Lai gan ekonomikas rādītājos Latvija kopš pērnā gada uzrāda stabilu izaugsmi, tieši nākamais gads būs tas, kurā cilvēki jau daudz konkrētāk taustāmu labumu izjutīs arī savos maciņos, intervijā portālam "Delfi" saka premjers Valdis Dombrovskis (V). Valdības vadītājs arī apņēmies nākamgad runāt ar darba devēju organizācijām par minimālās algas palielināšanu, bet skeptisko sabiedrības daļu mēģināt pārliecināt par eiro valūtas labumiem.
"Var droši apgalvot, ka atalgojuma pieaugumu izjutīs 64 000 valsts sektorā strādājošo un uzsvars ir tieši uz mazāko algu celšanu, bet pozitīvo efektu no nodokļu izmaiņām – visi strādājošie, it īpaši tie, kuru ģimenēs ir bērni," nākamo gadu raksturo valdības vadītājs.
Viņš atgādina, ka profesionālākajiem pedagogiem atalgojuma likmes palielinātas jau no septembra, bet no 2013.gada reālu ienākumu pieaugumu sajutīšot arī iekšlietu sistēmas darbinieki – policisti, robežsargi un ugunsdzēsēji, tieslietu sistēmas darbinieki – cietumsargi, tiesnešu palīgi, tiesu darbinieki un probācijas dienesta darbinieki, kā arī sociālās aprūpes centru darbinieki.
"Protams, valsts kopējos rādītājos ekonomikas izaugsmi redz ātrāk, nekā to cilvēki sajūt savos maciņos, tomēr šogad, paredzot valsts budžetā papildu līdzekļus izdevumiem, mēs jau varam droši apgalvot, ka iedzīvotāji krīzes pārvarēšanu konkrētāk izjutīs arī savos ienākumos," norādīja premjers. Tā, piemēram, skolotāju alga jau pieaugusi par 25-30 latiem, bet policistiem atalgojums pieaugšot vidēji par 30 latiem uz rokas.
Taujāts, kad pats konkrēti ir sajutis "krīze ir beigusies", premjers konkrētu laika brīdi gan nenosauc, bet to saista ar vairākiem viņa premjerēšanas posmiem. Smagākais brīdis bijis 2009.gada trešajā ceturksnī, bet tad panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu un parādījusies sajūta, ka nu jau būs tikai labāk. Šī pārliecība tikai pieaugusi, kad 2010.gada trešajā ceturksnī ekonomika jau gada griezumā uzrādījusi pieaugumu, 2011.gadu valsts jau noslēgusi ar 5,5% IKP pieaugumu, bet šogad ekonomika būs augusi vēl par 5%. Kopumā tas tikai apliecinot izvēlētā krīzes pārvarēšanas ceļa pareizību, uzsver Dombrovskis.
Premjers arī ir pārliecināts, ka pozitīvs efekts uz strādājošo maciņiem nākamgad būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana ar 1.janvāri. Savukārt, lai mērķtiecīgi uzlabotu ģimeņu ar bērniem situāciju, nākamgad dubultoti māmiņu algu griesti, paaugstināts atvieglojums par apgādājamajiem bērniem, atgādina premjers.
Nākamgad valdība arī plānojot intensīvas diskusijas ar darba devējiem, arodbiedrībām un uzņēmēju organizācijām par minimālās algas paaugstināšanu. Premjers ir pārliecināts, ka tas nepieciešams, lai cīnītos pret ēnu ekonomiku, kā arī mazinātu ienākumu nevienlīdzību.
"Arī bezdarba rādītāji turpinās samazināties. Jau pašlaik redzam, ka investoru uzticība Latvijai ir augstākajā līmenī pēdējo gadu laikā. Tāpēc varam sagaidīt pozitīvus lēmumus par investīcijām Latvijā, jaunas ražotnes un jaunas darbavietas visos Latvijas reģionos," optimistisks ir Dombrovskis.
Nākamgad premjers ir apņēmies arī valdības darbu pakārtot sociālās nevienlīdzības jautājumu mazināšanai. Februārī valdība gaida Pasaules Bankas pētījumu un uz tā secinājumu pamata arī tikšot sākts darbs pie konkrētākiem pasākumiem. Tāpat nozīmīgas pūles tikšot veltītas sabiedrības informēšanai par eiro ieviešanas nozīmīgumu un ieguvumiem. Finanšu ministrija jau patlaban strādājot pie kampaņas plāna un gada sākumā tikšot uzsākta aktīva skaidrošana un informēšana.
Premjers arī atgādina, ka Latvijas IKP izaugsmes prognoze 2013.gadam ir 3,7%, bet nospraustais budžeta deficīta mērķis – 1,4%. Valdības vadītājs ir pārliecināts, ka šogad budžeta deficīts būs zemāks par 1,9% no IKP, lai gan precīzs skaitlis būšot zināms tikai janvārī, kad tiks apkopota informācija par visiem decembra tēriņiem, savukārt šā gada IKP kāpums būs ap 5%. Latvijas inflācijas rādītājam šogad vajadzētu būt 2,3% , bet nākamgad tai jāsarūk līdz 2%.
Arī nesenā veiksmīgā aizņemšanās finanšu tirgos Latvijai ļaušot izpildīt Māstrihtas kritērijos noteikto ilgtermiņa procentu likmes kritēriju, tāpēc noteikto kritēriju izpildes ziņā Latvijai vairs nevajadzētu būt lielām bažām, galvenais "vai mēs paši ar sevi spēsim tikt galā, piemēram, neaizsākot referenduma procedūru". Tas mūs automātiski atbīdītu no eiro mērķa 2014.gadā, bažīgs par Saeimas opozīcijas deputātos valdošajām vēsmām ir premjers.
