Foto: LETA

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolīgusi žurnālistu Jāni Domburu, lai izstrādātu ieteikumus turpmāko gadu darbībai, viņa praktiskās pieredzes dēļ, aģentūrai BNS norādīja padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Ar Domburu padome noslēdza līgumu par 2000 latu, un viņam bija jāsagatavo atzinums par nozares attīstības stratēģijas projektu.

"Mēs viņu piesaistījām kā mediju ekspertu, kuram ir gan pietiekami stratēģisks, gan pietiekami piezemēts redzējums un kurš ir pietiekami brīvs, lai katru dienu šeit varētu būt, ko nevar teikt par daudziem citiem mediju ekspertiem, kuri ir aizņemti citos darbos. Mums viņš galvenokārt interesē nevis kā akadēmiķis, bet kā mediju profesionālis," Dimants atbildēja uz jautājumu, vai šķērslis žurnālista izvēlei nav bijis akadēmiskās izglītības trūkums.

No Dombura tiek gaidīti ieteikumi, kas būs izejas punkts tālākam darbam pie stratēģijas, ko NEPLP plāno izstrādāt līdz jūnijam. Tā noteiks padomes galvenos darbības virzienus – tūlītējos jeb aktuālos, kā arī ilglaicīgos uzdevumus pieciem gadiem.

Dimants uzskata, ka NEPLP ar laiku būtu jāpaliek tikai regulatora funkcijai, bet sabiedrisko mediju uzraudzībai būtu jāveido atsevišķa institūcija, savukārt mediju politikas veidošana jānodod Kultūras ministrijai.

"Ja pēc jauna sabiedriskā medija veidošanas koncepcijas apstiprināšanas likumdevējs grozīs Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, ļoti iespējams, ka mēs tiksim vaļā no sabiedriskā medija uzraudzības funkcijas. Tas ir viens ļoti būtisks jautājums. Mēs tiktu vaļā no šķietamā, ja ne reālā interešu konflikta, ka reizē esam kapitāldaļu turētāji sabiedriskajos medijos. Otra reforma, kas, manuprāt, arī nebūtu slikta, bet tas ir jautājums par izpildvaras kapacitāti, loģiskāk būtu veidot valstī kopīgu mediju politiku ne tikai elektronisko mediju nozarē, bet vispār. Tas būtu darāms izpildvarā, konkrēti Kultūras ministrijā. Tad mēs varētu tikt vaļā arī no šīs funkcijas," pastāstīja Dimants.

Tādējādi NEPLP paliktu tikai regulatora funkcija, "kā tas normāli Eiropas Savienības valstīs ir".

Patlaban drošības iestādes joprojām turpina pārbaudīt jaunievēlētās NEPLP locekļus, lai lemtu par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam, kā to ierosinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija. Dimants prognozēja, ka pielaidi saņems visi pieci padomes pārstāvji.

"Nav runa par augstākā līmeņa pielaidi. Es paredzu, ka tur nebūs nekādu problēmu," viņš sacīja aģentūrai BNS.

Viņš minēja, ka pielaide būtu vajadzīga, lai iepazītos ar dokumentiem, kur pieminēta NEPLP, piemēram, Nacionālās drošības koncepcija.

Jau vēstīts, ka NEPLP jaunais sastāvs tika ievēlēts šā gada sākumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!