Kā valdības ilgtermiņa politiskie mērķi portāla "Delfi" rīcībā esošajā dokumentā, piemēram, minēta "ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme", jaunu darba vietu radīšana un "starptautiskās konkurētspējas kāpināšana". Tāpat prioritāte būs "maza un efektīva valsts pārvalde" un plaša e-pārvaldes pielietošana. Nākamajai valdībai arī būs jāuzlabo valsts uzņēmumu pārvaldība un darbības rezultāti, jāstiprina tiesiska valsts, jāizskauž korupcija un jāapkaro "ēnu" ekonomika.
Tāpat topošās valdības uzdevums būs veicināt "zināšanas un jaunievedumus visās tautsaimniecības nozarēs, pārvaldē un izglītībā".
Tāpat par valdības ilgtermiņa mērķi noteikti "vienota latviešu valodas un kultūras telpa, respektējot un cienot nacionālo minoritāšu tiesības Latvijā", "sociālā stabilitāte" un "sociālā budžeta ilgtspējīga plānošana". Prioritāra ir arī "monetāra stabilitāte", kā arī pievienošanās eirozonai 2014.gadā.
"Stabilitāte izaugsmei un visu politisko spēku kopīgs atbildīgs darbs Latvijai!" - ar šādu punktu noslēdzas valdības ilgtermiņa politisko mērķu uzskaitījums.
Dokumentā arī norādīts, ka koalīcijas partiju virzītie ministru amatu kandidāti apņemas strādāt galveno politisko mērķu sasniegšanai, bet "premjers ļoti rūpīgi vērtēs katru piedāvāto ministra amata pretendentu".
Dokumentā minēti arī ministru uzdevumi, piemēram, finanšu jomā – Latvijas interešu aktīva aizstāvēšana Eiropas institūcijās, plānojot ES līdzekļu izlietošanu 2014. – 2020.gada periodā. Satiksmes jomā ministram būs jāsakārto tranzīta nozare, viņa uzdevums būs arī tranzīta "izaugsmes potenciāla nodrošināšana". Tāpat satiksmes ministram būs jāstiprina Rīgas lidosta un nacionālā aviokompānija "airBaltic", lai Rīga kļūtu par nozīmīgāko gaisa satiksmes centru reģionā, tāpat būs jāpastiprina ceļu būves kvalitātes kontrole.
Ekonomikas ministram būs jāstiprina valsts enerģētiskā neatkarība un jānodrošina ilgtspējīga atjaunojamās enerģijas politika. Zemkopības ministram būs jācīnās par taisnīgu ES finansējuma sadali starp veco un jauno dalībvalstu zemniekiem.
Kultūrā kā uzdevums ministram noteikts nodrošināt "latviešu kultūras mantojuma starptautisko atpazīstamību, kā arī efektīvi izmantot kultūras ekonomisko potenciālu un veicināt kolektīvu konkurētspēju starptautiskajā līmenī".
Visiem ministriem izvirzīts uzdevums vēl intensīvāk apgūt struktūrfondus, "efektivizēt valsts aparātu atbilstoši funkciju vērtējumam" un "konsekventi turpināt strukturālās reformas", teikts dokumentā.
Dokumentā pieminēts arī iepriekš Finanšu ministrijas aplēstais 2011.gada budžeta konsolidācijas apmērs – 350 – 395 miljoni latu, precīzo apjomu nosakot pēc šī gada trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta datiem. Apmēram trešdaļu no konsolidācijas plāno sasniegt "ar nodokļu pasākumiem", bet pārējo - samazinot izdevumus. Partneriem, kas nepiekrīt kādam budžeta veidošanas priekšlikumam, būs jāpiedāvā fiskāli pamatota alternatīva.
Jau ziņots, ka uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām pašreizējais premjers un vēlēšanās uzvarējušās apvienības "Vienotības" premjera amata kandidāts uzsācis sarunas ar līdzšinējiem koalīcijas partneriem par nākamās valdības veidošanu. Taču viņš pieļāva arī kādu sadarbības formu ar līdz šim opozīcijā esošo SC. Pret tās iesaistīšanu valdībā gan uzreiz iebilda nacionālā apvienība. Sarunas par valdības veidošanu vēl turpinās.
Neoficiāli kā iespējamais ticamākais modelis tiek nosaukta "formula 2+2" – "Vienotības" un ZZS koalīcija, kas varētu sadarboties gan ar "Saskaņas centru", gan ar VL-TB/LNNK.
10.Saeimas vēlēšanās uzvarēja apvienība "Vienotība", kas ieguva 33 deputātu vietas, SC ieguva 29 deputāta mandātus, ZZS – 22, VL-TB/LNNK – astoņas un arī PLL – astoņas deputāta vietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
