Tiekoties ar koalīcijas frakcijām, premjers Valdis Dombrovskis (V) cenšas nodrošināt atbalstu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanai, ceturtdien raksta laikraksts "Diena".
Dombrovskis pēc sarunām ar visiem koalīcijas partneriem trešdien bija noskaņots cerīgi par PVN samazināšanu no 22% uz 21% jau no šā gada 1.jūlija, lai gan sākotnēji pret šo Finanšu ministrijas piedāvājumu bija ne tikai Reformu partija (RP), bet šaubas izskanēja arī pašā "Vienotībā".
Savukārt "Visu Latvijai!TB/LNNK" aicināja piemērot pazemināto PVN likmi atsevišķām pārtikas preču grupām. Ja koalīcija vienosies, tad nākamajā nedēļā priekšlikumu skatīs valdība, bet tuvākajās nedēļās – Saeima.
Pēc tikšanās ar Valda Zatlera vadīto Reformu partiju, premjers bija pārliecināts, ka ir spējis pamatot PVN samazināšanas nepieciešamību, saistot to arī ar iestāju eirozonā 2014.gadā, un vienoties arī ar Reformu partiju. Tās pārstāvji "Dienai" to apstiprināja, taču uzsvēra, ka produktīvās sarunas rezultātā RP ir panākusi darbaspēka nodokļa samazināšanu par pieciem procentpunktiem nākamo triju gadu laikā, kas bija Zatlera Reformu partijas solījumu paketē pirms vēlēšanām.
Finanšu ministrijas informācijā medijiem jau iepriekš bija norādīts, ka līdz ar PVN samazināšanu ministrija piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada 1.janvāra samazināt no 25% uz 24%, bet neapliekamo minimumu palielināt no 45 latiem līdz 60 latiem. Fiskālā ietekme gadā, samazinot PVN standartlikmi par 1%, būtu aptuveni 40 miljoni latu, teikts Finanšu ministrijas informācijā. Savukārt gada fiskālā ietekme, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1% un palielinot neapliekamo minimumu, būtu aptuveni 60 miljoni latu.
"Visu Latvijai!TB/LNNK" savu attieksmi par Finanšu ministrijas piedāvājumu izteiks tikai pirmdien pēc valdes sēdes, bet pēc tikšanās ar valdības vadītāju frakcijas deputāts Imants Parādnieks ar izpratni vērtēja Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka (V) minētos iemeslus, kāpēc ministrija nevar īstenot VLTB/LNNK ierosinājumu piemērot samazināto PVN likmi, kas būtu 12%, vairākām pārtikas preču grupām, piemēram, kvalitatīviem piena produktiem, augļiem, dārzeņiem.
Finanšu ministrija norādījusi, ka to nav iespējams tehniski izdarīt tik īsā laikā, lai izmaiņas stātos spēkā jau no 1. jūlija, bet esot pieļāvusi nodokļa samazināšanas pozitīvo iespaidu uz inflāciju, stāstīja I. Parādnieks. Arī no viņa teiktā bija nojaušams, ka frakcija balsos par PVN samazināšanu par vienu procentpunktu, taču līdzīgi kā Reformu partija vēlēsies atbalstu kādām savām iniciatīvām, ko vēl neatklāja.
Pirmdien galīgo lēmumu pieņems arī "Vienotība". Tās pārstāvis Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs "Dienai" atzina, ka arī "Vienotībā" pret Finanšu ministrijas piedāvājumu pirms nedēļas vēl bija "neviennozīmīga attieksme", bet šajā trešdienā pēc sarunas ar Dombrovski, Reirs jau noskaņojumu frakcijā raksturoja kā "noslieci uz pozitīvo". Šaubas bijušas par to, vai nodokļa izmaiņas dos cerēto efektu – kā tas ietekmēs labklājību, konkurētspēju un vai patiešām mazinās cenas.
PVN pamatlikmes samazināšana ir saistīta arī ar tās izlīdzināšanu Baltijas valstīs, jo Lietuvā tā jau ir 21%, bet Igaunijā – 20%. Tas varētu veicināt arī Latvijas pakalpojumu konkurētspēju reģionā un pēc Finanšu ministrija domām, ieguvēji būs iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem.