DP laikrakstam "Diena" norādījusi, ka "sabiedrībai būtu svarīgi, lai biedrība "Dzimtā valoda" pati atklāti uzrādītu savus finansēšanas avotus, jo publiskajā telpā redzamas gan reklāmas, gan avīžraksti, skrejlapas un cita veida aģitācija, kas sniedzas tūkstošos latu".
Nedz biedrības līderim Vladimiram Lindermanam, nedz viņa līdzgaitniekam Jevgeņijam Osipovam tādas naudas pašiem neesot, tādēļ "jautājumu par finansēšanas avotiem ir svarīgi atklāt, lai kliedētu runas, ka pastāv finansējums no ārvalstīm", laikrakstam "Diena" norādījusi DP.
Pats Lindermans gan aizbildinās, ka visas menedžmenta lietas esot Osipova pārziņā, viņš esot tikai biedrības publiskā seja un uz jautājumiem par organizatoriskām lietām atbildēt nevarot. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu visām biedrībām reizi gadā jāiesniedz pārskats, tomēr "Dzimtā valoda" dibināta tikai šogad, tādēļ dati par tās finansējuma avotiem un saimniecisko darbību pagaidām publiski nav pieejami, vēsta "Diena".
Tikmēr Krievijas demokrātu līdere, disidente Valērija Novodvorska un Maskavas Valsts universitātes pasniedzējs Konstantīns Borovojs pauduši viedokli, ka Latvijā notiekošo parakstu vākšanu par divvalodību inspirējuši Krievijas specdienesti, otrdien vēsta "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Bažas par referenduma patiesajiem organizatoriem politiķi pamato ar aprēķinu par neiespējamību savākt Satversmes grozījumiem nepieciešamo parakstu daudzumu, ko lieliski apzinoties arī šīs akcijas rīkotāji. Tādējādi, pēc Novodvorskas domām, referenduma patiesais mērķis ir radikalizēt etnisko jautājumu. Tikmēr Borovojs šā brīža norises Latvijā salīdzina ar 2007. gada bronzas kareivja nemieriem Igaunijā, ko iniciējusi un finansējusi Krievija. "Tiek meklēts jebkurš iemesls, lai Latvijas sabiedrībā radītu konfrontāciju," uzsver politiķis, piebilzdams, ka "valodas problēmu aktualizēšana var izrādīties tikai pirmais punkts, kam sekos, piemēram, jautājums par dalību NATO, līdzīgi kā tas notika Krimā".
Pats Lindermans sarunā ar "Neatkarīgo" gan noliedza jebkādu saistību starp parakstu vākšanas organizēšanu un Krievijas interesēm Latvijā. "Neesmu Kremļa spiegs, drīzāk otrādi, jo arī man nekad nav šķitusi simpātiska šā brīža Krievijas valdība. Es tikai cīnos par savām un savu tautiešu tiesībām runāt dzimtajā valodā," laikrakstam sacījis Lindermans.
Jau ziņots, ka pēc biedrības iniciatīvas līdz 30.novembrim notiek parakstu vākšana likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.
Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana. Lai Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, tautas nobalsošanā tie jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.