Dombrovskis pieminēja teicienu, ka politikā ir svarīgi atrast līdzsvaru starp svarīgo un steidzamo, un šajā Eiropadomes sanāksmē būtiski būs abi aspekti. Fiskālās disciplīnas stiprināšana ir svarīga, savukārt steidzama ir krīzē esošo eirozonas valstu likviditātes nodrošināšana, pretējā gadījumā eirozonas problēmas turpināsies, sacīja Latvijas valdības vadītājs.
Dombrovskis uzsvēra, ka svarīgi ir panākt to, lai eirozonas valstis "ievērotu pašas savus noteikumus", un Latvija tajā ir sevišķi ieinteresēta kā potenciālā eirozonas dalībniece, jo vēlas, lai eiro zona būtu stabila. Tāpēc Latvija esot gatava diskutēt par konkrētiem mehānismiem fiskālās disciplīnas nodrošināšanai, ieskaitot arī ES līgumu izmaiņas.
Premjers atgādināja, ka sankciju mehānismi eirozonā neesot nekas jauns, jo tie bijuši arī iepriekš līdz 2003.gadam, kad tās atceltas, "tagad tas var likties paradoksāli, bet Vācijas spiediena rezultātā". Tolaik sankcijas pamatā bijušas finansiālas, un arī šobrīd tiek diskutēts par šādu iespēju, tomēr Dombrovska ieskatā tur esot "zināma pretruna": "Tas rada dizaina problēmas: valstīm, kurām ir finansiālas grūtības, vēl uzlikt finansiālas saistības."
Tāpat problēmas būtu, ja šīs finansiālās sankcijas attiecinātu uz ES fondiem, jo tas attiektos tikai uz valstīm, kas saņem fondu finansējumu, norāda premjers – sankcijām jābūt tādām, ko varētu piemērot pret visām 27 ES valstīm.
Kā iespējamie sankciju varianti apspriesta arī valstu balsstiesību ierobežošana un mehānisms par vēršanos Eiropas Kopienu tiesā pret valstīm-pārkāpējām. "Mēs esam pieredzējuši, ka bez sankciju un kontroles mehānismiem eirozona acīmredzot nav sekmīgi funkcionējusi un eirozonas valstis darījušas to, kas tām ienāk prātā: ja Māstrihtas kritērijos ir 3%, bet Grieķijā budžeta deficīts ir 12% [no IKP], tad skaidrs, ka nekādas fiskālās disciplīnas nav," atgriešanos pie sankciju mehānismiem skaidroja Dombrovskis.
Komentējot priekšlikumu, ka ES dalībvalstīm būtu jāsaskaņo budžeti ar Eiropas Komisiju, Dombrovskis norādīja, ka "velns būs paslēpts detaļās" – notiek diskusijas par precīzo tekstu, kas būs jāredz, jo Latvijas Satversmē ir noteikta kārtība, kā tiek pieņemts budžets. "Jāskatās, lai netiktu pārkāpta šī demokrātiskā kārtība," uzsvēra premjers.
Ja tekstā būs teikts, ka budžets tiek iesniegts Eiropas Komisijai "apstiprināšanai", "tur var būt diezgan būtiskas juridiskas un demokrātiskas problēmas," sacīja Dombrovskis. Viņš uzsvēra, ka problemātisks būtu tieši vārds "apstiprināšana", taču formulējumā varētu norādīt arī, ka budžetu iesniedz izvērtēšanai vai rekomendācijām, kuras nepildot, rodas sankcijas – "par to var runāt".
"Likviditāte ir jānodrošina, taču ir debates par mehānismiem, kā to izdarīt. Mēs dotu priekšroku Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piesaistīšanu šo finanšu mehānismu nodrošināšanā, kas nāktu komplektā ar SVF nosacījumiem. Tas nodrošinātu, ka valstīm, kas nekavējoties saņem šo likviditāti, būs jāievēro SVF nosacījumi un fiskālā disciplīna," par eirozones krīzes iespējamajiem risinājumiem sacīja Dombrovskis.
Viņš atzina, ka tiek apsvērti arī risinājumi, ka finansējumu nodrošinātu Eiropas Centrālā banka (ECB) un nacionālās bankas caur SVF. "Ir diezgan skaidrs, ka būs zināmas grūtības vienkārši sākt drukāt naudu un piešķirt to eirozonas valstīm, jo tādā veidā mēs nonāksim pie virknes problēmu. Tad mums būs ne tikai eirozonas krīze, bet eirokrīze, kā arī mēs nevarēsim nodrošināt fiskālās disciplīnas mehānismus," klāstīja Dombrovskis.
Viņš arī apgalvoja, ka piedāvājums par iespējamu ES dalībvalstu nodokļu harmonizāciju šajā Eiropadomē "nav uz galda", vismaz spriežot pēc viņam pieejamajiem dokumentiem. Premjers atzina, ka teorētiski diskusija par nodokļu saskaņošanu vai koordinēšanu iespējama, bet viņam neesot ziņu, ka tas būtu aktuāli jau šajā samitā.
Dombrovskis uzsvēra, ka Latvija neatbalsta idejas par "divu ātrumu Eiropu", jo visi jautājumi, kas skar iekšējo tirgu, būtu jārisina visām 27 ES dalībvalstīm, bet eirozonai pamatā būtu jārisina tikai specifiski eirozonas jautājumi, tāpēc, viņaprāt, nebūtu lietderīgi veidot "eiro 17+" valstu bloku, kurā ietilptu eirozonas valstis un tās, kuras vēlas eiro ieviest.
Dombrovskis ceturtdien un piektdien Briselē piedalās Eiropadomē. Eiropadome nosaka ES vispārējos politikas virzienus un prioritātes. 2009. gada nogalē stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tā ir kļuvusi par iestādi. Tās sastāvā ir dalībvalstu vai to valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
