Pirmdien Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmē tiks panākta vienošanās par jauno ES fiskālās disciplīnas līgumu, - tādu pārliecību pirms sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Viņš gan norādīja, ka pirmdien gaidāmas diskusijas par atsevišķiem līguma pantiem, taču konceptuāla vienošanās, pēc premjera domām, tiks panākta.
Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija, līdzīgi citām valstīm, kas nav eirozonā, vēlas piedalīties sanāksmēs, kurās tiek lemts par eirozonas nākotni. "Latvijas mērķis ir līdzīgs kā citām neeirozonas valstīm, parakstot un ratificējot šo līgumu, nav pamata, ka šīs valstis vismaz ar noteiktu regularitāti nevarētu piedalīties attiecīgajās sanāksmēs," sacīja Dombrovskis.
Premjers neapstiprināja izskanējušās baumas, ka sanāksmēs varētu ļaut piedalīties vien atsevišķām valstīm, kas nav eirozonā, atstājot Latviju ārpus šī šaurā loka.
Ministru prezidents norādīja, ka Latvijai nāksies veikt Satversmes grozījumus, norādot, ka Ministru kabinets budžeta jautājumus kārto sabalansēti. Saskaņā ar šo jauno konstitūcijas pantu darbotos Fiskālās disciplīnas likums, kuru patlaban Saeima pieņēmusi pirmajā lasījumā. Latvijai likumprojektā nāksies koriģēt budžeta deficīta aprēķina formulu.
"Faktiski budžeta deficīts katru gadu būs jāsamazina par vairāk nekā 0,5% no iekšzemes kopprodukta," atzina premjers, uzsverot, ka Latvija līdz ar to nevarēs tik strauji audzēt budžeta izdevumus vai samazināt nodokļus. "Papildus konsolidāciju tas neparedz, bet ir skaidrs, ka vēlmju sarakstus pilnībā apmierināt nevarēsim!"
Tā kā Latvija apņēmusies līgumu parakstīt, tas būtu jāratificē Saeimā. Patlaban vēl nav skaidrs, vai līgums stāsies spēkā, ja to būs ratificējušas 12 vai visas 17 eirozonas valstis, teica valdības vadītājs.
Fiskālās disciplīnas līgumam izstrādes procesā jau tapuši pieci darba varianti.
"Open Europe" savā blogā par pēdējo līguma darba variantu, kuru patlaban apspriež ES līderi, raksta: tajā paredzēts, ka valstīm, kas nav eirozonā, vairāk nevajadzēšot ieviest vismaz daļu no budžeta normām, kas līgumā attiecinātas uz eirozonas valstīm, lai iegūtu vietu pie galda vismaz divas reizes gadā notiekošajos eirozonas samitos. Vienlaikus pēdējais līguma darba variants paredz, ka neeirozonas valstis varēs piedalīties tikai tajās eirozonas sanāksmēs, kuras būs veltītas jaunā līguma ieviešanai. Zviedrija, iespējams, šādu normu atbalstītu, bet tas vēl aizvien var raisīt šaubas Polijai, kas skaidri norādījusi, ka vēlas savu dalību eirozonas valstu sanāksmēs.
Savukārt tīmekļa vietne "www.europeanvoice.com" vēsta, ka jaunais līguma variants paredz, ka līguma pārkāpuma gadījumā ar ES Tiesas lēmumu piespriestais naudassods 0,1% no iekšzemes kopprodukta neeirozonas valstij tiks ieskaitīts nevis, kā līdz šim plānots, eirozonas pastāvīgajā glābšanas fondā, kas spēkā stāsies jūlijā, bet gan ES budžetā.
Kā ziņots, pirmdien Briselē notiek Eiropadomes neformālā sanāksme.
Pretēji izskanējušajām bažām, ka ES līderu sanāksmē lemto draud aizēnot Beļģijas arodbiedrību ģenerālstreiks, tas Eiropadomes norisi nav ietekmējis. Pilsētā streiku nevar manīt. Lai arī nestrādā sabiedriskais transports, nav vērojami satiksmes sastrēgumi.