Foto: LETA
Nākamais gads Latvijai būs stabilas izaugsmes un augošu iespēju gads, savā uzrunā Latvijas iedzīvotājiem un valsts patriotiem gadumijā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Viņš jaunajā, 2013.gadā, vēlēja izvirzīt konkrētu mērķi - vīziju, kādai Latvijai jābūt valsts simtgadē, kā arī visiem kopīgi strādāt, lai šo mērķi sasniegtu un padarītu tēvzemi par veiksmes stāstu - "iespēju Latviju visiem".

Savā uzrunā premjers atzīmēja, ka ir aizvadīts vēl viens gads un gadumijā tiek pārdomāts tas, kas ir izdevies un pie kā vēl jāpiestrādā. Tāpat tiek domāts par Jauno gadu - ko tas nesīs un, galvenais, ko paši vēlamies sasniegt.

Viņš norādīja, ka nākamgad tiks svinēta Latvijas valsts dibināšanas 95.gadadiena un tikai pieci gadi šķirs no Latvijas valsts simtgades, kad "mūsu paaudzei būs jāatskaitās mūsu valsts dibinātāju un veidotāju priekšā - cik stipra šodien ir mūsu Latvijas valsts. Tā būs mūsu atskaite arī nākamajām paaudzēm, kuras valsti no mums saņems mantojumā".

Valdības mērķis ir, lai, sagaidot Latvijas simto dzimšanas dienu, valsti par veiksmīgu sauktu paši Latvijas iedzīvotāji, jo "nepietiek tikai ar ārēju atzinību, kuru pēdējos gados esam saņēmuši pietiekoši daudz. Latvijas veiksme ir tikai tad, kad tā kļūst par katra iedzīvotāja veiksmi, vairojot prieku dzīvot un strādāt mūsu valstī".

Ministru prezidents arī pateicās visiem Latvijas cilvēkiem par darbu, izturību un patriotismu, kas padarīja Latviju par visstraujākās ekonomiskās izaugsmes valsti Eiropā, atgādinot gan to, ka ir izveidotas 30 000 jaunu darbavietu, gan to, ka ražošanas un eksporta apjomi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni, kā arī to, ka valsts budžeta ieņēmumi ļāvuši palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, skolotājiem, veselības aprūpei, kultūrai un citām jomām. Viņš akcentēja - lēni, bet pieaug arī algas, turklāt vairāki valdības šā gada lēmumi dos praktisku atbalstu daudzām ģimenēm.

Lai gan 2012.gadā ir pieaugusi Latvijas konkurētspēja un pārliecība par savām vērtībām, tomēr "mēs esam tikai ceļā uz Latviju, kurā katrs var realizēt savas spējas, piepildīt savus sapņus un nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Iespēju Latvija visiem - tāds ir mūsu mērķis," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš atzina, ka apzinās - Latvijas izaugsme šodien vēl nav jūtama katrā mājā, jo darba iespējas un atalgojums aug lēnāk, nekā ekonomika kopumā. "Gada laikā radīts salīdzinoši daudz jaunu darbavietu, tomēr daudzi joprojām ir bez darba. Nabadzība novados ir skaudra realitāte. Valdības uzdevums ir rūpēties par tiem, kuriem ir visgrūtāk, nodrošinot iespējas izglītoties un atrast darbu, saņemt valsts atbalstu grūtā brīdī. Tāpēc arī 2013.gadā viena no valdības prioritātēm būs mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību," solīja Dombrovskis.

Viņš arī atzina: nākamais gads Latvijai būs stabilas izaugsmes un augošu iespēju gads, uzsverot - ir pienākums prast tās izmantot, kā arī solīja, ka Ministru Kabinets turpinās atbildīgu fiskālo politiku un strādās pie atbalsta uzņēmējiem, pie ēnu ekonomikas apkarošanas, inovāciju sekmēšanas. Savukārt ekonomiskā stabilitāte nodrošinās iespējas attīstīties uzņēmumiem, bet izaugsme radīs arī  jaunas darbavietas - to skaits pieaugs straujāk.

"Aicinu visus, kam ir labas idejas, zināšanas un uzņēmība likt tās lietā, un izmantot valsts sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai. Lai izdodas pašiem kļūt par saviem darba devējiem, radīt jaunas darbavietas, šādi palīdzot savai ģimenei, novadniekiem un Latvijai kopumā," skubināja Dombrovskis.

Tāpat savā Jaungada uzrunā valdības vadītājs sacīja - Latvija nav vientuļa sala - tā ir ciešām saitēm sieta ar Baltijas valstīm un Ziemeļeiropu, turklāt valsts kaimiņi ir arī nozīmīgākie investori un tirdzniecības partneri. Latvija ir tikai pārsimts kilometru attālumā no valstīm, kas ir ar viszemāko korupciju un visaugstāko uzticēšanos valdībai, tāpēc iekļaušanās šajā saimē ir visu Latvijas cilvēku labklājības, attīstības un drošības jautājums.

Dombrovskis uzsvēra: nākamgad būs jāturpina mērķtiecīga politika, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, un, lai Latvijas simtgadi varētu sagaidīt ar pārliecību par stabilu nākotni. Tāpat ikvienam ir jāgādā, lai "tautieši ārzemēs saglabātu saites ar Latviju".

Premjers norādīja: Baltijas jūras reģionam nostiprinoties kā stabilākajam un dinamiskākajam visā Eiropā, aug pievilcība Latvijai kā dzīvesvietai. Jau šodien redzams - daļa no tiem, kas ekonomisko apstākļu spiesti aizbraukuši no Latvijas, vēlas atgriezties dzimtenē.

"Valstij, mums visiem ir jāizrāda pretimnākšana: mums ir svarīgs ikviens, kurš jūt sevī piederību Latvijai un grib šeit veidot savu dzīvi un nākotni," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka nākamajā, Latvijas valsts pastāvēšanas 95.gadā, tiks atzīmēta arī Latvijas Tautas frontes 25.gadadiena. "Abi šie notikumi ir cieši saistīti: valsts neatkarības atjaunošana Tautas frontes vadībā apliecināja, ka 18.novembra ideāli mūsdienās joprojām ir dzīvi. Vienlaikus es uzskatu, ka abi šie notikumi ir nesaraujami saistīti ar vēl vienu Latvijas lēmumu - par iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gadā," pauda Dombrovskis.

Viņš atgādināja viena no neatkarīgās Latvijas idejas autoriem un valsts dibinātājiem - Miķeļa Valtera - teikto, ka Latvija ir tikai grauds, neliela politiska būtība Eiropas visumā, taču Latvijas būtība saistās bezgala daudziem pavedieniem ar Eiropas dvēseli. Eiropas miera un kārtības līdzsvarā Latvijas valsts ir noteikta svara daļa, jo tās politika ņem dalību Eiropas cīņās un rūpēs un no šīs saiknes plūst Latvijas spēks.

Dombrovskis uzsvēra: mūsu valsts dibinātāji bija pārliecināti, ka jaunās, brīvības cīņās izcīnītās valsts nākotne ir saistāma ar Eiropu. Latvijas Tautas fronte atgriešanos Eiropā uzskatīja par ģeopolitisku prioritāti - garantiju Latvijas neatkarībai, drošībai un labklājībai.

Šo tēzi premjers saistīja ar domu par Latvijas pievienošanos eiro, sakot, ka ir jāatceras un jāspēj īstenot gan valsts dibinātāju, gan Tautas frontes laiku cerības. "Eiro ir daļa no mūsu eiropeiskās nākotnes," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienībā un eirozonā notiek lielas pārmaiņas - tiek būvēta nākotnes Eiropa, kuras kodolā būs tieši eirozona, tāpēc Latvijas interesēs ir piederēt šim Eiropas valstu kodolam - drošas un stabilas attīstības reģionam.

Premjers citēja arī Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa teikto, ka šīs valsts pievienošanās eirozonai ir labākais, kas ar Igauniju ir noticis pēdējā laikā. Ilvess arī uzsvēris eiro ģeopolitisko nozīmi, ar ko Igaunija „austrumu kaimiņam signalizē: mēs esam projām uz neatgriešanos un esam laimīgi par to".

"Protams, eiro nav burvju nūjiņa. Neviens arī nedomā, ka pēc eiro ieviešanas visas problēmas būs atrisinātas. Eiro ir tikai līdzeklis straujākai attīstībai un labklājības pieaugumam. Izaugsmi radām mēs paši. Izaugsmes recepte ir savu prasmju attīstīšana un pastāvīga izglītošanās. Radošas idejas un drosme tās īstenot. Savstarpēja sadarbība, solidaritāte un uzticēšanās," vēstījumu rezumēja Dombrovskis, sakot, ka Latvijā dzīvo darbīgi, radoši un patriotiski cilvēki, kuri Latviju var padarīt par visu kopīgo veiksmes stāstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!