klusa un vienkārša darba un pienākuma apziņa". Tieši šie vārdi apliecinot, ka tikai ar neatlaidīgu darbu un pienākuma apziņu pret saviem tuvākajiem un Latvijas valsti esam pārvarējuši grūtos krīzes gadus un šovakar ar lepnumu varam teikt - Latvijas tauta, rīkojoties gudri un apdomīgi, ir pārvarējusi finanšu krīzi un atjaunojusi tautsaimniecības izaugsmi, uzsvēra premjers.
Valdības vadītājam ir iemesls ar padarīta darba sajūtu atskatīties uz paveikto, jo ir sakārtotas valsts finanses. Pirms Ziemassvētkiem sekmīgi pabeidzām starptautiskā aizdevuma programmu un atgriezāmies to valstu saimē, kas pašas spēj risināt savas finanšu lietas, bet nākamā gada budžeta deficīts stabili iekļaujas Māstrihtas kritēriju pieļautajās robežās.
"Esam pabeiguši sabiedrību jau nogurdinājušo fiskālo konsolidāciju. Taču atjaunotā finanšu stabilitāte un patstāvība nenozīmē, ka jāsāk tērēt pāri saviem līdzekļiem. Šo eksperimentu jau pamēģināja tā saucamajos treknajos gados. Sekas bija smagas un nepatīkamas. Ceru, ka no šīs krīzes esam guvuši mācību un sapratuši finanšu disciplīnas nozīmi," sacīja Dombrovskis.
Uzrunājot Latvijas iedzīvotājus, premjers arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika šobrīd ir viena no straujāk augošajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukts šogad pieauga par apmēram 5%, ražošanas apjoms jau sasniedz pirmskrīzes līmeni, bet eksporta apjoms to pārsniedz. Pamazām izaugsme kļūst jūtama arī Latvijas iedzīvotāju ienākumu reālā pieaugumā. Šī gada trešajā ceturksnī algas pieauga vidēji par 3,7% sabiedriskajā sektorā un par 5% privātajā sektorā. Tā esot kaut arī neliela, bet tomēr pozitīva pieauguma tendence, kas nākošgad kļūs vēl izteiktāka, jo pakāpeniski samazinās arī bezdarbs un šogad darba tirgū atgriezušies vairāk nekā 56 000 strādājošo, norādīja Dombrovskis.
Viņš ir pārliecināts, ka Latvijas tautsaimniecība turpinās augt arī jaunajā gadā, jo ir beidzies smags, bet nozīmīgs posms Latvijas vēsturē, kura mācības mums būs jāpaņem sev līdzi nākotnē. Premjers uzskata, ka politiķi vairs nedrīkstēs pieņemt īstermiņā izdevīgus, taču ilgākā perspektīvā - bezatbildīgus lēmumus.
"Esam iemācījušies, ka varam sasniegt labus rezultātus, ja koncentrējam resursus, rīkojamies racionāli un esam gatavi pārmaiņām. Ir pārstrukturēta ekonomika, sakārtots budžets un samazināta valsts pārvalde. Esam gatavi tālākai izaugsmei, kas nodrošinās tautas labklājību. Šodien mūsu valsts nākotne ir daudz stabilāka nekā daudzās citās Eiropas valstīs," atzīmēja valdības vadītājs.
Savā uzrunā Dombrovskis gan norādīja, ka iegrimt pašapmierinātībā nav pamata, jo mums nopietni jāstrādā, lai tuvākajos gados nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lai izvairītos no kārtējā burbuļa. Jāņem vērā arī sarežģītā ekonomiskā situācija pasaulē. Tāpat turpinās parādu krīze eiro zonā, krīt pasaules tirdzniecības tempi, saglabājas nenoteiktība attiecībā uz nepieciešamo fiskālo konsolidāciju vairumā ekonomiski attīstīto valstu.
Lai stabila attīstība turpinātos arī nākamajos gados, Dombrovskis ir pārliecināts, ka galvenais uzdevums ir valsts konkurētspējas paaugstināšana, jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, jāturpina audzēt darba ražīgumu. Savukārt ekonomikas atbalsta pasākumi jāvērš uz uzņēmumu tehnoloģisko modernizāciju, kā arī efektīvi jāizmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļi gan infrastruktūras sakārtošanai, gan uzņēmējdarbības atbalstam.
"Jau šogad ir vērojamas pozitīvas indikācijas. Latvija ir kļuvusi par Baltijas līderi "Doing Business" indeksā, tas ir nozīmīgs investoru piesaistei," sacīja Domrbovskis.
Pēc viņa teiktā, jaunais 2012.gads būs nozīmīgs arī Eiropas Savienībai, kad lielā mērā izšķirsies tās turpmākās attīstības virzieni. Mums jāstrādā, lai Latvija būtu kopā ar tām valstīm, kas veidos nākotnes Eiropas kodolu. Latvijai jāatbalsta aizvien ciešāka Eiropas valstu sadarbība, jo Latvijas vieta nav ne Eiropas nomalē, ne uz tās Austrumu tilta, bet gan Eiropu uz priekšu virzošajā kodolā. Eiropa ir Latvijas ģeopolitiskā telpa, ar kuru mūs vieno kopīga vērtību izpratne. Mēs esam gatavi kopā ar citām valstīm atjaunot Eiropas konkurētspēju un strādāt tās drošas nākotnes labā, pārliecību pauda premjers.
Viņš atzīmēja, ka ar citām Eiropas valstīm mūs vieno arī cieņa pret katras valsts unikālo nacionālo identitāti. Eiropas daudzveidības vārdā savu nacionālo identitāti attīsta un nostiprina katra Eiropas valsts. Tas ir arī Latvijas pienākums.
Savā gadumijas uzrunā Dombrovskis arī norādīja, ka Latvijas valsts ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts, kārtējo reizi citējot Skalbes teikto, ka "mūsu tauta ir vienota garīga celtne. Mēs varam prasīt, lai mazākuma tautībām un latviešiem būtu kāda kopēja saite un lai šī saite būtu latviešu valoda".
Šie vārdi esot joprojām aktuāli, un mūsu valsts pamatam jābūt skaidram katram latvietim un katram Latvijas iedzīvotājam. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā izsaka mūsu valsts demokrātisko un nacionālo būtību. Dzīvot latviskā Latvijā citu tautību pārstāvjiem nav un nedrīkst būt aizvainojoši. Latviska Latvija neizslēdz mazākumtautību tradīciju saglabāšanu un kopšanu, kas ir daļa no Latvijas bagātās kultūrtelpas, uzsver Dombrovskis.
Tāpēc premjers aicināja visus Latvijas pilsoņus piedalīties gaidāmajā referendumā un saliedēti apliecināt uzticību Latvijas valsts nacionālajai identitātei un konstitucionālajām vērtībām. "Latviešu valoda ir un būs šīs identitātes pamats, tāpat kā mūsu uzticība demokrātijai un valsts neatkarībai. Referendumam jākļūst par apliecinājumu tam, ka Latvijas pamatvērtības ir svarīgas ne tikai latviešiem, bet tiem daudzajiem mazākumtautību pārstāvjiem, kas ir piederīgi mūsu dzimtenei. Saliedēta sabiedrība ir mēraukla demokrātijas briedumam. Tas ir svarīgs priekšnoteikums arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei," sacīja premjers.
Noslēdzot uzrunu, premjers pateica paldies visiem Latvijas cilvēkiem, kas ar savu darbu un mīlestību aizejošajā gadā ir darījuši Latviju stiprāku.
"Latvijas valsts, tās labklājība, drošība un identitāte ir visu mūsu kopīga lieta. Šajā brīdī pirms Jaunā gada aicinu katru no mums izvirzīt nākamā gada mērķus gan sev personīgi, gan arī Latvijai. Aicinu katru Latvijas patriotu apņemties paveikt vismaz vienu nesavtīgu darbu, lai stiprinātu mūsu valsti," teica premjers, novēlot, lai iedzīvotāju mājās valda saticība un sirsnība.