Pirmdien intervijā Latvijas Radio viena no "Vienotības" vadītājām, partijas "Jaunais laiks" līdere Solvita Āboltiņa apstiprināja, ka "Vienotības" līderu diskusija par nacionālās apvienības iekļaušanu topošās valdības koalīcijā notikusi svētdien, bet gala lēmumu "Vienotības" valde pieņems pirmdien.
Viņa pastāstīja, ka viena no apvienības "Vienotība" kodolpartijām "Sabiedrība citai politikai" (SCP) ierosina valdības veidošanā tomēr neiesaistīt VL-TB/LNNK. "Es varu apstiprināt, ka "Vienotības" valde ir saņēmusi SCP iesniegumu ar lēmumprojektu par to, lai koalīciju veidotu tikai "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība. Šodien šī valdes sēde notiks un šīs lēmums tiks pieņemts. Lai mēs būtu pilnīgi precīzi - "Vienotības" valde savu galavārdu vēl nav teikusi. Tāpat es gribu atgādināt, ka mēs šīs sarunas vedam, bet juridiski prezidents savu galavārdu, kuru viņš redz kā premjeru, teiks tikai tad, ka sanāks jaunā Saeima," sacīja Āboltiņa.
"Katrā ziņā, protams, ir mums bijušas sarunas, arī vakardien mums bija garas sarunas par plusiem un mīnusiem. Ir jāapzinās politiķiem, kuri veido valdību, sava atbildība gan par vēlētājiem doto solījumu, gan par to, kādu valsti gribam redzēt," sacīja politiķe.
Viņasprāt, tas gan nenozīmējot šķelšanos "Vienotībā", jo "mēs joprojām esam demokrātiska organizācija, kura spēj lēmumus pieņemt, kura spēj viņus izrunāt pat tad, ja tie ir pretrunīgi lēmumi".
"Pieteik.com" svētdien ziņo, ka šobrīd runa esot vairs tikai par vienu valdības koalīcijas modeli – "Vienotība" + ZZS, kam kopā 10. Saeimā ir 55 balsis, uzsvēra vairāki avoti. Premjers nav atsaucies apstiprināt vai neapstiprināt šīs iespējamās izmaiņas valdības būvēšanas modelī.
Citi sarunās iesaistītie kā iemeslu šim pavērsienam norādīja uz VL publiskajiem izteikumiem, par dažiem no kuriem vēl piektdien nav bijis informācijas. Kā piemērs ticis minēts VL-TB/LNNK deputāta kandidāta Jāņa Iesalnieka sociālajā tīklā "Twitter" uzsāktā diskusija par "inteliģento antisemītismu", kas, pēc politiķa raksturojuma, esot tāds "antisemītisms, kas balstās uz kādiem puslīdz intelektuāliem argumentiem, nevis trulu naidu".
"VL retorika un publiskie izteikumi tracina vienu otru cilvēku," atzinis "Vienotības" valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. Pēc viņa teiktā, lēmums par VL-TB/LNNK iesaisti koalīcijā pirmdien tiešām varētu tikt mainīts – un ne bez pamata.
Otrs grūdiens attieksmes maiņai pret VL-TB/LNNK aicināšanu valdībā saistīts ar šķelšanās draudiem "Vienotībā", jo "Sabiedrība citai politikai" (SCP) bija brīdinājusi, ka tai būs grūti balsot par valdību, kurā būs VL.
Tāpat līdz svētdienas vakaram reālākajam kandidātam uz ārlietu ministra amatu Artim Pabrikam (SCP) būtu grūti gan partneriem Rietumos, gan Austrumos aizstāvēt Latvijas pozīciju, ja valdībā būtu VL, kam pārmests radikālisms nacionālajos jautājumos.
Svētdien "Vienotībā" panākts kompromiss, ka ārlietu ministra amatu ieņems Pilsoniskās savienības (PS) līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kura interešu lokā bija galvenokārt Ekonomikas un Satiksmes ministrijas. To, ka varētu ieņemt ārlietu ministra amatu jaunajā valdībā, apstiprinājis arī pats Kristovskis.
Ekonomikas ministra amatu visticamāk saglabās Artis Kampars (Jaunais laiks). Bet par finanšu ministru tomēr piekritis kļūt PS pārstāvis Andris Vilks, apstiprināja PS valdes loceklis Kārlis Šadurskis.
Pabriks, lai gan nesaņems ārlietu ministra amatu, jaunajā valdībā varētu pildīt ar ārlietām saistītu funkciju, atbildot par sadarbību ar Eiropas Savienību premjera biedra statusā. Viņa pamatatbildība varētu būt gatavošanās Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts lomai, kas ilgs no 2015. gada janvāra līdz jūnijam.
"Vienotības" līderi Ministru kabineta ēkā svētdienas vakarā apspriedās no pieciem pēcpusdienā līdz aptuveni pusdeviņiem vakarā, kas tiem, kuri gaidīja sarunu iznākumu, jau pirms beigām ļāva minēt, ka tās visticamāk nebeigsies ar partiju apvienības sašķelšanos, bet puses mēģina rast kompromisu.
Tomēr vairāki sarunu dalībnieki, arī SCP līderis Aigars Štokenbergs portālam "pietiek.com" uzsvēra, ka lēmums par atkāpšanos no koalīcijas veidošanas ar VL ir pirmām kārtām paša premjera lēmums, kur "Vienotības" saliedēšana bija tikai viens no izšķirošajiem faktoriem.
Dombrovskis koalīcijā uzaicinātajām partijām solījis pirmdien piedāvāt valdības portfeļu sadales "nulles variantu". Šo apzīmējumu lietojis pats premjers, un tas jau pēc nosaukuma vien signalizē, ka amatu sadalījumā vēl tiek pieļautas izmaiņas.
Zināms, ka ZZS jau puslīdz droši var rēķināties, ka tās pārziņā būs Aivaram Lembergam būtiskā Satiksmes ministrija, uz kuru plānots virzīt pašreizējo labklājības ministru Uldi Auguli. Savukārt vēl viens strīdus ābols jaunās valdības tapšanā – tieslietu ministra portfelis – visticamāk tiks juristam Štokenbergam.
Āboltiņa pirmdien Latvijas Radio atturējās komentēt konkrētu ministru amatu kandidātus, uzsverot, ka vēl turpinās diskusija gan par nozaru sadali starp iespējamajiem koalīcijas partneriem, gan konkrētām kandidatūrām. Piemēram, sarunu objekts vēl joporjām esot satiksmes ministra amats, uz kuru pieteikusies Zaļo un Zemnieku savienība, bet kas esot arī "Vienotības" interešu lokā.
Āboltiņa atzina, ka, visticamāk, "Vienotība" vēlēsies sev arī finanšu ministra amatu, jo lēmumiem šajā nozarē jābūt saskaņotiem ar premjera viedokli, turklāt būs jāturpina sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Viņa neizslēdza, ka gadījumā, ja VL/TB/LNNK paliek ārpus valdības, "Vienotība" varētu iegūt arī tieslietu ministra posteni. Tāpat viņa izvairīgi komentēja iespēju, ka šo amatu tādā gadījumā varētu ieņemt SCP līderis Aigars Štokenbergs, norādot vien, ka viņa profesionālās prasmes to pieļaujot.
Jau ziņots, ka piektdien nacionālā apvienība apsolīja premjeram bez vienprātības koalīcijā nevirzīt strīdīgos jautājumus par cittautiešu repatriāciju un mazākumtautību izglītības nostādnēm, līdz ar to zuda pēdējais šķērslis tās dalībai koalīcijā, un Dombrovskis paziņoja par trīs partiju koalīcijas izveidi, kurā darbotos "Vienotība", ZZS un VL-TB/LNNK.
Valdībā, kurā būs par vienu ministra amatu mazāk nekā pašlaik, jo plānots likvidēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, ZZS pretendēja uz sešiem portfeļiem, bet VL-TB/LNNK tika piedāvāts viens ministra krēsls, kas, visticamāk, varētu būt tieslietu ministra amats.
Nacionālā apvienība gan premjeram piektdien negaidīti piedāvāja arī izglītības un zinātnes ministra amata kandidātu, tomēr premjers atzina, ka ir maz ticama iespēja VL-TB/LNNK valdībā iegūt divus ministra amatus.
Līdz ar to pašai "Vienotībai" šāds koalīcijas modelis varētu dot sešus ministru amatus, neskaitot premjera krēslu.
Partijas vēl nav lēmušas par Saeimas amatu sadali.
Ar VL-TB/LNNK apvienības līderi Robertu Zīli, tāpat kā abiem partijas "Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājiem Raivi Dzintaru un Imantu Parādnieku portālam "Delfi" neizdevās sazināties. Savukārt TB/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks un piektdien kā viens no tieslietu ministra kandidātiem nosauktais Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka piektdien "noteikti neesam sapratuši", ka "Vienotības" valde vēl varētu mainīt lēmumu par Nacionālās apvienības dalību koalīcijā. Savukārt nekādu jaunu informāciju no "Vienotības" Bērziņš neesot saņēmis, vien daļēji dzirdējis Āboltiņas radiointerviju, un komentārus solīja pēc tam, kad VL-TB/LNNK būs oficiāli informēta par izmaiņām.
Jau vēstīts, ka "Vienotība" pagājušajā nedēļā nolēma uzrunāt trīs partijas - Zaļo un Zemnieku savienību, apvienību "Saskaņas centrs" un apvienību VL-TB/LNNK - par četru partiju koalīcijas veidošanu uz līdzvērtīgiem nosacījumiem visiem partneriem. Piedāvātais sadarbības projekts paredzēja arī vienoties par "tabu" jautājumiem - valsts valodas statusu, pilsonību un nepilsoņu tiesībām, kuru cilāšana ļautu premjeram pieprasīt "vainīgā" politiskā spēka ministru demisiju.
ZZS pirmā paziņoja, ka piekrīt "Vienotības" piedāvājumam un strādās valdībā. Partijai jaunajā valdībā tiks uzticēti sešu ministru posteņi, tostarp zemkopības, labklājības un vides un reģionālās attīstības ministru amati.
"Saskaņas centrs" sākotnēji piekrita uzsākt sarunas, taču vēlāk paziņoja, ka gatavi diskusijai vien tad, ja "Vienotība" atsauks visas izvirzītās prasības un sarunas sāks no "baltas lapas". Pēc tam sarunas ar SC apstājās un pašlaik tās dalība koalīcijā vairs netiek apspriesta.
Savukārt VL-TB/LNNK izvirzīja savas prasības nacionālajos un izglītības jautājumos, tostarp visasākā diskusija notika par cittautiešu repatriācijas problēmu.
Valsts prezidents iepriekš solīja premjera amata kandidātu nosaukt 2.novembrī – dienā, kad uz pirmo sēdi sanāks oktobra sākumā ievēlētā 10.Saeima.